Latviešu pētnieki nobrieduši pirmajai ekspedīcijai uz ledaino Antarktīdu

Ekspedīcijā dosies Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pasniedzēji un pētnieki Dr. ģeol. Kristaps Lamsters, Dr. ģeol. Jānis Karušs un Dr. ģeol. Māris Krievāns. 

Pētnieku komanda kopā jau īstenojusi trīs ekspedīcijas, veicot ledāju pētījumus Islandē un Grenlandē.

Šī gada ekspedīcijas laikā pētījumu bāze būs Ukrainai piederošā Vernadska polārstacija, kura atrodas uz Galindesa salas netālu no Antarktīdas pussalas.

Komandai paredzēts izlidot no Latvijas jau šo sestdien, 10. februārī. Līdz Antarktīdai paredzēts nokļūt, lidojot uz Frankfurti Vācijā un tad – uz Argentīnas galvaspilsētu Buenosairesu. Kopumā paredzēts nolidot 19,5 stundas.

Pēcāk trīs pētnieku komandu sagaida ceļojuma grūtākais posms – 3 līdz 5 dienu brauciens ar kuģi.

Pētniekiem, kuri ceļā dosies no Rīgas, līdz galamērķim būs jāmēro 15 430 kilometri.

Līdzi 100kg aprīkojuma, svaigi dārzeņi un gaļa

Kā atklāja Dr. Ģeol. Kristaps Lamsters, uz Antarktīdu ņemamās pārtikas sarakstu speciāli sagatavojuši ukraiņu kolēģi, kuri šobrīd atrodas ledainajā kontinentā.

“Ir apzināts kas un kādos daudzumos vienā mēnesī būs nepieciešams vienam cilvēkam. Vadoties pēc kolēģu-pētnieku iesūtītā saraksta, līdzi jāņem svaigi augļi, dārzeņi, piemēram, kāposti, un svaiga gaļa. Pētniekiem, kuri šobrīd bāzē jau ap diviem gadiem, pavisam noteikti ir vajadzīgi vitamīni,” pauda Lamsters.

Vērts pieminēt, ka, atrodoties Antarktīdā, vienā dienā, ēdienreizēs cilvēkam vidēji ieteicams uzņemt ap 5000 kilokalorijām, kas teju trīs reizes pārsniedz vidējam cilvēka organismam ieteicamo daudzumu (2000 kilokalorijas dienā), dzīvojot siltākos platuma grādos.

Pētnieks skaidro, ka pilnībā nodrošināt nepieciešamo ēdiena daudzumu šādās ekspedīcijās ir ļoti grūti.

Papildus speciāli izvēlētai pārtikai, ģeologi uz Antarktīdu līdzi ņems arī ap 100 kg visdažādākā pētniecības darbiem nepieciešamā aprīkojuma, sākot no nelieliem trauciņiem paraugu ievietošanai un beidzot ar speciālu apģērbu, apaviem, leduscirtņiem un citiem rīkiem.

Kā skaidroja Dr. ģeol. Jānis Karušs, ekspedīcijas uz Antarktīdu arī mūsdienās ir uzskatāmas par visai bīstamām un iekļauj vairākus riskus.

Lai arī Antarktīdas polārstacijas, tostarp arī Vernadska polārstacija, ir speciāli pielāgotas cilvēku uzturēšanās vajadzībām, pētniekam, kurš vēlas doties šādā ceļojumā, ir jābūt labai veselībai.

Personām ar nopietnām hroniskām saslimšanām šādos ceļojumos doties nav vēlams.

Ledus klātā Antarktīda – piektais lielākais kontinents

Antarktīdas tuvumā cilvēki pirmo reizi nokļuva tikai ap 1820. gadu.

Līdz pat mūsdienām lielākā daļa no kontinenta nav izpētīta. Uz Antarktīdu joprojām dodas tikai zinātnieki un piedzīvojumu meklētāji.

Parasti Antarktīdā uzturas ap 1000 cilvēku, kuri strādā zinātniskajās stacijās. 98% no Antarktīdas teritorijas klāj ledus sega, kuras maksimālais biezums ir līdz pat 4,7 kilometriem. 

Kāds labums no Antarktīdas pētījumiem Latvijai?

Komandas uzdevums ekspedīcijas laikā ir veikt Antarktīdas pussalas un apkārtējo salu ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, kā arī izveidot 3D modeļus turpmākiem pētījumiem.

Zinātnieki pētīs uz ledājiem mītošos mikroorganismus un augšņu veidošanās procesus, kā arī iežu un nogulumu veidošanās apstākļus.

Varam lepoties, ka Latvija tiek iesaistīta starptautiski nozīmīga un neizzināta reģiona pētījumos.

Mūsu zinātnieku pētījumi dos ieguldījumu Latvijas un citu valstu zinātnieku izpratnē par mūsdienu procesiem un ledāju dinamiku Antarktīdas pussalas apkārtnē.

Zinātniskie pētījumi Antarktīdā veicinās arī sabiedrības izpratni par globālo klimata mainību un ledāju kušanas ietekmi.