Austrumu slimnīcas zaudējumi pērn var sasniegt 4 miljonus; jaunais vadītājs sola - nākamgad tādu nebūs
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) 2017.gada finanšu rādītāji varētu būt sliktāki nekā tie bijuši 2016.gadā, jo aptuvenie aprēķini liecina, ka pagājušajā gadā slimnīcai varētu būt 4 miljoni eiro lieli zaudējumi, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja RAKUS valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Paeglītis intervijā stāstīja, ka viņam viens no galvenajiem nosacījumiem ir finanšu situācijas sakārtošana, lai gan pagājušais gads RAKUS ir bijis ar diezgan lieliem zaudējumiem.
"Domāju, ka viena gada laikā neizdosies sakārtot finanšu situāciju, tomēr ir cerība, ka jau 2019.gadā slimnīca varētu sākt strādāt bez zaudējumiem," piebilda Paeglītis.
Kā ziņots, RAKUS jau kopš 2011.gada strādājis ar zaudējumiem un 2015.gada nogalē kopējā zaudējumu summa sasniegusi 28 miljonus eiro. Savukārt 2016.gads slimnīcai noslēdzies ar zaudējumiem 2,5 miljonu eiro apmērā.
Jau ziņots, ka RAKUS bez Veselības ministrijas (VM) piešķirtā papildu finansējuma mediķu atalgojuma palielināšanai novirzīs vēl apmēram trīs miljonus eiro arī no sava budžeta.
Paeglītis iepriekš uzsvēra, ka Austrumu slimnīca saviem mediķiem maksās vairāk nekā to pieprasa VM izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi. Ārsti un māsas saņems atalgojumu vidēji par 4% vairāk nekā to pieprasa VM, bet māsu palīgi - pat par 6% vairāk.
Paeglītis informēja, ka vidēji šogad RAKUS ārsts saņems par 280 eiro vairāk, reģistrēta māsa - 210 eiro, bet sertificētas māsas atalgojums varētu pieaugt vidēji par 269 eiro.
Kā piemēru Paeglītis minēja ārstu, kurš strādā dežūras, veic valsts apmaksātus veselības pakalpojumus, kā arī strādā nakts stundas un saņem piemaksu par īpašo risku un stāžu. Šāda ārsta atalgojums šogad varētu 1400 eiro mēnesī. Savukārt, piemēram, reģistrēta māsa ar summēto darba laiku un piemaksām par īpašo risku, stāžu un darbu nakts laikā saņems 958 eiro.
Paeglītis arī atgādināja, ka ir jauns valdes priekšsēdētājs, tomēr gandrīz trīs nedēļu laikā, ko pavadījis amatā, paspējis iepazīties ar visiem stacionāriem, administratīvo personālu, slimnīcas darba organizāciju, ka arī Latvijas normatīviem, kas attiecas uz veselības nozari un slimnīcu darbu.
Jaunais RAKUS vadītājs neslēpa, ka viņš sapratis, ka atalgojuma jautājums Austrumu slimnīcā un Latvijā kopumā ir smagnējs.
Pēc Paeglīša paustā, Austrumu slimnīcā vispirms nepieciešams mainīt atalgojuma sistēmu, kurā patlaban vērojams haoss, tomēr atzina, ka pagaidām nav veiktas vērienīgas izmaiņas, bet gan tikai daži uzlabojumi. Vienlaikus atalgojumu sistēmu noteikti plānots sakārtot tuvākajā laikā.
RAKUS ir lielākais daudzprofilu ārstniecības uzņēmums valstī, tajā ietilpst pieci stacionāri, Pataloģijas centrs un veselības centrs "Biķernieki". Slimnīcas kopējais darbinieku skaits ir vairāk nekā 4300, tostarp 1071 ārsts, 1554 māsas un 907 ārstniecības atbalsta personas.
Jau ziņots, ka veselības nozares finansējums nākamgad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem būs lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
No papildu finansējuma teju puse tiks novirzīta ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību vidējā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.
Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām plānots lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu.
