Kolēģi oligarhu izmeklētāju Ingunu Sudrabu zākā par bezzobainību - viss bijis cirks un farss

Parlamentārietis Andrejs Judins (Par!/V) pieļāva, ka Sudraba komisijas vadītājas amatā nonākusi tādēļ, ka nebija iespējams izbēgt no komisijas izveidošanas, tādējādi komisijas darbu padarot par farsu un neiegūstot nekādu rezultātu.

"Ziņojums ir bezzobains, patukšs dokuments, kur nav satura, bet ir vispārīgi vārdi," ziņojumu vērtēja Judins, uzsverot, ka diemžēl Sudrabai un viņas komisijai neesot bijis svarīgi izveidot komisiju, izvērtējot valsts sagrābšanas pazīmes.

Judina ieskatā, rezultātā iegūts ne tikai slikti sagatavots ziņojums, bet arī tikusi diskreditēja parlamentārā izmeklēšana. "Sudrabai jāuzņemas atbildība par tik neefektīvu darbu," pārliecināts Judins. "Jāatzīst, ka valsts sagrābšana nav tikai akadēmisks jēdziens, bet tas pastāv reālajā dzīvē. Saeimā ir deputāti, kas kalpo oligarhiem, kas ir ļoti, ļoti nožēlojami," pauda deputāts.

Partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri komisijas ziņojumu salīdzināja ar sliktu veselības stāvokļa izrakstu. Viņš uzsvēra, ka "nav ne slēdziena, ne ārstēšanas metodes, bet ir diagnoze - vēzis". Politiķis pauda, ka Latvijā oligarhu ietekme ir slimība - vēzis ar trīs galvām, kas ir jāizoperē, taču to neviens nedara. Viņaprāt, tas liecina tikai par to, ka oligarhu ietekme joprojām ir ļoti liela.

Abu Meri atgādināja, ka "Vienotība" jau sākotnēji bija pret Sudrabas dalību komisijas sastāvā, saskatot iespējamo interešu konfliktu. Viņaprāt, Latvija savā simtgadē bija pelnījusi komisiju, kas būtu spējusi objektīvi izmeklēt šo gadījumu, taču komisijas gala ziņojums "ir nekvalitatīvs un bez rezultāta". "Jāatvainojas iedzīvotājiem par tādu kaunu. Tas bija cirks, kas notika pus gadu," secināja Abu Meri.

Savukārt deputāts Edvards Smiltēns (LRA) savā uzstāšanās reizē norādīja, ka lielāka vērtība tiktu iegūta, ja tā dēvētās "oligarhu sarunas" tiktu publicētas pilnā apmērā. Reizē sabiedrībai būtu noderīgi dzirdēt citas sarunas, kad ierobežotā lokā tika spriests par nepieciešamo regulējumu Kredītiestāžu likumā, par Veselības finansēšanas likumā neiekļauto normu, ka prioritāri līdzekļu jānovirza valsts un pašvaldību nevis privātajām medicīnas iestādēm. Tāpat būtu noderīgi dzirdēt politiķa Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") un satiksmes ministra Ulda Auguļa sarunu pēc "Latvijas Dzelzceļa" meitasuzņēmuma "LDz loģistika" valdes priekšsēdētāja Vernera Lūša, aresta Lietuvā, norādīja politiķis.

Smiltēns arī pauda apbrīnu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājas Sudrabas ietekmi attiecībā uz konkrētiem balsojumiem Saeimā, jo "sāk lūzt [balsošanas] pultis, pazūd zālē deputāti". Noprotams, ka politiķis šos izteikumus veltīja nesekmīgajiem balsojumiem atsaukt Sudrabu no komisijas.

Paužot nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas viedokli, tās pārstāvis Ritvars Jansons norādīja, ka sabiedrība no komisijas darba secinājumiem gaidīja skaidru un tiešu novērtējumu par kriminālprocesā izmeklētajām darbībām, kuras veicas konkrētas personas.

"Diemžēl galaziņojums šādu novērtējumu nedod. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu vairākums ētisku nosodījumu iepriekš aprakstītajām darbībām neuzskatīja par svarīgu. Nacionālā apvienība uzskata, ka no ētikas viedokļa nosodāmi ir kriminālprocesā fiksētie atsevišķu personu nodomi vai rīcība, kuros saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes," akcentēja Jansons.

Žurnālā "Ir" publicētās tā dēvētās "oligarhu lietas" sarunas radīja spēcīgu emocionālo fonu, debatēs partijas "Saskaņa" vārdā norādīja deputāts Igors Pimenovs. Tomēr ar emocionālo fonu esot par maz, lai attiecīgo lietu nodotu tiesai, jo nepieciešami atbilstoši pierādījumi. Viņš sacīja, ka komisija neguva pārliecību, ka publiskotie materiāli ir autentiski, tāpat arī vairāki cilvēki norādījuši, ka atsevišķu ažiotāžu raisījušos vārdus nav lietojuši.

Pimenovs arī pauda, ka koalīcijas padome neesot leģitīma institūcija, jo tās nevienā valsts normatīvajā aktā nav noteikta. Reizē tās nozīme ir ļoti svarīga, tāpēc tās ietekmē esot saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, norādīja deputāts.

Deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) savā runā norādīja, ka valsts nozagšana ir saskatāma jau Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā. Atmodas scenārijs ir tapis Padomju Savienības Komunistiskās partijas ietekmē esošās Valsts drošības komitejas (VDK) gaiteņos, un VDK aģentu tīkls ir kontrolējis atmodas notikumus, kā arī Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Kalnozols kā vienu no risinājumiem minēja valsts finansētas politiskās partijas.

Savukārt deputāts Mārtiņš Šics portālam Jauns.lv vēstīja, ka viss notikušais bijis cirks.

"Es jau no komisijas pirmās darba dienas biju neitrāls un objektīvs, lai bez liekām emocijām, balstoties savās kompetencēs un pieredzē, spētu kvalitatīvi veikt savu darbu − neiesaistoties šovos vai mētājoties ar populistiskiem, histēriskiem un demagoģiskiem apgalvojumiem. Piedodiet visi, kuri to cerēja sagaidīt no manis. Atvainojos arī par to, ka neizpaudu medijiem un attiecīgi sabiedrībai komisijas galaziņojuma darba versijas un secinājumus priekšlaicīgi. Es varu "pazaudēt seju", bet es palikšu pie darba rezultāta, kas sabiedrībai ir daudzkārt nozīmīgāks nekā mana personiskā publicitāte. Man nebija oligarhu, kas elpotu pakausī vai diktētu, kas man jādara, jo tādu man nav. Tādēļ esmu bijis brīvs savā rīcībā un lēmumos un lepojos ar to. Man nebija nevajadzīgi jālec uz tribīnes vai jāprovocē citi komisijas locekļi vai uzaicinātie, jāizpaužas publiskajā telpā ar hiperaktīvu savas darbības imitāciju.

Es darīju savu darbu pēc labākās sirdsapziņas un izmantoju savas zināšanas un pieredzi − tās ir zināšanas par valsts pārvaldi, par vadības sistēmām un likumdošanu. Kā opozīcijas deputātam man ir tīra sirdsapziņa - es neesmu piedalījies tādas sistēmas radīšanā, kura šobrīd ir jāapkaro, jo tā neatbilst Latvijas iedzīvotāju un valsts interesēm," pauda Šics.

Kā ziņots, komisija tās apstiprinātajā galaziņojumā paudusi uzskatu, ka valsts sagrābšana un tās centieni ir ne tikai nosodāmi, bet arī var tikt sodīti. Lai arī komisija atzīst, ka "oligarhu sarunās" var saskatīt valsts sagrābšanas centienus, konkrēti atbildīgo vārdi ziņojuma secinājumos nav pieminēti.