Smaidīgie cilvēki savādās drēbēs dejo un dzied Rīgas centrā. Kāpēc? Dodamies gājienā kopā ar Krišnas centra biedriem

Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība (SKAB), zināma arī kā Harē Krišna kustība, ietver 500 lielākos centrus, tempļus, lauku kopienas, gandrīz 100 biedrībai piederošas veģetārās kafejnīcas, tūkstošiem namahatas jeb vietējās tikšanās grupas, plaša spektra projektus, kā arī miljoniem draudzes locekļus visā pasaulē, vēstīts SKAB Latvijas centra mājaslapā.

SKAB pastāv mazāk nekā 50 gadus, taču kopš 1966. gada, kad to Ņujorkā dibināja Viņa Dievišķā Žēlastība A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda, biedrība ir manāmi augusi.

SKAB pārstāv Gaudīja Vaišnavismu – monoteistisku (uzskats, ka eksistē tikai viens dievs) tradīciju, kas ir vēdiskās jeb hinduistu kultūras daļa.

Kustības filozofija balstās uz tādiem sanskrita svētajiem rakstiem kā Bhagavad-gīta un Bhagavat Purana jeb Šrīmad Bhāgavatama.

Konkrēto uzskatu piekritējiem šie ir vēsturiski bhakti jogas svētie raksti, kas māca, ka "visu dzīvo būtņu galējais mērķis ir atmodināt viņos dusošo sākotnējo mīlestību uz Dievu jeb Kungu Krišnu."

Kādēļ jāiet gājienos un jādzied?

Žēlastības misijas “Dzīvības ēdiens” un citu labdarības/ziedojumu vākšanas projektu vadītājs Hodayoja Harijs Provornijs skaidro, ka Hare Krišnas centrā, Kr. Barona ielā 56, zem viena jumta bez SKAB Rīgas draudzes, mājo vēl divas organizācijas – jau pieminētā organizācija “Dzīvības ēdiens”, veģetārais restorāns “Rāma”.

Portāla Kasjauns.lv komanda pievienojās Hare Krišnas centra rīkotajam gājienam pērn, 27. decembrī.

Ienākot centra telpās, varēja sastapt daļu no šīs vairumam joprojām nepazīstamās un svešādās reliģiskās organizācijas biedriem, kuri salīdzinoši aukstajā ziemas dienā ieturēja maltīti un sildījās gaidāmajam izgājienam galvaspilsētas ielās.

“Latviešiem vajadzētu būt tuvai šai vēdiskajai kultūrai. Zināms, ka senā sanskrita valoda ir tuva latviešu valodai. Runājot par gājieniem un dziedāšanu – tas ir Dieva svētais vārds, kuru tad mēs izdziedam. Darām to ar nolūku vairot pozitīvo, attīrīt pilsētas enerģiju,” skaidro Harijs.

Regulārajos gājienos pa Rīgu jeb harināmās (Dieva svētā vārda dziedāšana) Hare Krišnas centra pārstāvji skandina mahā mantru jeb “diženo atbrīves dziesmu”: “Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē/Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē.”

Hare Krišnas centrā gūst atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem

Centra pārstāvis arī piebilst, ka kustības sekotāju vidū ir cilvēki no visdažādākajiem dzīves gājumiem, tostarp arī uzņēmēji, studenti un pensionāri.

Todien gājienā devās arī programmētājs Antons un Jūlija, kura ikdienā darbojas žurnālistikas sfērā.

Antons Hare Krišnas kustībai pievienojies, jo viņu piesaistījusi biedru atklātība, labestība un godīgums.

Nav noslēpums, ka sabiedrības viedoklis par kustības regulārajiem, skanīgajiem gājieniem ir dažāds – citi pasmaida, citi izmanto izdevību un pāriet ielas otrā pusē, lai nebūtu jānonāk saskarsmē ar dziedošajiem ļaudīm, kuri nereti mēģina iesaistīt atsaucīgākos garāmgājējus improvizētās dejās pie luksoforu sarkanās gaismas.

Taču Antons pauž, ka ar izteiktu negativitāti Rīgā līdz šim nav sastapies. Gluži pretēji – vairums cilvēku pasmaidot un ar interesi noraugoties viņu izgājienos.

“Esmu novērojis, ka cilvēkos iedzīvojas pozitīvisms, labestība, kad viņi mūs ierauga. Esmu īsts rīdzinieks un pazīstu savu pilsētu jau sen, taču harināmās iepazinu Rīgu pavisam no cita skatpunkta,” piebilst Antons.

Jūlija izstāsta, ka ar SKAB pirmo reizi saskārusies, dzīvojot Milānā, Itālijā.

“Dalība šajā kustībā ir mans veids, kā uzzināt vairāk par to, kas ir ārpus mūsu dzīves, eksistences,” piebilst meitene.

Sabiedrībā visnotaļ labi pazīstamais pretrunīgi vērtētais vēdiskās filozofijas pasniedzējs, vēdiskās psiholoģijas konsultants Uģis Kuģis, skaidro, ka ar Hare Krišnas kustību pirmo reizi iepazinies tīņu gados, Kuldīgas alternatīvās mūzikas festivālā “Tabūns”.

“Ieraudzīju viņus, domāju iešu un pastrīdēšos par to, kas patiesībā ir filozofija, kas ir dzīves jēga. Viņi man interesanti atbildēja, iedeva dažas grāmatiņas, garšīgu ēdienu un teica: “skaiti Hare Krišnu un esi laimīgs!” Tā nu pēc pieciem gadiem es attapos templī, noskūtiem matiem un dīvainām drēbēm, viss notikās!” smej Uģis.

Tiem, kuri raugās uz Hare Krišnas centra aktivitātēm ar neizpratni vai aizspriedumiem, viņš vienkārši iesaka uzzināt vairāk, pirms nosodīt.

Gājienā ar akordeonu un ziedu vainagiem

27. decembra gājienā devās salīdzinoši neliela grupiņa kustības biedru.

Vīriešiem apģērbi bija salīdzinoši vienkāršāki, savukārt meitenes tērpās košos, tradicionālos tērpos, kuriem pa virsu, atbilstoši aukstajam vakaram, tika uzvilktas vējjakas un mēteļi. Dažviet manāmi arī īstu ziedu vainagi.

Gājiens sākās Kr. Barona ielā, no kurienes, bruņojušies ar akordeonu, mikrofonu un skandu, dziedošie sekotāji devās Vecrīgas virzienā.

Vērojot no malas, kļūst skaidrs, ka šajā procesā par visu ir padomāts – krustojumos, pie sarkanās gaismas, tā vietā, lai apstātos, biedri dejo, ritmiski griežas ap sevi un nekaunas saskatīties un sasmaidīties ar ikdienas steigā iestigušajiem pilsētniekiem.

Reakcijas no tiem tomēr ir dažādas – citi izliekas netraucēti, citi acīmredzami cenšas pamukt tālāk, kamēr pārītis pamatskolēnu ar interesi noraugās notiekošajā.