Bijušās VDK daļas dokumentu datubāzes digitalizēšanai nepieciešami 30 000 eiro
Lai atvieglotu akadēmisko pētījumu veikšanu ar bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) daļu no dokumentiem, attiecīgās datubāzes digitalizēšanai nepieciešami 30 000 eiro, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē norādīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis.
Tajā pašā laikā pašlaik viena no problēmām vēsturnieku pastāvīgam darbam ar dokumentiem ir jautājums par šo zinātnieku iespējām tiem piekļūt. SAB prasot, lai ilglaicīga darba gadījumā vēsturnieki kļūst par darbiniekiem, kas pakļaujas drošības iestādes prasībām. VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris komisijas sēdē norādīja, ka vēsturnieki kā zinātnieki uz to nav gatavi.
Deputāte Lolita Čigāne (V) komisijas sēdē taujāja par iespēju, vai pēc minētās datu bāzes digitalizēšanas tās kopija varētu nonākt Valsts arhīvā, kur vēsturniekiem tās izmantošana būtu brīvāka, tajā pašā laikā neatsakoties no informācijas aizsardzības prasību ievērošanas. Maizītis atbildēja, ka tas ir komplekss jautājums, kurš, mazākais, prasītu izmaiņas Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos.
Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) norādīja, ka komisija lūgs Tieslietu ministrijai un Kultūras ministrijai kopīgā darba grupā risināt šos jautājumus.
Kā ziņots, pagājušā gada izskaņā valdība VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodeva Tieslietu ministrijai. Tāpat valdība apstiprināja 250 000 eiro finansējuma piešķiršanu komisijas darbam trim turpmākajiem gadiem.
Bijusī VDK ēka, jeb "Stūra māja" pārtapusi muzejā
