Kā sokas ar reemigrācijas procesu. Edgara Rinkēviča ziņojums
Reemigrācijas process ir lielā mērā atkarīgs no efektīvas un mērķtiecīgas sadarbības Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Ekonomikas ministrijas (EM) un pašvaldību starpā, norādīts Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos 2017.gadā.
Sadaļā "Diasporas politika: tautieši ārvalstīs" skaidrots, ka, veicinot no valsts izbraukušo valstspiederīgo reemigrāciju, jāņem vērā, ka process būs veiksmīgs vienīgi situācijā, ja valsts un pašvaldības spēs nodrošināt atgriezušos cilvēkus ar mājvietām, skolām un bērnudārziem, tādēļ šis process ir lielā mērā atkarīgs no efektīvas un mērķtiecīgas sadarbības IZM, EM un pašvaldību starpā.
Ziņojumā teikts, ka Latvijas valstij ir interese saglabāt saikni ar savu diasporu, tādēļ diasporas politika tiek vērsta četros galvenajos virzienos - tautiešu politiskās un pilsoniskās līdzdalības Latvijā veicināšana, saiknes ar Latviju un latviskās identitātes saglabāšana, sadarbības ar diasporu spēcināšana ekonomikā, zinātnē, izglītībā un kultūrā, kā arī ekonomiskās kopienas veicināšana.
"Latvijas interesēs ir izmantot diasporas intelektu un pieredzi valsts labā, iesaistot to ekonomiskās un politiskās aktivitātēs un veidojot vienotus ilgtermiņa mērķus sadarbībai ar diasporu. Īpaši svarīgs elements saiknes uzturēšanai ar Latviju ir konsulāro pakalpojumu nodrošināšana ārvalstīs dzīvojošajiem. Mūsu diaspora ir nācijas sastāvdaļa, kuras intereses ir gan jāuzklausa, gan tām ir demokrātiski jābūt pārstāvētām politikas veidošanā," ministrs norādījis ziņojumā.
Tāpat skaidrots, ka izglītības turpināšanas jomā pastāv vairāk nekā 100 latviešu skolu pasaulē, un to veidošanās no jauna ir galvenokārt iespējama, pateicoties nesen emigrējušo cilvēku kopienu pašiniciatīvai un spējai pašorganizēties. Vairāk nekā puse šādu skolu atrodas Eiropā.
Ministrs arī uzsvēris, ka laikmetā, kam raksturīga pieaugoša iedzīvotāju mobilitāte un apmešanās uz dzīvi ārpus savas valsts robežām, Latvijas valsts ir ieinteresēta ar savu diasporu veidot skaidras un prognozējamas ilgtermiņa attiecības.
Vislabāk to var paveikt, izstrādājot un pieņemot īpašu Latvijas diasporas likumu, kas noteiktu šīs sadarbības mērķus un uzdevumus, kā arī pušu tiesības un pienākumus, pārliecināts ministrs. Viņaprāt, tas būs noderīgs solis gan ārvalstīs dzīvojošajai Latvijas diasporai, gan Latvijas valstij, jo nodrošinātu šo attiecību ilgtspēju. Diasporas likuma izstrādei un pieņemšanai būtu jānotiek jau 2018.gadā.
Ministrs arī atzīmējis, ka mūsdienās globalizācijas ietekmē mainās diasporas skaitliskais sastāvs dažādos pasaules reģionos, radot jaunus izaicinājumus ārlietu dienesta darbā. Tas viss tiks ņemts vērā, izstrādājot jauno diasporas politikas plānošanas dokumentu 2019.-2020.gadam, kurā tiek plānots noteikt, ka Ārlietu ministrija, ņemot vērā tās rīcībā esošo Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu, koordinē Latvijas starpinstitūciju darbu šajā dokumentā ietverto mērķu, uzdevumu un projektu īstenošanai, skaidrojis Rinkēvičs.