Kā jūtas noziedznieks, stājoties pretī policijas sunim? Saruna ar kinoloģi Gundu Šabanovu
Kļūt par kinoloģi un strādāt Valsts policijā (VP) kinoloģi Gundu Šabanovu sākotnēji iedvesmojis deviņdesmitajos gados populārais austriešu seriāls “Komisārs Reksis”. Iespaidojoties no varonīgā vācu aitu suņa piedzīvojumiem TV ekrānā, viņa jau bērnībā pati apmācījusi un dresējusi savus mājas suņus, kā arī piedalījusies vietējās sacensībās.
Pēc 11 policijā nostrādātiem gadiem, Gunda portāla Kasjauns.lv komandas acu priekšā spēj izspēlēt ko ļoti līdzīgu tipiskajām šī seriāla sēriju beigu epizodēm.
Saņemot saimnieces komandu, viņas uzticamais partneris Nato acumirklī metas virsū viņas kolēģim Ivaram, kurš šajā scenārijā atveido bēgošu likumpārkāpēju.
Ciemos pie Valsts policijas Kinologiem
Portāla Kasjauns.lv komanda ciemojas pie Valsts policijas Kinoloģijas nodaļas darbiniekiem Rīgā, Kleistu ielā.
Bērnības iesauka: suņu meitene
Interesanti, ka suņi Gundai iepatikušies pēc tam, kad bērnībā viens no tiem viņu sakodis.
“Pēc tā gadījuma sapratu, ka suņi ir forši. Man pašai arī vairāk patīk tie lielākie, niknākie,” piebilst kinoloģe.
“Tā nu kontakts ar suņiem man izveidojās jau diezgan agrā bērnībā. Es un mani suņi – tas bija kā viens vesels. Nekur negāju viena un pat tad, kad biju kopā ar draugiem, man vienmēr līdzi bija suns. Tāpēc mani jau bērnībā mani sauca par suņu meiteni. Nekas nav mainījies!” nosmej Gunda.
Kādā brīdī viņa gan izdomājusi, ka vēlas ko nopietnāku un apņēmusies izmācīties par policisti. Pēc skolas beigšanas veiksmīgi izdevies uzsākt darbu VP Kinoloģijas nodaļā.
Gunda gan norāda, ka, lai darītu šo darbu, ar mīlestību pret suņiem vien nepietiek – jābūt arī interesei par likumsarga amata pienākumiem.
Atrod zagli, kurš paslēpies sūnās
Uzsākot darbu policijā, kā pirmais Gundai tika piešķirts vācu aitu suns vārdā Asko.
Šobrīd četrkājainajam likumsargam jau ir 13 gadi, policijā viņš vairs nestrādā, taču, kā atminas saimniece, kopā piedzīvoti spraigākie un interesantākie no viņas karjeras momentiem.
“Visspilgtāk atmiņā palicis izsaukums saistībā ar nozagtu automašīnu. Ceļu policijas darbinieki bija aizturējuši personas, taču šoferis bija aizbēdzis – iebēga mežā. Tika nolemts iesaistīt kinologus un līdz brīdim, kad policijas šoferis nogādāja mūs notikuma vietā, bija pagājušas jau aptuveni divas stundas,” atceras Gunda.
Cerības atrast auto zagli tobrīd neviens vairs neloloja, taču Gundai motivācijas neesot trūcis un viņa kopā ar Asko devusies mežā.
Pēc nepilnām 20 minūtēm suns uzgājis aizbēgušo zagli, kurš bija ieracies sūnās. Sekojis pat mēģinājums “kaut ko sarunāt”, kas protams, izrādījies neveiksmīgs.
“Pati atnācu un izvedu viņu ārā,” lepojas Gunda.Tolaik bijis īpašs prieks par to, ka meklējamo personu izdevies atrast par spīti apkārtējo skepsei.
Suņa uzrīdīšana ir galējs līdzeklis
Šobrīd Gundai pie sāniem galvenokārt ir divi policijas suņi – jau pieminētais vācu aitu suns Nato un beļģu aitu suņu šķirnes kucīte Uraija.
Dienā, kad Kasjauns.lv viesojās VP Kinoloģijas nodaļā Kleistu ielā, abi ķepaiņi sniedza paraugdemonstrējumus – izpildīja gan vienkāršākas, gan komplicētākas Gundas dotās komandas, tostarp parādot, kas sagaida tos, kuri izdomā, ka bēgt no policijas suņa ir laba ideja.
Demonstrācijas laikā Gunda un viņas kolēģi izskaidro, ka policijas suns tiek mācīts satvert likumpārkāpējus aiz rokas vai kājas un nelaist vaļā līdz brīdim, kad atskan saimnieka komanda.
Tiesa gan, suņa uzrīdīšana ir galējs līdzeklis personas aizturēšanā – par to lemj tikai tad, ja citas metodes izrādījušās neveiksmīgas. Pirms suņa palaišanas pārkāpējs tiek brīdināts.
Topošos “komisārus” izraugās starp ņipriem kucēniem
Būtiski arī tas, ka ne visi suņi atbilst darbam policijā. Topošos kandidātus speciālisti izraugās starp kucēniem, pārbaudot to fobijas (tostarp bailes no dažādām virsmām), spēju adaptēties pie jaunām vidēm, medīšanas dziņas.
Īpašību un spēka dēļ biežāk darbā tiek ņemti vīriešu kārtas suņi.
Apmācībā policijas suņiem jāapgūst visdažādākās prasmes – jāprot dzīt pēdas, aizturēt personas, meklēt gan bīstamus, gan bezvēsts pazudušus cilvēkus, kā arī personu mirstīgās atliekas.
Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī darbam ar suņiem publiskās vietās vai pasākumos – situācijās, kad apkārt pulcējas daudz cilvēku.
“Visi policijas suņi tiek socializēti un pieradināti pie cilvēkiem. Viņiem ir jābūt kontrolējamiem. Arī kinologam ir nemitīgi jāizvērtē apstākļi, jāspēj noteikt, vai suns varētu zaudēt savaldību, neparedzēti noreaģēt un uzbrukt kādam. Īpaši svarīgi tas ir situācijās, kad apkārt ir daudz cilvēku,” skaidro kinoloģe.
Gadās arī zilumi
Gunda atzīst, ka apmācību laikā ir gadījies, ka suns saķer roku.
Pat ņemot vērā to, ka šādos gadījumos tas parasti ir rotaļīgs tvēriens, sāpes esot jūtamas vēl nākamajās dienās.
Dažreiz arī kodiens caur biezo, demonstrācijās izmantoto aizsargapģērbu jeb “dresku”, atstāj zilumus.
Paši aizturamie uz kinologu un viņa suni visbiežāk arī reaģē ar bailēm un piesardzību.
“Ir bijis tā, ka ierodamies dzīvoklī uz narkotisko vielu meklēšanu, taču aizdomās turamais, ieraugot suni, vienkārši ar pirkstu parāda, kur ir saslēptas narkotikas. Skaidrs, ka suns tāpat agri vai vēlu uzodīs. Persona, kuru suns atrod slēpjamies, arī bieži vien bez ierunām padodas. Cilvēki lieliski saprot, ka suņi ir pietiekami neprognozējami. Lai arī dzīvnieks šādās situācijās ir policista kinologa kontrolē, šeit parasti nostrādā psiholoģiskie faktori,” skaidro Gunda.
