Nepatīkamas sajūtas krematorijā. Skaidrojam, vai bēru viesi tiešām var dzirdēt, kā sadeg aizgājējs

Kāda bēru ceremonijā piedalījusies kundze pastāstījusi par nepatīkamām izjūtām ceremonijas laikā krematorijā: „Kad zārku nolaida no postamenta „pazemē”, dzirdēju dīvainas skaņas. It kā zārku uzreiz iegrūda krāsnī, ar troksni tika piešķilts uguns un uzreiz varēja dzirdēt kā zārks ar visu līķi tiek sadedzināts. Bija ļoti nepatīkamas sajūtas. Kad aprunājos ar citiem bēru viesiem, arī viņi teica, ka dzirdējuši kādas dīvainas skaņas”.

Tomēr, pēc visa spriežot, kundze varētu būt ko pārpratusi, jo, pirmkārt, līķis uzreiz pēc ceremonijas netiek sadedzināts un, otrkārt, aizgājēja kremācijas procesu pavadītāji nevar ne dzirdēt, ne redzēt. Tā notiek norobežotā telpā, kas no visa pārējā sēru nama norobežota gan vizuāli, gan akustiski.

Uzņēmuma „Apbedīšanas nams – krematorija” pārstāvis Edgars Timpa portālam Kasjauns.lv skaidroja: „Pēdējā laikā iedzīvotāji izvēlās par labu kremācijai un šāda tendence ir novērojama visā pasaulē. Kremācija pēc savas būtības ir saprotama, pieņemama, izdevīga, cienīga un ar vēsturiskām saknēm. Kremācijas norisi Latvijā stingri nosaka 2010. gada 29. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.600 „Kremācijas noteikumi”.

Pašlaik Latvijā darbojas divas krematorijas (Rīgā pie Brāļu un Meža kapiem un Kocēnu pagastā Valmieras pievārtē), kas ir saņēmušas speciālo atļauju kremācijas veikšanai. Jāuzsver, ka kremācija notiek šim nolūkam piemērotā ēkā – krematorijā, kura ir aprīkota ar nepieciešamām iekārtām un telpām. Aizgājēju kremācija parasti notiek rindas kārtībā. Protams, ir iespējama arīdzan steidzama kremācija, kad mirušo kremēs 24 stundu laikā. Vidēji kremācijas process ilgst ap 1,5–2 stundas. Saskaņā ar kremācijas noteikumiem krematorijas ir nodrošinātas pret nepiederošu personu neatļautu iekļūšanu, kā rezultātā pavadītājiem nav paredzēts piedalīties pašā kremācijas procesā.

Jānorāda, ka līdz ar otras krematorijas Kocēnos darba uzsākšanas pēdējo divu gadu laikā ir novērojams kremācijas skaita pieaugums vismaz par 5 %, pašlaik ap 15-17 % no visu mirušo skaita izvēlās kremāciju, savukārt tuvākā nākotnē kremēto skaits varētu sasniegt ap 35-45 %”.

Kā notiek kremācija?

Portālā Medicine.lv izskaidrota kremācijas procesa norise: „Mirušo sadedzināšana īpašā krāsnī ir viena no higiēniskākajām līķu mineralizācijas metodēm. Kremāciju izdara īpašā ēkā - krematorijā. Zemē apbedīta līķa sadalīšanās process noris ļoti lēni, bet kremācijas krāsnī no 900 līdz 1000 grādiem pēc Celsija sakarsēta gaisa vai gāzes strūklā līķis 1–1,5 stundās pārvēršas sterilos pelnos. Sadegšanas process kremācijas krāsnī norisinās līdz galam, no krāsns neizdalās smirdošas gāzes, tvaiki vai biezi dūmi. Pelni pēc kremācijas ir balti, tos savāc speciālā urnā”.