Ameriks oligarhu lietas izmeklēšanā noliedz, ka Šlesers viņam bijis rīkotājs
Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) šodien "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē noliedza, ka bijušais politiķis Ainārs Šlesers viņam bijis "rīkotājs un uzdevumu devējs".
Viņš šodien komisijā pastāstīja, ka ar žurnālā "Ir" publicētajām sarunām iepazinies tikai daļēji. Pašu žurnālu nav iegādājies, bet Ameriks iepazinies ar interneta portālos publicētajiem "Rīdzenes viesnīcas" sarunu atreferējumiem.
Ameriks uzskata, ka publicētās sarunas varētu būt tikai daļēji autentiskas. Amerikam kriminālprocesā atskaņoja tikai vienu sarunu, taču tur "praktiski nebija lamu vārdu". Viņš bija aicināts uz tiesībsargājošām iestādēm liecināt tikai par vienu sarunu, lai gan kriminālprocess tika izbeigts.
Komisijas vadītāja Inguna Sudraba (NSL) iztaujāja Ameriku par toreizējā politiķa, Rīgas vicemēra Aināra Šlesera lomu Amerika ievēlēšanai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Ameriks skaidroja, ka Šleseram vēlēšanās ir bijusi tikai viena balss, jo vēsturiski ostas valdē bija četri valsts un četri pašvaldības pārstāvji un vēsturiski vienmēr pašvaldības pārstāvis ieņēmis valdes priekšsēdētāja amatu. "Ņemot vērā, ka biju valdes loceklis, tad man bija lielākā pieredze, tās bija vēlēšanas, kur valsts un pašvaldības puse izteica savu atbalstu," norādīja Ameriks.
Ameriks komisijā skaidroja, ka viņš ir ilgāk politikā nekā Šlesers un abiem savulaik bija vienoti politiskie uzskati. Tomēr Ameriks nekad neesot uztvēris, ka Šlesers "ir rīkotājs un dod uzdevumus".
"Šlesers ir pietiekami aktīvs kā politiķis, taču neesam diskutējuši, ka man būtu īpaši interesējušiem jautājumiem jāpievērš uzmanība un jālobē kādu uzņēmumu intereses," paskaidroja Ameriks.
Tāpat Amerikam nekas nav zināms par Šlesera slēptām īpašumtiesībām uzņēmumos, lai gan Ameriks bija informēts par Šlesera vīziju kā brīvostai attīstīties.
Vaicāts par līgumu starp brīvostu un uzņēmumu "Mediju namu", Ameriks atbildēja, ka brīvostas valdes priekšsēdētājam valdē ir tikai viena balss un šī amatpersona nekādā veidā vienpersoniski neslēdz vai lauž līgumus. "Es varu parakstīt tos valdes lēmumus par kuriem nobalsojuši valdes locekļi," uzsvēra Ameriks un piebilda, ka brīvostai ir bijušas attiecības ar medijiem, tai skaitā, iespējams, ar "Mediju namu", taču valde nenodarbojas ar reklāmas jautājumu risināšanu.
Sudraba lūdza Amerika skaidrojumu par to, ka "Rīdzenes" viesnīcā Šlesers esot teicis, ka "krievu skolas Rīgā ir īsta zelta ādere", jo uzturēšanās atļauju pircēji ir sajūsmā, uzzinot, ka Eiropā ir valsts ar krievu skolām. Ameriks atbildēja, ka šādu citātu dzirdot pirmo reizi, turklāt ar Šleseru viņš ar krievu skolām vispār nekad neesot runājis.
Deputāts Andrejs Judins (Par!/V) taujāja, vai Ameriks viesnīcā "Rīdzene" notikušajās sarunās ir norādījis, ka ir jāmaksā nauda Askoldam Kļaviņam, lai viņš "skraidītu" jeb nokārtotu lietas pašvaldībā. Ameriks uz to atbildēja, ka nevar atcerēties atsevišķas sarunas, reizē noraidot iespēju, ka būtu apspriesta iespēja Kļaviņam dot kukuli.
Deputāts arī taujāja par to, ka sarunās izskan, ka politiķis Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") esot bijis dusmīgs uz Rīgas brīvostas tā laika pārvaldnieku Leonīdu Loginovu par situāciju ar kompāniju, kurā esot ieinteresēti Lemberga bērni. Lai gan esot paņemts 300 000 liels kukulis, tomēr solījumi nav pildīti, sarunu saturu atstāstīja Judins. Ameriks norādīja, ka neatceras arī šādu sarunu un viņam nekas par to neesot zināms.
Taujāts, vai atbalsts konkrētiem cilvēkiem 20 000 eiro gadā konkrētā sporta jomā no Rīgas brīvostas puses nebija šo personu kukuļošana, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks norādīja, ka brīvostas valde šos jautājumus nav skatījusi un līdz ar to viņam par tiem nav komentāri. Politiķis skaidroja, ka jautājumi kādu personu atbalstīšanu sporta sfērā ir jāuzdod brīvostas pārvaldniekam.
Kopumā Amerika iztaujāšana komisijai aizņēma aptuvenu pusstundu.
Šodien komisija uzklausīja arī uzņēmuma "Rīgas Tirdzniecības osta" (RTO) valdes priekšsēdētāju Ralfu Kļaviņu, kurš apliecināja, ka Šlesera ģimenei nepastarpināti pieder RTO daļas, taču 2009. un 2010.gadā Šlesers nebija nevienā no tiem uzņēmumiem, kam bija reģistrētas RTO daļas.
"RTO (2009. un 2010.gadā) bija daudzi darījumi un katru gadu situācija bija savādāka, uzņēmums attīstījās. Tas bija dinamisks laiks, taču šajā laika periodā ar Šleseru RTO nekādi darījumi nebija," norādīja Kļaviņš, kurš savas uzklausīšanas laikā bijušo politiķi dēvēja par "biedru Šleseru".
Kļaviņš, kurš nenoliedza tikšanos ar Šleseru viesnīcā "Rīdzene" pat apgalvoja, ka viņam par pārsteigumu liela daļa tā laika satiksmes ministra Šlesera pieņemtie lēmumi bijuši negatīvi RTO.
Uz komisijas norādi, ka Kļaviņš viesnīcu apmeklējis arī pēc tam, kad Šlesers vairs augstus amatus neieņēma, bet darbojās kā Saeimas deputāts, Kļaviņš atbildēja, ka Šleseram bijusi interese par notiekošo transporta nozarē. "Es negribētu teikt, ka tā bija kaut kādam mana atskaite, neesmu viņam uzrādījis kādus finanšu dokumentus, tā bija vispārīgi sniegta informācija," norādīja Kļaviņš.
Šodien komisijā aptuveni desmit minūtes ilga bijušā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Jāņa Maršāna uzklausīšana. Maršāns apliecināja, ka Šleseru pazīst kopš 90.gadu beigām un abiem bijušas koleģiālas attiecības, lai gan par draugu Maršāns viņu nesauca.
Jau ziņots, ka tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu toreizējais politiķis Ainārs Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA "Mediju nams".
Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.
Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku, sākotnēji uzskatīja KNAB.
Vēlāk oligarhu lietu KNAB un prokuratūra izbeidza. Tāpat 2015.gadā kļuva zināms, ka KNAB oligarhu lietā izbeidzis kriminālprocesu pret Rīgas vicemēru un brīvostas valdes priekšsēdētāju Andri Ameriku (GKR) par kukuļdošanas mēģinājumu.
Attiecībā pret Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Ameriku pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka noziedzīgs nodarījums - kukuļdošanas mēģinājums - nav noticis, iepriekš norādīja KNAB.
