Gada labākais policists Dainis Svarinskis: "Personas dzērumā ir jebkura cilvēka vistrakākās šausmas"

Dainis strādā Rīgas pašvaldības policijas iecirknī Ludzas ielā, kura aprūpes teritorijā ietilpst kriminālām leģendām apvītais Rīgas Centrāltirgus un Maskavas forštate. Daiņa "vācelītē" ir arī visnotaļ nemīlīgi nostāsti par narkomānu bandām un kārtību čigānu taboros. Tomēr viņš nebaidās no narkodīleriem, bruņotiem slepkavām, kaušļiem un zagļiem, - šo elementu rīcības motīvi ir prognozējami un ar šādiem likumpārkāpējiem policistus māca tikt galā. Dainis vairākkārt atkārto: viņa kā policista trakākais bieds ir... dzērušas sievietes.

Dzērušas sievietes ir neprognozējamas personības

„Vistrakākais ir sievietes reibuma stāvoklī, jo viņām emocijas lēkā augšā-lejā, proti, tu nezini, ko no viņas vari no sagaidīt. Tā ir neprognozējama personība. Sievietes reibuma stāvoklī ir jebkura cilvēka trakākās šausmas! Viņas sevi nekontrolē: viņas pēkšņi var lēkt, skrāpēties, izģērbties, dejot, kost, spert pa „vīrieša lietām”, draudēt ar advokātu bariem,” par vienu no savu „visbīstamāko” aizturēto kategorijām stāsta Dainis. Un piebilst, ka dzērušu sievieti, iespējams, var arī saprast – sastrīdējās ar puisi un piektdienas vakarā iedzēra. Tā nu nonāca policistu aprūpē.

Pašvaldības policistu primārais uzdevums nav nogādāt dzērājus atskurbtuvē Gaiziņa ielā, bet gan aizvest līdz viņu pašu dzīvokļa durvīm. Ja nu galīgi dzērāju nevar aizvest mājās, tad viņu nogādā atskurbtuvē. Savukārt agresīvos neved vis uz atskurbtuvi, bet gan uz policijas iecirkni – gan pašu, gan citu drošībai.

Maskavas forštates tabori un Centrāltirgus

Daiņa kā patruļdienesta inspektora dežūrgrafiks ir gana piesātināts: divas nakts dežūras (no sešiem vakarā līdz sešiem rītā), divas dienas patruļas no astoņiem rītā līdz sešiem vakarā, un tad četras brīvdienas. Reizēm dežūras laikā ir 20 izsaukumi un tad „parastajai” patrulēšanai neatliek laika. Parasti dežūras laikā ir desmit izsaukumu un tad arī iznāk patrulēt „pa rajonu”, kas guvis ne visai labu slavu – Maskavas forštati. Kāda tad ir situācija Maskavas forštatē? Vai tiešām tik krimināla kā runā?

„Maskavas forštatē kļūst mierīgāk, nav vairs tā kā agrāk. No vecākiem kolēģiem esmu dzirdējis, ka senāk, līdzko iziet pa vārtiem laukā, jau uzreiz varēja sākt strādāt. Pašlaik viss tā palēnām, palēnām mainās uz labo pusi. Nav vairs tik traki kā agrāk. Neredzu ne narkomānu barus, ne čigānu taborus.

Nē, ar čigāniem jau saskarsme mums ir, bet „mūsējie” ne dzer, ne ir narkotisko vielu reibumā. Ja ir problēmas, tad ar tiem, kuri pie viņiem atbraukuši no kaut kurienes. Ja tu vienu apturi vai aizturi, tad saskries viss pārējais bars. Bet tā jau pie viņiem ir, tā ir viņu kultūra un tradīcija, kur visi ir brāļi un māsas. Bet mums pret viņiem nav bijis jācīnās.

Mums policijā ir sava speciālā nodaļa, kas patrulē Centrāltirgū. Ja godīgi, tad Centrāltirgus ir sarežģīta lieta, tur jābūt diezgan uzmanīgiem. Tur ir visi „bukaiņi” un visi pārējie. Tagad kopā ar Valsts policiju mūsējie cīnās ar tur esošo situāciju, un ceru, ka ar laiku tā uzlabosies,” saka Dainis.

Skandalozā protestētāja savaldīšana

Ne velti Gada policists pieminēja „visādus bukaiņus”. Tieši ar bēdīgi slavenās un skandalozās Eiroskeptiķu partijas vienu no līderiem Staņislavu Bukainu viņam iznāca saķeršanās 9. martā, kad eiroskeptiķi Centrāltirgū rīkoja piketu pret „reiderismu”.

Patruļas laikā Dainis centās nomierināt kādu pārāk iekarsušu piketētāju, bet Bukains pēc tam internetā izvērsa apmelojošu kampaņu. Svarinskis esot sievieti grūdis, rupji lamājies un iekaustījis. Sociālajos tīklos pret policistu sākās masveida kampaņa. Viss beidzās ar to, ka policists pret Bukainu Valsts policijā uzrakstīja iesniegumu un pret šo skandālistu tagad iesākts kriminālprocess par neslavas celšanu policistam. Viss iegriezies pavisam citādākā gultnē – skandalozais Austrumukrainas teroristu atbalstītājsnevis tiesā policistu, bet gan otrādi.

„Konflikts ar Bukainu, manuprāt, vairāk bija kā priekšvēlēšanu aģitācijas notikums. Tā bija klaja apmelošana. Es Bukainu tad pat nesatiku. Jā, viņš tur skraidīja, visu filmēja, neļāva mūsu darbiniekiem veikt savu darbu. Tur bija viena sieviete, kas sita pa žogu un bļāva uz policistim. Mēs viņu pavirzījām malā un palūdzām nomierināties. Tas arī viss, to visu var redzēt arī videoierakstos. Nekas no Bukaina apgalvotā nemaz nebija,” notikušo atminas policists.

Policista Ziemassvētku stāsti

„Vidēji divas reizes gadā sanāk „sastapšanās” ar šaujamieročiem līdzīgiem priekšmetiem. Man ir ar nažiem brukts virsū, narkomāni centušies durt ar špricēm. Viss kaut kas ir izmēģināts...

Par visšausmīgākajām lietām gan negribētos runāt. Visnepatīkamākā situācija ir kāda cilvēka bojāeja, par ko runāt nav tas patīkamākais. Svētku laikā bieži vien notiek pašnāvības. Vienu gadu ap Ziemassvētkiem kāds gados vecāks kungs nolēma izdarīt pašnāvību, aizgāja uz pagrabu un nolēma pārgriezt vēnas. Bet viņš jau bija cilvēks gados, asinsvadi bija maziņi un viņš sev neko nevarēja nodarīt. Tas bija pozitīvi, nodevām kungu mediķiem.

Tas nav smieklīgi – tā ir dzīves realitāte. Ir cilvēki, kuri dzīvo vieni paši, viņiem ar gadiem rodas psiholoģiskas problēmas, viņi neapzinās realitāti. Bijis tā, ka tantiņass tad sauc policiju, lai sameklētu kaķīti...”

Lai cilvēkam palīdzētu, ar viņu jārunā!

„Izsaukumi ir visdažādākie - dzērāji, kautiņi, ģimenes konflikti, viss kaut kas. Briesmīgi ir ģimenes konflikti, jo tur bieži vien sekundes daudz ko nozīmē. Parasts ģimenes strīds pārvēršas par nažu vicināšanu un duršanu. Aizbraucam uz izsaukumu – sievai rokas sagrieztas, vīrs sadurts, un līdzās vēl trīs bērni. Mūsu uzdevums ir viņus nomierināt, likvidēt agresiju.

Pārsvarā jau cilvēks grib tikt uzklausīts, viņš grib izrunāties. Amerikā iet pie psihologa, bet pie mums izsauc policiju. Atbraucam, noklausāmies stāstu, ja spējam, palīdzam, ja nē -iesakām vērsties pie ģimenes psihologa. Diemžēl laiki mainās, cilvēku domāšana mainās– tagad visur tehnoloģijas, kompji un televizori, cilvēkiem nav laika pasēdēt pie galda un izrunāties.

Mums jāmāk ar cilvēku runāt, mūs tajā apmāca, rīko seminārus un kursus. Cilvēkam var palīdzēt, ja ar viņu sāk runāt. Ja ar viņu nerunā, viņš ir dusmīgs, sēž savā stūrītī un neko negrib,” saka Dainis.

Viņš pašvaldības policijā sācis strādāt 2009. gadā. Rīgas pašvaldības policiju izvēlējies tādēļ, ka tā piedāvājusi vislabāko darbu puisim, kas interesējas par „militārismu”. Arī turpmāk Dainis savu karjeru nolēmis saistīt ar drošības un kartības sargāšanu, jo pašlaik Baltijas Starptautiskajā akadēmijā studē tiesībzinātnes. „Jūtos ļoti pagodināts par Gada policista titula saņemšanu. Tas nozīmē, ka savu līmeni nedrīkstu pazemināt,” saka Dainis un piebilst, ka vēl pat nav redzējis dokumentu, kuru viņa apbalvošanai iesniegusi viņa tiešā priekšniecība Rīgas dome, kurā teikts: „Svarinskis izrāda tiesisko apziņu, nepieļauj prettiesiskas rīcības slēpšanu vai atbalstīšanu. Uzticētos pienākumus sabiedrības interesēs pilda objektīvi un taisnīgi, ar atbildības sajūtu, precīzi un godīgi, izmantojot labāko pieredzi un praksi. Pārzina patrulēšanas, aizturēšanas taktiskos un tehniskos paņēmienus un prasmīgi tos pielieto. Nepārtraukti pilnveido savas profesionālās zināšanas, prasmes un iemaņas. Pieņemot vai sagatavojot lēmumus, ņem vērā tikai objektīvu un pārbaudītu informāciju, pamatojoties uz iegūtajiem faktiem un pierādījumiem. Spēj brīvi izteikties, pārliecināt un argumentēti aizstāvēt personisko viedokli. Saskarsmē ar citām personām izturas ar cieņu un iecietīgi, respektējot to tiesības un tiesiskās intereses”.