Valsts par 58 miljoniem pērk ārstniecības pakalpojumus no privātfirmām
Privātās medicīnas iestādes pērn sniegušas valsts apmaksātus ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus 58 miljonu eiro vērtībā, atsaucoties uz Nacionālā veselības dienesta datiem, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Kopumā privātie medicīnas pakalpojumu sniedzēji Latvijā aizņem 27% no valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nišas.
Valsts apmaksātie ambulatorie pakalpojumi tiek sniegti 78 valsts un pašvaldības iestādēs, kā arī 293 privātās medicīnas iestādēs. Lielākais spēlētājs starp privātajiem - holdings “RePharm” ar tam piederošo Veselības Centru apvienību. Viņu poliklīnikas pērn saņēma valsts finansējumu – kopumā sešus miljonus eiro (6 163 390). Šogad kvotas augušas un jau sasniedz septiņus miljonus ( 7 264 163).
Oktobrī “Vienotības” Saeimas frakcija Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā iesniedza priekšlikumu, lai mainītu principus, pēc kuriem sadala valsts naudu jeb tā dēvētās kvotas pacientu ārstēšanai ambulatori. Piedāvājums bija - vispirms budžeta līdzekļus iedalīt pacientu ārstēšanai valstij un pašvaldībām piederošās medicīnas iestādēs. Tikai tad, ja tās kādā vietā pakalpojumu nevar piedāvāt, nāk kārta privātajiem.
Deputāti priekšlikumu pieslīpēja un 21.novembrī arī Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija to vienbalsīgi atbalstīja.
Brīnumi sākās nākamajā dienā, kad Saeimā skatīja valsts budžetu. Sēdes pārtraukumā sasauca Sociālo un darba lietu komisiju. Uz šo sēdi ieradās gan veselības ministre Anda Čakša (ZZS), gan premjers Māris Kučinskis (ZZS), gan labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”), kā arī vairāki privātās medicīnas nozares, NVO pārstāvji un citi. Reirs paziņoja, ka “Vienotība” atsauc pati savu priekšlikumu. Pārbalsojot, ar piecām balsīm par un septiņām atturoties, ideja no likumprojekta pazuda.
Tā vietā komisija uzdeva valdībai izveidot darba grupu, kurai par šo tēmu līdz nākamā gada jūlijam jāsagatavo ziņojums. Bieži vien šāds scenārijs nozīmē arī pārmaiņu nolikšanu dziļi skapī, bez tālākas virzības pēc būtības. “Nē, nekādā gadījumā! Es paredzu, ka šī darba grupa ļoti nopietni strādās, un aprīļa mēnesī mēs gatavojamies uzklausīt šo darba grupu ar starpziņojumu. Arī šim sasaukumam būs pietiekami daudz laika - līdz novembrim,” apgalvo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).
Latvijā ir 78 valsts un pašvaldību dibinātas ārstniecības iestādes, kurām ārstniecības pakalpojumu veikšanai kopumā iedalīti vairāk nekā 369 miljoni eiro (369 010 621).
Lielajām slimnīcām šādas pārmaiņas varētu ļaut pieņemt vairāk pacientu, par kuru vizītēm maksās valsts. “Mūsu kapacitāte ir pietiekami liela, lai mēs varētu vairāk veikt tieši šo ambulatoro diagnostiku, un konsultācijas, un nodrošināt kompleksu ārstniecību, (..) lai, secīgi veicot kādus izmeklējumus ambulatori un atklājot kādu pataloģiju, pacients jau varētu nokļūt stacionārā pie tā paša ārsta vai jau zināmā vietā,” raidījumam “de facto”sacīja Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole.
Privātie pārmaiņās nav ieinteresēti. AS “Repharm” direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits saka: “Domāju, ka visiem sistēmas dalībniekiem ir bažas, kādi vēl nebūt būs būs nākotnē administratīvi lēmumi, vai kas cits. Iedzīvotāju viedokli ir svarīgi paredzēt – ja es dzīvoju, piemēram, Pļavniekos, ka man arī turpmāk būs pieejamas mans veselības centrs, uz kuru nākt pēc pakalpojumiem. “Veselības centru apvienības” poliklīnikas galvenokārt atrodas Rīgā, pa vienai ir arī Daugavpilī un Liepājā.
Ārpus Latvijas lielpilsētām privātās medicīnas ietekmīgākie spēlētāji neraujas, un ir arī vietas, kur valsts dod naudu, bet speciālistus atrast nevar. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka lielākajiem privātajiem spēlētājiem valsts piešķirtā nauda pa gadiem nedaudz pieaug.
Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore Olga Andrejevska: “Dienests vērtē iepriekšējā gada izlietojumu un, ja tiek pakalpojums nodrošināts, mēs dodam tieši tādā pašā apjomā kā iepriekšējā gadā. Protams, izvērtējot arī iespējamo kapacitāti, ko ārstniecības iestādē spēj nodrošināt.”
Līdzīga shēma veselības budžeta dalīšanai tiek izmantota vairākās Ziemeļvalstīs, tai skaitā Igaunijā – valsts nauda vispirms tiek valsts slimnīcām un poliklīnikām. Kaimiņos privātajiem paliek aptuveni pieci procenti. Latvijā privāto daļa ir piecreiz lielāka - 27 procenti. Tiesa, ir maz cerību, ka privāto kompāniju lomu varētu mazināt.
Šobrīd Rīgā, Skanstes rajonā investori no Krievijas ieplānojuši celt lielu slimnīcu. Viņu pārstāvji jau bijuši vizītē pie veselības ministres. Čakša noliedz, ka investori prasījuši valsts kvotas, taču ārstu pieejamību gan šādi plāni var papluinīt.
Viens no likumprojekta iniciatoriem – Ražuks, apliecina, ka gribējis vismaz apturēt valsts līdzekļu dalīšanu privātajiem.
Veselības ministre Anda Čakša (ZZS): “Mums jāpasaka - vai mēs nekur tālāk vairs neejam, un šis sadalījums paliek tāds, un kādā veidā mēs ar to rīkojamies, vai ir kaut kāda sfēra, kur privātais varētu būt mazāk. Bet tas ir darba grupas jautājums, ko es šobrīd neatbildēšu, ņemot vērā, ka mēs tikai sanāksim kopā un uzliksim tos mērķus, lai varētu nākamā pusgada laikā ar to tikt galā.”
