Juta Strīķe kā skabarga Ušakovam
Pēc pašvaldību vēlēšanām nonākusi Rīgas domē, Juta Strīķe konstatēja, ka korupcija un nesaimnieciskums tur zeļ ar īpašu “vērienu un bezrūpību”. Šai sarunā ar žurnālu "Patiesā Dzīve" izkāpjam arī ārpus šīs frontes un runājam par attiecībām, dārzkopību, kulināriju, kaislībām un patikšanu.
Jutu nevar dēvēt par kareivi brunčos, jo svārkus viņa tikpat kā nevelk. Lai gan, par sevi runājot, viņa pārsvarā lieto vīriešu dzimti, arī par nesievišķīgu sievieti viņu nenosaukt. Trauslums, kas tiek pārvarēts ar drosmi un gribu, kā arī godīgas sirds attieksme, kurai ir vienlīdzības zīme ar emocionalitāti, liecina par labi slēptu iekšēju maigumu un ievainojamību. Pirms dažiem gadiem zinātnieki cilvēka DNS struktūrā atklāja gēnu, kurš noteica indivīda tieksmi būt vairāk vai mazāk reliģiozam. Iespējams, pēc pāris gadiem tiks atklāts tāds, kurš nosaka kaismi iebilst, sacelties. Teiksim, revolucionāra gēnu. Pagaidām varam tikai pieļaut, ka Jutai tāds ir. Taču gadi cilvēku māca būt lojālākam arī pret sevi, un viņa sāk atklāt jaunas dzīves garšas.
– Kā jums izskatās domes darbs no iekšpuses?
– Vislielākais izbrīns man ir par naudas daudzumu un kā tas tur tiek dalīts. Esmu trīs komitejās – Mājokļu un vides, Satiksmes un transporta, Pretkorupcijas un drošības. Rīgā neapgaismoti ir 50 kilometri ielu, daudzos mikrorajonos ir ļoti tumšas vietas, taču vairāk nekā 200 000 eiro papildus tiek novirzīti Ziemassvētku rotājumiem. Bolderājā un Zolitūdē iedzīvotāji saņems eglīti, ne izgaismotas ielas. Tāpat esmu pārsteigta, cik maz līdzekļu tiek atvēlēts mājokļu renovācijai. Daudzas ģimenes bērnu invalīdu audzina nepiemērotos apstākļos. Zināju, ka tā notiek, bet nevarēju iedomāties, ka ar tādu vieglumu un bezrūpību. Bieži vien sēdes ievelkas piecas stundas. Biju pārsteigta, uzzinot, ka iepriekšējā domes sastāvā tās ilga 15–20 minūtes. Ja jāizskata desmit jautājumi, tas nozīmē, ka viņi atnāca, nobalsoja un aizgāja, bet lēmumu sagatavošana notiek kur citur – Rīgas mazajās oligarhu sarunās. No domes deputātiem tiek gaidīts, lai viņi stulbi, mehāniski nospiež pogu, kā liftā. Bija priekšlikums iegādāties zemi kapiem 1,3 hektāru platībā par nesamērīgu cenu – gandrīz pusmiljonu eiro! Bet Rīgas domei jau pieder teritorijas, kur paplašināt kapus. Pēc mūsu jautājumiem dome atteicās no šo zemes gabalu pirkšanas. Kā parasti – izdodas panākt, bet ar lielām cīņām.
– Pirms vēlēšanām asi izteicāties par Ušakovu. Kāda tagad ir jūsu sadarbība? Vai jūtat, ka esat viņam kā skabarga?
– Viņu kaitina mūsu klātbūtne – ļoti bieži sēdēs viņš ir neētiski nervozs, izsaka neglītas piezīmes. Ir sajūta, ka ar pulti nejauši esmu ieslēgusi Kremļa oficiālās televīzijas debates. Ja no tribīnes skan viedoklis, kas nepatīk "Saskaņai", viņi sāk ar kājām dauzīt grīdu, samāksloti smieties, bļaut no vietas. Noprotu, ka tas iepriekš ir sarunāts – katru nevēlamu viedokli ar skaļu troksni noslāpēt. Ameriks to vien dara kā skatās pulkstenī. Viņi nav pieraduši, ka referentam tiek uzdoti jautājumi, viņiem tā šķiet laika tērēšana.
– Viens no galvenajiem jūsu partijas izvirzītajiem uzdevumiem bija korupcijas novēršana Rīgas domē.
– Jā, īpaši Satiksmes komitejā ir ļoti daudz dalāmās naudas un tā tiek novirzīta apšaubāmiem mērķiem. "Saskaņa" ir spiesta rēķināties, ka mēs to redzam, publicējam, informējam iedzīvotājus, un esmu pārliecināta, ka jau esam novērsuši vairākus nelietderīgi iztērētus miljonus dažādās nozarēs.
– Kā domājat, jums ir iespēja tikt klāt Rīgas mazajiem oligarhiem?
– Dzīve ir iemācījusi, ka jādara viss iespējamais katru dienu, katru sēdi, un tad daudz kas izdodas. Mēs redzam, kuras firmas kurās kapitālsabiedrībās regulāri uzvar konkursos, nesaimnieciskās naudas plūsmas ir daudzos virzienos, uz Rīgas domi būtu nepieciešams piecu KNAB aktīvs darbs. Nejēdzības redzam ik komitejā, ik departamentā. Ir sajūta, ka komiteju un departamentu vadītāji, kas, protams, ir no Saskaņas, katru štruntu saskaņo ar augšu. Politiskā līmenī nevienu neinteresē, ka Rīgā ir dzīvokļi, kas stāv tukši, par tiem tiek maksāti apkures rēķini, bet neatrodas nauda to remontēšanai, lai varētu izīrēt daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem. Toties nauda atrodas tādiem projektiem kā autostāvvietu aplikācijas.
– Ar kādām sajūtām skatījāties, kā uzstājās Šlesers, uzaicināts uz parlamentāro komisiju par "Rīdzenes" sarunām? Jūs būtu spējusi pārtraukt viņa runas plūdus?
– Kāds Šlesers bija, tāds ir, un neredzu iemeslu, kāpēc lai viņš kaut ko mainītu savā uzvedībā. Saeima nobalsoja pret viņa izdošanu kratīšanai, Ģenerālprokuratūra nolēma, ka tiesā šī ļoti nozīmīgā lieta nav jāskata, viens prokurors ar ģenerālprokuroru izdomāja, ka pret Šleseru nav pietiekami daudz pierādījumu. Un arī šīs parlamentārās komisijas izveidošana ar vadītāju Sudrabu atgādina kārtējo oligarhu plānu. Tad kāpēc lai viņš uzvestos citādi?
– Tas tikai veicina visatļautību…
– Tas viss ir absurda teātris. Jāatzīst, Judins cenšas uzdot jautājumus un panākt sabiedrībai vajadzīgu rezultātu, bet viņš tāds ir viens un nevada komisiju. Protams, man ir paradums uzdot jautājumus un neatkāpties, un es viennozīmīgi būtu uzstājīgāka. Jā, es redzu sevi tajā komisijā (smejas), man ir pilnīgi skaidrs, ko es viņiem prasītu. Galvenais ir atkārtot jautājumu arī tad, ja uz to negrib atbildēt. Nesaprotu, kāpēc komisija nereaģēja uz Šlesera absurdo apgalvojumu, ka viņš ir privātpersona. Tolaik, kad sarunas notika, viņš ieņēma augstākos amatus – Rīgas vicemēra, satiksmes ministra. Viņam taču nejautā, ko viņš dara pašlaik, kā sokas ar biznesu.
– Vai pareizi saprotu, ka oligarhi ir sarosījušies jūsu jaunā posteņa dēļ un jūtas mazliet apdraudēti?
– Domāju, viņi jūtas ļoti apdraudēti. Kad biju amatpersona KNAB, mani piecas reizes mēģināja atlaist, ierosināja disciplinārlietu, traucēja strādāt, aizliedza runāt ar presi. Kad atklāju faktus par korupciju Rīgas domē, KNAB vadītājs Streļčenoks bija ļoti neapmierināts. Ir dažādi mehānismi, kā ierēdni ierobežot, bet Ušakovs nevar mani atlaist (smaida). Acīmredzot pie varas esošos apmierina pašreizējais vadības stils, ieceltās amatpersonas, un viņi ļoti negrib redzēt jaunu partiju pie varas.
– Vai taisnība, ka pie jūsu mājas dežurē Drošības policijas mašīnas?
– Tas nav saistīts ar manu vēlmi…
Pilnu interviju ar Jutu Strīķi lasiet žurnāla "Patiesā Dzīve" jaunākajā numurā
