Mājvieta Rīgā par 40 eiro: kā uzņēmīgi jaunieši dzīvo pamestajos Rīgas namos?

Kustības “Free Rīga” ideja un pamatdoma ir saistīta ar provokatīvā Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizēto festivālu “Survival Kit” un tam piederīgo akciju “Occupy me” (no angļu val.: “Okupē mani”), kura tika realizēta 2013. gadā.

Dalības maksa – līdz 40 eiro

Iesākumā aktīvisti devušies izzināt savu pilsētu, interaktīvā kartē atzīmējot visas neizmantotās ēkas, kā arī nākot klajā ar iniciatīvām un idejām, kā tās aizpildīt.

Tikt pie atļaujas saimniekot, lai arī pamestā, taču citam piederošā īpašumā, nebūt nav vienkārši – jāveic pārrunas ar īpašnieku, jādomā par galēji nepieciešamajiem remontdarbiem, labiekārtošanu un arī apkuri gada aukstajos mēnešos. Tas viss – par savu naudu.

Par ievākšanos un dzīvošanu “Free Riga” namos tiek prasīta vien simboliska dalības maksa – no 30 līdz 40 eiro mēnesī. Komunālie maksājumi atsevišķos namos tiek dalīti uz visiem iemītniekiem.

Šādas dzīvojamās un darba telpas īpaši iecienījušas citas dažāda veida organizācijas un kustības, kuras savu darbību sākušas nesen un nevar atļauties īrēt dārgākas biroju telpas.

Savs labums nekustamā īpašuma nodokļa atlaides formā tiek arī tiem namu īpašniekiem, kuri piekrituši ielaist savos īpašumos “Free Riga” rosīgos jauniešus.

Lastadijas atdzimšana

Portāls Kasjauns.lv viesojās “Free Riga” apsaimniekotajos namos Maskavas forštatē, Turgeņeva un Puškina ielās – šeit biedrība izvērsusi savas aktivitātes četrās netālu esošās ēkās.

Kā zināms, sākotnēji Maskavas priekšpilsētas nosaukums bija Lastadija – šādi šī vieta pirmo reizi dokumentos nodēvēta jau 14. gadsimtā.

Tiek uzskatīts, ka nosaukums radies no vācu valodas “Die Last”, kas tulkojams kā “krava” vai arī tajos laikos izmantotās mērvienības – lasta.

“Jau 2014. gadā mūsu kustība ieguva biedrības, kā arī nevalstiskas organizācijas statusu. No “Free Riga” izauga un attīstījās daudzas jauniešu iniciatīvas un projekti, tostarp klubs “Autentika (B2)”, Kaņepes Kultūras centrs, festivāls “Komēta”, un mākslas centrs “Totaldobže”,” stāsta biedrības pārstāve Anna Štefane.

Tuvojoties ziemai, jādomā par apkuri

Šobrīd Turgeņeva ielā 15 apmetusies dzīvnieku aizstāvju biedrība “Dzīvnieku brīvība”. Nama gaiteņos izdodas satikt arī tās vadītāju Aivaru Andersonu.

Aktīvists piekrīt izstāstīt par dzīvi jauniešu komūnā un piebilst, ka šobrīd, kad klāt jau rudens, būtiski esot atrisināt apkures jautājumu – tas jau veiksmīgi paveikts citos “Free Riga” īpašumos, taču šajā namā vēl ir darāmo lietu sarakstā:

Anna skaidro, ka “Free Riga” galvenais mērķis ir aizpildīt “melnos caurumus” pilsētā. Tā viņa dēvē vecās, nepelnīti aizmirstās Rīgas koka mājas.

“Pirms ievākšanās remontējam telpas pašu spēkiem un darām to tā saucamajā DIY stilā [“do it yourself”, no angļu val.: “dari pats”] – par saviem līdzekļiem, izmantojot mūsu biedru zināšanas, prasmes un talantus,” piebilst Anna.

“Trakais keramiķis” Leontīns

Dienā, kad Kasjauns.lv viesojās namos Turgeņeva un Puškina ielās, jauniešiem pievienojās kāds pavecāks kungs.

Leontīns, izrādās, ir pilsētā gana labi zināms keramiķis, kurš ir dzimis un uzaudzis tepat Maskavas priekšpilsētā.

“Reiz gāju garām namam un pamanīju, ka kāda dāma mēģina pielīmēt pie loga afišu. Tā neturējās un es, joka pēc, ieteicu, ka vajag piespļaut, tad lips! Iedziļinājos afišā un sapratu, ka Lastadijā plānojas kāds pasākums,” par iepazīšanos ar “Free Riga” jauniešiem stāsta Leontīns.

Vārds pa vārdam, dalība biedrības organizētajā pasākumā un arī viņš izlēmis, ka jāpievienojas aktīvistiem. Tā arī tapusi viena no daudzajām Leontīna firmas “Crazy Ceramics” keramikas darbnīcām.

“Pēc neilga laika sapratu, ka šeit varam uztaisīt labāku vietu nekā Kalnciema kvartāls,” portāla Kasjauns.lv sižetā pauž mākslinieks:

“Free Riga” pārstāvji uzver, ka biedrībā laipni aicināti ir arī jaunieši no citām valstīm.

Tādējādi tikšot veicināta Eiropas vērtību – multikulturālisma un tolerances – izplatīšanās, kā arī zināšanu apmaiņa.

Šobrīd biedrības pārziņā kopumā ir 6 nami, taču šis skaitlis var mainīties, jo dzīvošana citiem piederošās ēkās nebūt nav ilgtermiņa pasākums. Nami Turgeņeva un Puškina ielās jauniešiem atdoti uz četriem līdz pieciem gadiem.

Būtiski, ka iemitināties atļauts vien tajos pamestajos namos, kuri vēl nav paguvuši iekļūt bēdīgi slavenajā Rīgas graustu sarakstā.