"Maxima" cietušajai Olgai apmaksājusi psihologu, pretī prasot apliecināt, ka Zolitūdē viss bija kārtībā

Bijušajai "Maxima" darbiniecei Olgai Kreitālei pēc notikušās traģēdijas sākusies psiholoģiska saslimšana, kas novedusi līdz otrās pakāpes invaliditātei. No darba veikalā viņa aizgājusi, taču, nespējot segt ārstēšanās izdevumus, 2015.gada sākumā vērsusies pie bijušā darba devēja - "Maxima Latvija" - pēc palīdzības.

Parakstīta vienošanās, kurā "Maxima" apņemas gada garumā un 1600 eiro vērtībā apmaksāt psihologa konsultācijas. Pretī uzņēmums prasījis veikala darbiniecei parakstīties par divām lietām - pirmkārt, viņa atsakās no jebkādām tālākām materiālām vai nemateriālām pretenzijām pret bijušo darba devēju, otrkārt - pretēji Kreitāles pašas pieredzei, bija jāparakstās, ka "Maxima" veikalā viss bijis kārtībā ar darba drošību un instrukcijām.

Turklāt cietušajai tika pieteikts, ka šī vienošanās ir slepena. "Maxima" advokāts Oskars Rode norāda, ka uzņēmums palīdzēja, bet vēlējās nodrošināties pret tālākām pretenzijām. "Šajā dokumentā, cik es saprotu, nebija runa tikai par pretenziju esamību vai neesamību, bet arī par to, ka tādā veidā viņa apliecina, ka viss ar drošības instrukcijām ir bijis kārtībā," sacīja Rode.

Savukārt Kreitāles aizstāvis Mareks Halturins uzskata, ka tā bijusi "Maxima" vēlme izvairīties no prasības pēc lielākas kompensācijas un arī centieni panākt sev labvēlīgas liecības tiesā attiecībā uz darba drošības instruktāžām veikalā. Halturins uzskata, ka pret viņa klienti izdarīts spiediens. Cietusī vienošanos parakstījusi, jo tobrīd neesot apzinājusies, ka šādi ierobežo savas tiesības uz pilnvērtīgu kompensāciju. Tagad vienošanās dokuments, visticamāk, tiks nodots vērtēšanai tiesai.

Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Neviena no apsūdzētajām personām savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzīst.

Iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.