Seksuālu varmācību bērnībā piedzīvojusi arī basketbolista Jāņa Timmas sieva Sana, un viņa neklusē

Arī es neklusēšu un pievienošos akcijai #MeToo. Ceru, ka arī es ar savu stāstu palīdzēšu kādai citai meitenei tam tikt pāri un pārdzīvot, jo mēs tādas esam daudz, tikai baidāmies par to runāt, bet es nebaidos! Tieši runājot par to, kas ar mani ir atgadījies, palīdzēja no tās melnās bedres, kur biju pusaudžu gados iekritusi, tikt ārā.

Neizplūdīšu dziļās detaļās, bet ar mani tas notika , kad biju mazs un neaizsargāts bērns, kurš nesaprata, kas ar mani tiek darīts. Tas notika daudzas reizes vairāku gadu garumā, to izdarīja mans patēvs. Par to, kas ar mani ir noticis, es sapratu tikai pusaudzes gados, sākot attiecības ar puisi, man sākās nervu lēkmes un bailes no intīmajām attiecībām. Puisis saprata, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, tad nu viņš bija pirmais cilvēks kam par to pastāstīju. Viņš, protams, bija šokā un teica, ka man tas ir jāpasaka arī mammai, bet es to nevarēju. Bailes, kauns, ja nu man neticēs? Tā arī nepateicu, bet tad man bija nepieciešama operācija, un, mostoties no narkozes, es to pateicu mammai - tad arī sākās mans ceļš uz atlabšanu.

Sāpīgākais ir tas, ka nāku no mazas pilsētas, kur visi visus pazīst, un ir cilvēki, kas pazīst arī otru pusi, tas, ka kāds uzdrošinās pateikt, ka tā nav taisnība, tās ir muļķības, ka tas viss ir izdomāts stāsts, pat nesaprot cik ļoti man tas sāp. Teksti, tā tak nevar būt, viņa tak izskatās normāla meitene. Jautājums, kā tad īsti ir jāizskatās meitenei, kas cietusi no seksuālas vardarbības? Un vai pedofilam uz pieres ir rakstīts -  pedofils? Vai jūs bijāt klāt? Kad es negulēju naktis un mocījos no nervu lēkmēm, nomierināties varēju tikai no stiprām nervu zālēm, jutos kā narkomāns, kurš alkst pēc tās īpašās tabletes, kas man palīdzēs nomierināties. Psihologs, antidepresanti, nervu lēkmes - mans ceļš uz atlabšanu bija smags, bet jo vairāk par to runāju, jo vieglāk kļuva. Cilvēks, kurš man nodarīja pāri, aizlaidās no pirmās tiesas, domāju ka nekad arī viņu nenotiesās un šim stāstam netiks pielikts punkts. Pagāja 8 gadi, kad viņu noķēra. Man par to visu bija jārunā atkal, kad viss jau bija nolikts atmiņas tālākajā plauktā, tas bija smagi, to visu cilāt no jauna, bet šis cilvēks nu ir saņēmis, ko pelnījis. Apzinos, ka, ļoti iespējams, esmu paglābusi arī citas meitenes no šī slimā cilvēka, tadēļ meitenes, es jūs iedrošinu par to runāt, un nebaidīties, es tam esmu pilnībā tikusi pāri, par to pat vairāk nedomāju, un tas nekādi mani vairs neietekmē. Tas viss, ko esmu pārcietusi, ir tikai padarījis mani par emocionāli stipru sievieti,ceru, ka arī es uzrunāju kādu, un palīdzēšu ar savu stāstu! #MeToo

Ar ko viss sākās

Tie, kas seko līdzi mediju telpā notiekošajam, būs pamanījuši, ka "#MeToo kustība" aizsākās no Holivudas aktrisēm, kuras atzinās, ka ietekmīgais filmu producents Hārvijs Vainstains viņas seksuāli izmantojis - apgrābstījis, pierunājis seksam, izvarojis. Vainstains šobrīd tiek dēvēts par Holivudas briesmoni un viņa impērijai draud briesmas, - vismaz reputācija nudien ir neglābjami sabojāta.

Jāteic, ka aktrises, kuras atklāja Vainstaina neķītrības, visas kā viena ir atzītas, pieprasītas un karjerā realizējušās. Alīsija Milano, Rouza Makgovena, Rīza Viterspūna, Andželina Džolija un rinda citu skaistuļu. Viņas visas tikušas "apgrābstītas" no Vainstaina puses. Faktiski tas ir stāsts par karjeru caur gultu, un tagad "upuri" par to runā publiski, cik gan pretīgi tas bijis.

Vainstains nu ir izslēgts no Kinoakadēmijas. Bez jebkādām tiesām, jo tiesvedība, kurai būs jāpierāda producenta vaina, vēl ir tikai priekšā.

Taču aktrišu sāktais #EsArī/#MeToo arvien plešas visā pasaulē. Viscaur zemeslodei sievietes met kaunu pie malas un atzīst: arī es esmu cietusi no seksuālas varmācības.

Statistikas dati par seksuālo vardarbību ES

Eiropas Savienības cilvēktiesību aģentūra (FRA) apsekojumā par 2012. - 2014.gadu secinājusi, ka kopumā fizisku vai seksuālu vardarbību savas dzīves laikā piedzīvojušas 67% sieviešu.

3,7 miljoni sieviešu ar seksuālu vardarbību saskārušās pēdējā gada laikā - tie ir 2% dāmu vecumā no 18-74 gadiem. Starp Baltijas valstīm tieši Latvija negatīvi izceļas - pie mums fiziska un/vai seksuāla vardarbība ir izplatītāka nekā Lietuvā vai Igaunijā, liecina FRA dati.

Šis pats pētījums vēsta, ka no visām ES valstīm katra divdesmitā sieviete vecumā no 15 gadiem bijusi izvarota. Seksuālu uzmākšanos pieredzējušas 18% sieviešu vecumā no 15 gadiem, no kurām pieci procenti ar to pašu saskārušās pēdējā gada laikā.

Tas varētu nozīmēt, ka 12 mēnešu laikposmā ES divdesmit astoņās valstīs 9 miljoni (!!!) sieviešu piedzīvo uzmākšanos.

Uzmanības vērts ir arī skaudrais skaitlis, kas vēstī par izvarotām bērnībām, proti, 21 miljonam Eiropas sieviešu ir stāsts par seksuālu piesmiešanu laikā, kad viņām bija mazāk par 15 gadiem. Iepriekš veikti pētījumi liecina, ka lielākoties tas noticis nevis no svešu cilvēku puses, bet gan ģimenes, radu un paziņu attiecību ietvaros.

Tāpat izpētīts, ka 30% sieviešu seksuāli cieš no saviem bijušajiem vai esošajiem partneriem, proti, tiek regulāri izmantotas, pazemotas, pat izvarotas. Tie ir cilvēki, ar kuriem dāmām ir personiski tuvas attiecības.