Pulksteņa pārgriešana negatīvi ietekmē lielāko daļu iedzīvotāju
Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē negatīvi, secināts pētījumu kompānijas "Kantar TNS" oktobrī veiktā aptauja.
Iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem salīdzinoši biežāk nekā aptaujātie jaunākās vecumgrupās norāda uz negatīvu ietekmi, ko viņu labsajūtai un veselībai rada pulksteņa pagriešanai par stundu uz priekšu vai atpakaļ.
Piektā daļa jeb 21% iedzīvotāju ir norādījuši, ka pulksteņa pagriešana par stundu uz priekšu vai atpakaļ viņu labsajūtu un veselību ietekmē pozitīvi.
Savukārt ceturtajai daļai jeb 23% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Jau ziņots, ka šajā nedēļas nogalē, 29.oktobrī, Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 29.oktobrī, plkst.4 jeb naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ.
Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2018.gada 25.martā.
Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Sākot no 1997.gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi "Par pāreju uz vasaras laiku". Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā - marta pēdējā svētdienā plkst.3 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.4 - par vienu stundu atpakaļ.
Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Jau ziņots, ka sabiedrības pārstāvju iniciatīvā tika piedāvāts mainīt Latvijas laika zonu no UTC+2 uz UTC+3, jo, Latvijai paliekot tikai pie ziemas laika, vakaros vasaras periodā nesamērīgi ātri būtu tumšs.
Priekšlikuma autori skaidroja, ka pāreja no ziemas uz vasaras laiku un otrādi izjauc cilvēku bioloģisko ritmu. Visvairāk tas ietekmējot mazus bērnus un cilvēkus gados, kā arī cilvēkus ar hroniskām slimībām. Savukārt ieguvēji būšot visi sabiedrības locekļi, jo viņiem būšot mazāks stress.
Minētais priekšlikums tika iesniegts izskatīšanai Saeimā, taču Saeima nolēma neuzdot valdībai izvērtēt ieceri par atteikšanos no pulksteņa rādītāju griešanas, atceļot pāreju uz ziemas un vasaras laiku un paliekot tikai pie vasaras laika.
