Saeima par budžetu turpinās lemt ceturtdien

Tātad šodienas sēdē pasludināts pārtraukums līdz ceturtdienas rītam. Pēc budžeta jautājumu izskatīšanas deputāti plāno ķerties klāt arī kārtējās sēdes darba kārtības jautājumiem.

Šodien parlamentārieši vienojās par steidzamības noteikšanu visiem ar budžetu saistītajiem likumprojektiem. Tomēr neviens no likumprojektiem pirmajā lasījumā atbalstīts vēl netika.

Kopumā likumu paketē iekļauti divi jauni likumprojekti, grozījumi 26 likumos, kā arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru un pats budžeta projekts.

Iecerēts, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš visiem likumprojektiem būs 31.oktobris. Novembrī šos priekšlikumus izvērtēs valdība un Saeimas komisija, bet novembra beigās deputāti lems par valsts budžeta pieņemšanu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) norādīja, ka galīgajā lasījumā Saeima par budžetu varētu lemt 22.novembrī, bet šis datums varētu tikt mainīts, ja uz to laiku vēl nebūs saņemts Eiropas Komisijas atzinums.

Uzrunājot Saeimas deputātus, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien apgalvoja, ka nākamā gada valsts budžets ir Saeimas vēlēšanu gada budžets, bet "tajā nav ne piles populisma". Premjers domā, ka budžets ir taisnīgs attiecībā pret visu Saeimā pārstāvēto partiju deputātiem. "Zinu, ka jūs esat valstsvīri, kuri prot pieņemt drosmīgus lēmums," uzrunā deputātiem pauda valdības vadītājs.

Premjers akcentēja, ka budžeta projekts pilnībā balstās valdības deklarācijā noteiktajās prioritātēs. Nākamā gada valsts budžeta galvenās prioritātes ir veselības aprūpe, demogrāfijas politika un valsts drošība.

Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi apņēmušies atteikties no tā dēvētajām "deputātu kvotām", tātad nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem, tomēr viņi varēšot iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu.

2018.gada valsts budžeta projektā nākamā gada ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā.

2018.gada budžeta prioritāte ir veselības nozare, kuras finansējums pirmo reizi pārsniedz vienu miljardu eiro.

Koalīcijas un opozīcijas viedokļi atšķiras

Koalīcijas politiķi šodien debatēs Saeimā pozitīvi novērtēja arī papildu līdzekļu piešķiršanu veselības jomai nākamā gada valsts budžetā, savukārt opozīcijas deputāti kritizēja atsevišķus naudas piešķīrumus.

Gan valdību veidojošo partiju, gan opozīcijas pārstāvji kopumā pozitīvi vērtēja to, ka aizsardzībai nākamgad tiks atvēlēti 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Deputāts Romualds Ražuks (V) veltīja "lielus atzinības vārdus" valdībai, izveidojot sabalansētu budžetu, kurā iespēju robežās vairāk vai mazāk apmierinātas visas nozaru vajadzības, reizē īpaši ņemot vērā divas lielās prioritātes - veselības aprūpi un aizsardzību. Viņš tomēr kritiski novērtēja, ka budžeta projektā nav pietiekami paskaidrota solītā papildu finansējuma nodrošināšana medicīnai. Politiķis vērsa uzmanību, ka būs nepieciešami uzlabojumi, jo otrajā lasījumā budžetu ar nepilnvērtīgu veselības aprūpes sadaļu pieņemt nevarēšot.

Deputāts Edgars Putra (ZZS) pauda, ka nākamā gada budžets daudzējādā ziņā ir pirmais - valsts aizsardzībai tiek atvēlēti 2% no IKP, tāpat finansējums veselības nozarei vēsturiski pārsniegs vienu miljardu eiro. Tāpat finansējuma pieaugums ir paredzēts demogrāfijai, pauda politiķis.

Savukārt parlamentārietis Artuss Kaimiņš (KPV LV) cita starpā kritiski novērtēja to, ka 95 000 eiro esot paredzēts piešķirt Latvijas Šaha federācijai, ar kuru tieša saistība esot finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS). Tāpat deputāts vērsa uzmanību, ka deputāta Arta Rasmaņa (ZZS) pārstāvētajai Motokrosa federācijai paredzēts piešķirt 350 000 eiro. Tikmēr deputāts Ivars Brīvers (LRA) aicināja pievērst vērību tam, cik reāli vērtīgs Latvijas ekonomikai būs plānotais Finanšu ministrijas izdevumu pieaugums.

Parlamentārietis Andris Morozovs (S) kā būtisku jautājumu minēja arī ceļu tīkla attīstību, paužot, ka "Latvijas ceļu, nebaidos teikt, glābšanai ir nepieciešams pusotrs miljards eiro". Lai gan pastāvot autoceļu fonds, tomēr daudzu gadu garumā plānotais valsts pamatbudžeta finansējums būtiski atšķiras no faktiskā finansējuma, uzsvēra politiķis. Viņš arī norādīja, ka samazināsies no Eiropas Savienības ceļiem pieejamais finansējums.

Deputāts Ilmārs Latkovskis debatēs cita starpā aicināja neatlikt virzību uz bezdeficīta budžetu un uzkrājumu veidošanu. Viņš akcentēja pastāvīgo konfliktu starp Fiskālās disciplīnas padomes un valdības skatījumu uz budžetu.

Tikmēr parlamentārietis Jānis Ruks (LRA) aicināja ģimeņu ar bērniem un jauno speciālistu iespējas tikt pie mājokļa atbalstīt, piešķirot līdzekļus no valsts pamatbudžeta. Viņš skaidroja, ka vairs nevar šajā jautājumā paļauties uz ienākumiem no termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas par investīcijām, ņemot vērā, ka TUA piešķiršanas programma ir praktiski noslēgusies.

Kā ziņots, Saeimas deputātiem šodien izvērtās plašas un asas debates par nākamā gada valsts budžeta projektu, tāpēc parlamentārieši vienojās par budžetu pirmajā lasījumā turpināt diskusijas rīt, 26.oktobrī.