Ceļš atjaunots, bet, gaidot autobusu, jādrebinās vējā
Daudzās pieturvietās laukos pasažieriem autobuss jāgaida lietū un vējā. Arī tikko atjaunotajos ceļu posmos nav padomāts par nojumi, lai vienkārši cilvēciskos apstākļos varētu sagaidīt transportu. Vai likums neparedz, ka, ierīkojot jaunu pieturu, tā būtu jāizveido pēc noteiktiem standartiem?
Septembra beigās pie Tērvetes dabas parka atklāja atjaunoto tiltu pār Tērvetes upi un izremontēto autoceļa Dobele–Bauska piecu kilometru posmu no Kroņauces līdz krustojumam ar šoseju Jelgava–Tērvete–Lietuvas robeža. Svinīgajā ceremonijā piedalījās gan Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika, gan satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan Latvijas Valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Vai laucinieki sliktāki par pilsētniekiem?
Viss ir jauki, taču arī jaunizveidotajā autobusu pieturā nav nojumes, kā tas pierasts vairumā pilsētu sabiedriskā transporta pieturvietu. Vai laucinieki ir sliktāki par pilsētniekiem? Vēl jo vairāk tādēļ, ka lauciniekiem autobuss jāgaida, gribot negribot, noteiktā laikā – viņi nevar no mājas iziet pārdesmit minūtes vēlāk, gaidot, kamēr beidzas lietus. Rīgā autobuss pienāk ik pēc desmit minūtēm, bet laukos var būt tikai pāris reizes dienā.
Dace Reinika skaidro, ka pēc normatīviem nav paredzēts autobusu pieturās ierīkot nojumes un darbus pasūta nevis pašvaldība, bet gan "Latvijas Valsts ceļi". Šis uzņēmums plāno un vada valsts autoceļa tīkla uzturēšanu un attīstību, pārvalda piešķirto finansējumu, organizē valsts pasūtījumu.
Pērn remontēts ap 100 pieturvietu
Infrastruktūras, tostarp pieturvietu, uzturēšana ir valsts uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs ziņā. “Normatīvos ir noteikts, ka uz A klases ceļiem pieturvietām jābūt aprīkotām ar ceļa zīmi, soliņu un atkritumu tvertni. Zemākas klases ceļiem nav prasību par soliņiem un atkritumu tvertnēm. Ja vēsturiski pieturvieta ir ar nojumi, tad atbilstoši pieejamajam finansējumam uzturam autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros,” informē Latvijas autoceļu uzturētāja sabiedrisko attiecību speciālists Miks Lūsis.
Pērn autobusu pieturvietu atjaunošanas programmas ietvaros Satiksmes ministrijas uzdevumā Latvijas autoceļu uzturētājs veica aptuveni 100 pieturvietu paviljonu remontdarbus un nomaiņu. Daļa pieturvietu nojauktas, vietā uzbūvējot jaunas, citas izremontētas.
Jāsamierinās vai jābūvē pašiem
Tātad nojumes autobusu pieturās ir kā labas gribas žests, pēc likuma un standartiem tās nemaz nav jāuzstāda. Arī Dace Reinika atzīst, ka pirmām kārtām tiek ņemts vērā, cik pasažieru konkrētajā pieturā pulcējas.
Piemēram, šī pietura Tērvetes dabas parks ir maz noslogota – tajā autobusu gaida tikai pāris braukt gribētāju. Toties netālajās pieturās Sprīdīši un Kroņauce nojumes ir.
Tātad, ja jūs dzīvojat nomaļā lauku apvidū, nojumi pieturā diez vai sagaidīsiet. Ceļu būvniekiem vienkārši visam nepietiek naudas.
Paveicies ir tur, kur ceļmalā vēl saglabājušās padomju laikā celtās nojumes, kaut arī tās pārsvarā vairs nav vizuāli pievilcīgas, tomēr vismaz kalpo par patvērumu sliktos laika apstākļos. Pilsētnieki var justies privileģētāki, jo tur parasti pieturu nojumes uzstāda nevis pašvaldības, bet gan reklāmas aģentūras.
Ir arī mecenāti, kas rīkojas paši. Nesen "Kas Jauns Avīzē" aprakstītais Tomass Krīgers ar ģimeni Smiltenes pagastā pieturā Varicēni uzbūvēja teju vai hobitu namiņu no māla un siena ķīpām. Tagad bērniem, gaidot skolas autobusu, nav jādrebinās lietū un vējā.
