Zolitūdes traģēdijā cietusī: "Signalizāciju "Maxima" nekad nebiju dzirdējusi"

Šī lieciniece stāstīja, ka viņa uz lielveikalu devās ļoti bieži - vismaz četras reizes nedēļā. Tomēr sieviete piebilda, ka signalizāciju gan nekad iepriekš lielveikalā nebija dzirdējusi.

Vēl kāda cietusī traģēdijas dienā aptuveni plkst.17.30 ieradās "Maxima" veikalā, kad devās uz kosmētikas nodaļu. Atrodoties tur, nogruva jumts. Cietusī mēģināja izkļūt ārā, bet tas uzreiz neizdevās, jo izejas bija nobloķētas. Viņa pastāstīja, ka pēc traģēdijas teju gadu apmeklēja psihoterapeitu, bet fiziskas traumas sieviete todien neguva.

Cietušajai lietā ir pieteikta morālā kaitējuma kompensācija 100 000 eiro apmērā. Viņa piebilda, ka pēc traģēdijas saņēma kompensāciju no valsts apmēram 7000 eiro apmērā, kā arī no "ziedot.lv" vairāk nekā 700 eiro.

Cita cietusī pieteica morālā kaitējuma kompensāciju 7000 eiro apmērā, kā arī materiālo kompensāciju 120 eiro. Viņa 2013.gada 21.novembrī pirmo reizi veikalā "Maxima" bija ap plkst.16 pēcpusdienā, bet atgriezās tur vēlāk - pirms plkst.18 -, lai iegādātos iepriekš nenopirktās lietas. Pirmajā reizē tur ierodoties, skanēja signalizācija, tāpēc viņa veikalu pameta.

Pēc viņas domām, tas, kas notika, bija gluži kā sprādziens, pēc tam viņa neko neatceras, bet attapās vēlāk, guļot uz grīdas. Tomēr sieviete pati atgriezās mājās, lai gan pēc tam viņai tika sniegta medicīniska palīdzība.

Viena no cietušajiem šodien liecību nevarēja sniegt veselības stāvokļa dēļ, jo viņai bija grūti nostāvēt. Tāpat vienas no cietušajām pārstāvis Aldis Gobzems lūdza tiesu rītdienas, 28.aprīļa, sēdi noteikt par slēgtu, jo viņa pārstāvētā persona liecinās par nepilngadīgu bērnu. Tiesa paskaidroja, ka par šo jautājumu lems rīt pirms sēdes.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien turpina izskatīt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzīst.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Kā ziņots, iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.