Jurašs neizslēdz, ka kriminālprocesa atjaunošanā spiedienu uz ģenerālprokuroru izdarījis Lembergs
Bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersona Juris Jurašs (JKP) neizslēdz, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs izdarījis spiedienu uz ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, lai panāktu kriminālprocesa atjaunošanu par valsts noslēpuma izpaušanu pret Jurašu.
Fakts, ka virsprokurora Modra Aldera lēmums par izmeklēšanas atjaunošanu pēc vairāk nekā diviem mēnešiem nav tipiska situācija un ir absurds. "Tas nav nekas cits, kā izdarīt psiholoģisku spiedienu un mēģināt mest aizdomu ēnu uz mani kā politiķi un manis pārstāvēto partiju, kura šobrīd bauda lielu sabiedrības uzticību. Neizslēdzu, ka uz prokuratūru šādu spiedienu izdarījuši tā sauktie oligarhi, tostarp, smagos noziegumos apsūdzētais un tiesājamais Ventspils mērs Aivars Lembergs," aģentūrai LETA norādīja Jurašs.
Bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Jurašs ir iepazinies ar lietas materiāliem, kuros minēts melīga un patiesībai neatbilstoša informācija, ko savulaik pauduši vadošie KNAB darbinieki - bijušā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka līdzgaitnieki.
Jurašam šobrīd nav oficiāli zināms, vai viņš arī pēc Adlera lēmuma turpina lietā figurēt kā aizdomās turētais un vai viņam ir spēkā kādi drošības līdzekļi. Iepriekš prokurors izbeidzot lietu atcēla drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts.
Juraša pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) biedrs, Rīgas domes deputāts Jānis Bordāns pauda, ka šāds prokurora lēmums vedina domāt, ka Latvijā var tikt apdraudēta likumības pastāvēšana.
"Adlera lēmums par kriminālprocesa pret JKP valdes locekli Jurašu atsākšanu ir vērtējams kā absurds. Tas ir vēl viens nopietns signāls, ka Latvijā ir apdraudēta likumības pastāvēšana. Nav neviena saprātīga argumenta, kāpēc jau pabeigto procesu, ko izvērsti un pamatoti savā lēmumā skaidrojis sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, tagad atsāktu," uzsvēra Bordāns.
Jau ziņots, ka Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors kā nepamatotu atcēlis prokurora Aivja Zalužinska 15.jūnija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret aizdomās turēto personu. Prokurors bija nolēmis izbeigt lietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ.
Lieta nodota atpakaļ Drošības policijai (DP) un virsprokurors norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
Pagaidām detalizētāku informāciju prokuratūra nesniedz, līdz ar to nav zināms, kas tieši Adleru nav apmierinājis prokurora lēmumā.
Iepriekš DP lūdza prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Jurašu, taču Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Vērtējot Juraša žurnālistiem sniegtās informācijas saturu, prokurors nav konstatējis, ka šī informācija saturētu ziņas par operatīvās darbības saturu, taktiku un metodēm, kā arī par personām, kas iesaistītas speciālajā procesuālajā aizsardzībā. Tāpat Jurašs nav atklājis informāciju par šī korupcijas gadījuma izmeklēšanu un operatīvās darbības procesu operatīvās izstrādes lietā, teikts lēmumā.
Jurašs publiski paziņoja, ka viņam pazīstams cilvēks piedāvājis kukuli, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs 2015.gadā tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informēja, ka viņu mēģināts piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka gandrīz gadu nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus - žurnālu "Ir" un Latvijas Televīziju. Jurašs iepriekš skaidroja, ka atbilstoši kārtībai, tolaik ieņemot Operatīvo izstrāžu daļas vadītāja amatu viņš nevarēja sākt kriminālprocesu, bet lietas ierosināšana bija jāorganizē Streļčenokam.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu izmeklēja DP.
Vēlāk tapa zināms, ka KNAB tomēr šogad janvārī sācis kriminālprocesu par iespējamo miljona eiro liela kukuļa piedāvāšanu Jurašam. Viņš šogad februārī bija ieradies savā bijušajā darbavietā liecināt par sev zināmajiem faktiem.
Jurašu pagājušā gada vasarā Streļčenoks no amata KNAB atbrīvoja. Pēc aiziešanas no KNAB viņš iestājās bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajā Jaunajā konservatīvajā partijā un tika ievēlēts Rīgas domē.
