Rīdzinieks Gatis sašutis: Krievijas pilsoņa mazulis bērnudārzā tiek ātrāk nekā viņa bērns
Sociālajos tīklos tika aizsākta diskusija saistībā ar kāda lietotāja stāstu par centieniem iekārtot savu bērnu vienā no pilsētas bērnudārziem. Rīdzinieks Gatis min, ka viņa paziņam, kurš ir Krievijas pilsonis un Latvijā uzturas ar uzturēšanās atļauju, pusgada laikā izdevies iegūt vietu bērnudārzā Rīgas centrā, kamēr vietējiem, kā zināms, pirmsskolas izglītības jautājumu risināšana saistās ar garām rindām un galvassāpēm.
Tētis Gatis teic, ka cilvēkam, kurš ir Krievijas pilsonis, bet ar uzturēšanās atļauju Latvijā, izdevies savu mazuli pusgada laikā iekārtot dārziņā Rīgā, kamēr Gatim pašam ar savu auklējumu tik raiti vis neveicas.
Ierakstu pamanījuši un ar to dalījušies arī citi, apspriežot iemeslus, kuru dēļ Krievijas pilsonim varētu būt izdevies tik ātri tikt pie vietas pirmsskolas izglītības iestādē.
“Negribu izskatīties histērisks, tāpēc tikai uzdošu jautājumu: vai tā ir mērķtiecīga politika?” daloties ar ierakstu portālā “Twitter” raksta kāds lietotājs.
Negribu izskatīties histērisks, tāpēc tikai uzdošu jautājumu: vai tā ir mērķtiecīga politika? pic.twitter.com/CeHW2jaHWl
— Pēteris Pūrītis (@peterispuritis) August 13, 2017
Daļa diskusijā iesaistīto apšauba, vai Gata izklāstītā situācija ir patiesība, un daļa norāda uz iespējamību, ka situācijā varētu būt vainojama viņa paša nolaidība, kamēr citi atklāj, ka līdzīgus stāstus ir dzirdējuši arī iepriekš.
Taču jautājums par to, vai citas valsts piederīgais var apsteigt Latvijas pilsoņus centienos iekārtot atvases bērnudārzos, pats par sevi ir visnotaļ interesants.
Pilsonības statusam nav nozīmes
Lai noskaidrotu šādas situācijas iespējamību, portāls Kasjauns.lv sazinājās ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu (IKSD).
“Rīgā pašvaldības bērnudārza rindā var reģistrēt bērnus, kuri ir deklarēti Rīgas administratīvajā teritorijā un kuriem ir personas kods, neatkarīgi no tā, kāda ir bērna pilsonība. Tā tas ir arī jebkurā citā Latvijas pašvaldībā,” paskaidroja departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde.
Saskaņā ar IKSD pārstāves teikto, Izglītības likuma 17. pants nosaka, ka katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē.
Pašvaldībām jārūpējas par visiem, kuri deklarēti
“Ja kādam cilvēkam ir izsniegta uzturēšanās atļauja, tas nozīmē, ka viņam ir jābūt piedeklarētam kādā no Latvijas pašvaldību administratīvajām teritorijām, tostarp viņš var būt deklarēts Rīgas administratīvajā teritorijā.
Tādējādi cilvēks skaitās kādas konkrētas pašvaldības iedzīvotājs, un viņa bērnam pienākas iespēja iegūt izglītību,” informē departamenta pārstāve.
IKSD norāda, ka gadījumā ja citas valsts pilsoņa bērns, kuram ir uzturēšanās atļauja Latvijā, ir pieteikts kādā no Rīgas bērnudārziem, kuros ir salīdzinoši nelielas rindas, vieta bērnudārzā pienāk, tiklīdz bērns ir pieteikts elektroniskajā reģistrēšanās sistēmā.
Būtiski ir arī pieminēt, ka uz bērniem, kuri ir sasnieguši piecu gadu vecumu (obligātais izglītības vecums, attiektos arī uz citas valsts pilsoni, kurš dzīvo kādā no Latvijas pašvaldībām), attiecas Izglītības likuma 4. pants nosaka, ka šī vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta.
Par šīs likuma normas ievērošanu ir atbildīga katra Latvijas pašvaldība.
