Oligarhu sarunu lietā Kalnmeiers neatsakās vērtēt arī savu atbildību
foto: Ieva Lūka/LETA
Ģenerālprokurors atgādināja, ka pats nav iepazinies ar noklausītajiem materiāliem, tādēļ nav kompetents paust viedokli par žurnālā "Ir" publicēto sarunu autentiskumu.
Sabiedrība

Oligarhu sarunu lietā Kalnmeiers neatsakās vērtēt arī savu atbildību

LETA

Viesnīcā "Rīdzene" noklausīto politiķu un uzņēmēju sarunu lietā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers neatsakās vērtēt arī savu atbildību.

Oligarhu sarunu lietā Kalnmeiers neatsakās vērtēt ...

Sarunā ar Latvijas Radio Kalnmeiers norādīja, ka neatkarīgi no Saeimas parlamentāras kontroles formas, piemēram Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, viņš ar to sadarbosies un iesniegs visus nepieciešamos dokumentus.

Tāpat Kalnmeiers norādīja, ka šādai izmeklēšanas komisijai būtu jāvērtē "oligarhu sarunu" lietas izmeklēšana no trīs aspektiem. Pirmkārt, tiesībsargājošo iestāžu darbs, otrkārt, nepieciešams diskutēt par politiķu ētiku un treškārt, iesaistīto pušu komunikāciju ar medijiem izmeklēšanas gaitā.

Ģenerālprokurors atgādināja, ka pats nav iepazinies ar noklausītajiem materiāliem, tādēļ nav kompetents paust viedokli par žurnālā "Ir" publicēto sarunu autentiskumu.

Sarunas gaitā tika uzsvērts tas, ka šobrīd nav pieejami fakti, kas ļautu izdarīt secinājumus par nekvalitatīvi veiktu darbu no KNAB puses.

Kalnmeiers atgādināja, ka izmeklēšanas procesā operatīvo darbu veic KNAB, tādēļ prokuratūra nenoklausās materiālus. Kā arī kopējais sarunu ilgums esot bijis tik apjomīgs, ka to klausījušies vairāki operatīvie darbinieki, tas viņaprāt varētu būt viens no iemesliem, kas apgrūtinājis izveidot vienotu un saturīgu lietu.

Tika norādīts, ka lietas izmeklēšana tikusi aizkavēta jau no paša sākuma, 2010.gada sākumā kāds, vārdā neminēts, Augstākās tiesas tiesnesis esot teicis, ka ir pietiekams materiālu daudzums, lai uzsāktu kriminālprocesu, bet šis process, esot sākts tikai 2011.gadā.

Kā ziņots, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Saeimā pārstāvētās koalīcijas partneri konceptuāli atbalstījuši partijas "Vienotība" priekšlikumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu saistībā ar žurnālā "Ir" publiskotajām "oligarhu sarunām".