Nežēlo pat klasiķus Puškinu, Čehovu, Tolstoju... Sorosa dāvātās grāmatas izvāc no Krievijas bibliotēkām
foto: Facebook
Krievijas bibliotēkās meklē grāmatas ar "velna zīmi".
Kultūra

Nežēlo pat klasiķus Puškinu, Čehovu, Tolstoju... Sorosa dāvātās grāmatas izvāc no Krievijas bibliotēkām

Kas Jauns Avīze

No bibliotēku plauktiem izņem un nobēdzina Puškinu, Tolstoju, Čehovu un citus krievu klasiķus – varētu domāt, ka tā rīkojas neganti rusofobi, bet patiesībā šīs grāmatas kritušas nežēlastībā autoru dzimtajā Krievijā.

Nežēlo pat klasiķus Puškinu, Čehovu, Tolstoju... S...

Ja precīzāk, nepareizs ir mecenāts – Sorosa fonds, kas deviņdesmito gadu beigās Krievijā apdāvināja 3500 bibliotēku ar profesionālo, mācību, uzziņu, bērnu un daiļliteratūru, vērienīgajam projektam iztērējot aptuveni 100 miljonus ASV dolāru.

Atzīts par nevēlamu

Tagad ASV miljardieris, pretrunīgi vērtētais finansists, filantrops un demokrātijas veicinātājs Džordžs Soross Krievijā ir kļuvis par nevēlamu personu – viņa fondu par tādu Ģenerālprokuratūra atzina jau 2015. gadā.

Pienākusi kārta izrēķināties arī ar viņa atstāto mantojumu. Arhangeļskas apgabala bibliotēkās izņem visas grāmatas ar Sorosa fonda zīmogu, un saturam nav nekādas nozīmes. Noliktavās nonāk un lasītājiem vairs nav pieejama ne Puškina dzeja, ne uzziņu, vēstures un bērnu literatūra no sērijām Skolas bibliotēka, Apbrīnojamu cilvēku dzīve, Mans 20. gadsimts.

Labas grāmatas bija

Norāde grāmatas “pārvietot uz palīgtelpām līdz īpašam rīkojumam” saņemta no “augšas”,  feisbukā pavēstījis Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu literatūras institūta darbinieks Aleksejs Balakins.

Balakins apgalvo, ka rīkojuma izpildi uzmana vietējā prokuratūra. Bibliotekāri no Severodvinskas, kas atstājuši plauktos grāmatas “ar sātana zīmogu”, pat esot izsaukti uz tiesu.

Arhangeļskas apgabala bibliotēku darbinieki portālam "Meduza" atzinuši, ka šie antiutopijai līdzīgie notikumi nav nekāds izdomājums. Kargopoles pilsētas bibliotēkā apstiprina, ka jūnija sākumā paziņots par jauno prasību.

"Sorosa grāmatas" bijušas 10% no visiem krājumiem. “Izvākt nācās gan daiļliteratūru, gan nozaru un uzziņu literatūru. Labas grāmatas bija, itin gudri cilvēki bija atlasījuši,” saka bibliotēkas darbiniece. Turklāt atsūtīts saraksts, kurām grāmatām pievērst īpašu uzmanību – galvenokārt tā bijusi vēstures literatūra.

Atdzimst specfondi

Pašlaik izņemtās grāmatas ir pieejamas tikai bibliotēku darbiniekiem – būtībā specfondā, kā teica padomju laikā.  Kultūras ministrijas ierēdņi apgalvo, ka šādu rīkojumu nav devuši.

2015. gadā no Sverdlovskas apgabala skolām izvāca britu vēsturnieku Džona Kīgana un Antonija Bīvora grāmatas, izdotas ar Sorosa Atvērtās sabiedrības institūta atbalstu. Pagājušā gada sākumā pēc nacistu parauga sadedzināja ar Sorosa atbalstu izdotas 53 mācību grāmatas no Vorkutas kalrūpniecības ekonomikas koledžas.