"Vai to franču filmu par Makronu skatījāties?" - Grobiņas novadu apbraukā bibliotēka uz riteņiem
Aptuveni 400 Grobiņas novada iedzīvotāju grāmatas un žurnālus saņem, pateicoties bibliobusam – autobusā iekārtotā bibliotēkā. Latvijā ir tikai divi bibliobusi, un Grobiņā to vada divas dāmas – Laima Liepiņa un Rita Vidēja. Biobliobusa apmeklējums te ļaudīm nav tikai vienkārši grāmatu apmaiņa, tā ir iespēja satikt savējos, parunāties, iedzert tēju. Trešdienas jeb īsajā maršrutā pievienojās arī Kas Jauns Avīze.
Brauciens sākas pulksten trijos pēcpusdienā, iekāpju busā pie novada domes nama. Ar garšīgiem Grobiņas Duča pīrādziņiem, kūkām un kafiju sagaida Rita. Laima, kura arī drīz ir klāt, piebilst, ka garajos maršrutos ēdot riktīgi – pankūkas, siļķi ar kartupeļiem.
Četras reizes mēnesī
Šajā maršrutā iekļautas trīs vietas – Rolava, Āres un Robežnieki. Brauciens ilgst līdz sešiem, pusseptiņiem vakarā. Ceturtdien būs garais maršruts, no 11.30 līdz 19, un tad buss dosies uz Medzes pagastu un novada tālāko galu – Bārtu.
Pavisam bibliobusam ir četri maršruti, kuros tas dodas reizi mēnesī. Tas nozīmē, ka četras dienas mēnesī to var sastapt kādā no Grobiņas novada pagastiem, ciemiem vai sētām. Laima saka – varētu braukt arī divreiz mēnesī, taču cilvēki ņem vairākas grāmatas uzreiz, un, kamēr tās izlasa, mēnesis paiet. “Apmēram 60% lasa, tikai pateicoties busam, pirms tam bibliotēkā nav iegriezušies ne reizi,” atklāj Laima.
Gan grāmata, gan zāļu tēja
Godīgi sakot, it sevišķi vecie un nespējīgie nomaļākajos pagastu nostūros grāmatu busu gaida arī tāpēc, ka dāmām var palūgt un uzticēt atvest maizi, augļus, cigaretes, humānās palīdzības paciņas, un, tā kā Laima agrāk kādu laiku pastrādājusi par grāmatvedi, kas pagastā pieņēma komunālos rēķinus, viņa arī tagad var palīdzēt nokārtot nepieciešamos maksājumus.
Izmantoju iespēju un bibliobusā nopērku Grobiņas novada Dubeņos audzētu zāļu tēju maisījumu ar neparastu nosaukumu Sikspārņu stundā, jo busa saimnieces uzņēmušās misiju palīdzēt vietējai tēju audzētājai un arī saviem lasītājiem. “Ja klients sūdzas par veselību, mēs viņam varam piedāvāt labu grāmatu un zāļu tēju!” smejas Laima.
Caurumus lāpa ar kafijas bundžām
Laima Liepiņa, Grobiņas pagasta bibliotēkas vadītāja, ir fonda Viegli iedibinātā apbalvojuma Laiks Ziedonim šā gada laureāte, jo bibliobuss ir viņas projekts, bet ikdienas darbā bibliobusa vadītāja nevarētu iztikt bez pārinieces Ritas. Arī viņa vada busu – vārda tiešā nozīmē, jo sēž pie stūres.
Tieši Laima 2009. gada pavasarī, arī tolaik būdama pagasta bibliotēkas vadītāja, pierunāja pagastveci Aivaru Priedolu ņemt ciet bibliobusu, ko vācieši no Ofenbahas bija piedāvājuši Latvijai. “Arī agrāk braucām pie lasītājiem – ar somām, bet – Dievs sadzirdēja, un debesis pavērās,” atceroties to laiku, mazliet šķelmīgi stāsta Laima.
Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados būvētais autobuss tobrīd bija nobraucis gandrīz 30 gadus un vāciešiem jau šķitis norakstāms. Taču kāda Vācijā ieprecējusies liepājniece zinājusi, ka Latvijā tas vēl varētu itin labi noderēt. Tā arī ir – vecītis, kā Laima mīļi to sauc, brauc jau astoto gadu un, kā piebilst Rita, vēl otrtik izturēs. Tas nekas, ka karstā dienā sviedri jāslauka un ar rūsu jācīnās pastāvīgi – caurumus Rita aizlāpot ar kafijas bundžu bleķiem.
Stūrē bijusī motosportiste
Tas, ka buss ir gana labā stāvoklī, ir arī pašas šoferītes nopelns, stāsta Laima. Rita to gan pārkrāso, gan salabo. Viņa Laimai pievienojusies mazliet vēlāk, un nu izskatās, ka šis tandēms ir nešķirams.
Kā abas satiek? Laima saka: “Ar mani ir grūti...”, bet Rita mierina: “Nav jau, nav, esam pierīvējušās.”
Braukt pati bibliotēkas vadītāja nevar, jo “man bail no tik lielām mašīnām!” Toties Ritai tas sagādā baudu – viņu nebaida arī slideni ceļi, un šofere labprāt uzspiež uz gāzes pedāļa, bet lielo stūres ratu groza stoiskā mierā. Rita jaunībā bijusi Liepājas motokluba Atlantija sportiste un azartu nav zaudējusi joprojām. Otra Ritas darbavieta ir pašvaldība, un tur viņa ir sētniece, kas brauc ar traktoru.
Buss ir taisīts un pārtaisīts gan no ārpuses, gan iekšpuses – iebūvēti speciāli plauktiņi kartotēkai, žurnāliem, klausāmgrāmatām, kas vajadzīgas vājredzīgajiem novada lasītājiem.
Vecītis ir mīļš gan Laimai, gan Ritai, darbs tajā ieguldīts liels, bet laiks rādīs, saka Rita, jo detaļas jau var mainīt, bet, ja no ierindas izies elektrība vai durvis, tad...
Lai ņem kaut 30 grāmatu
Bibliobusā ir aptuveni 3500–4000 grāmatu un žurnālu. Pavisam Grobiņas novada bibliotēkā to ir 7500–8000 eksemplāru. Katru gadu bibliotēka pasūta 40 nosaukumu preses izdevumus, jo novadā ļoti daudz lasa žurnālus, un bibliobusā jūnijā var saņemt visus numurus, ieskaitot maiju. Te nav tikai jaunākā žurnāla eksemplāra, tas pieejams stacionārajā bibliotēkā Dubeņos. Žurnālu un grāmatu iegādei gadā atvēlēti 315 eiro. Laima par šo budžetu saka: “Tīri normāli.” Ar to pietiekot, turklāt bibliotēka saņem arī dāvinājumus.
Bibliobusam, kas pieder vienai no piecām Grobiņas novada bibliotēkām, ir apmēram 400 reģistrēto lasītāju gadā, kuri grāmatas nes arī uz māju pārējiem ģimenes locekļiem. Piemēram, trešdienas maršruta pēdējā pieturvietā Robežniekos, kur busu apmeklēja pieci cilvēki, kāds tētis paņem grāmatas ne tikai sev, bet arī sievai un dēliņam, bet cita ģimene paņem desmit grāmatas un ap 30 žurnālu! “Nekādu ierobežojumu nav,” skaidro Laima. “Lai ņem kaut divdesmit grāmatu!”
Jaunie burtus nepazīst…
“Jauniešu ir ļoti maz,” neslēpj bibliotēkas vadītāja. “Mūsu lasītāji galvenokārt ir mājsaimnieces, bērni, pensionāri, bezdarbnieki un lauksaimnieki, kuriem nav laika braukt uz bibliotēku.” Arī šīs dienas pirmajam apmeklētājam šajā sakarā ir ko teikt: “Jaunie jau tagad grāmatas nelasa! Burtus nepazīst...” Pensionāra Zigurda Berča interešu loks ir plašs – no latviešu šausmu stātiem un detektīvžanra līdz vēsturiskiem romāniem. “Gudrs lasītājs!” Zigurdu paslavē Laima, piebilstot arī par visiem lasītājiem kopā: “Arvien gudrāki paliek!”
Bērniem te ir interesantāk
Dažkārt lasītāji grāmatas pasūta jau iepriekš. Rītdienas maršrutam jau atlikta Jura Rubeņa "Viņš un Viņa" un Andras Manfeldes jaunais romāns Virsnieku sievas. Laima novērojusi, ka viņas lasītāji dalās dažādās grupās, piemēram, ir tādi, kas lasa tikai latviešu literatūru, un otri, kuri principiāli to nelasa.
Bērni grāmatas varētu saņemt arī skolas bibliotēkā, bet tur nav tik plaša izvēle, un bibliobuss ir krietni interesantāka vieta. Laima smejas, ka bibliobuss patīk ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem – Laiks Ziedonim ceremonijas vadītāja Eva Johansone (Ikstena) atzinusi, ka labprāt tajā strādātu. “Ja patīk grāmatu pasaule, tad te nekad nav garlaicīgi,” apliecina Laima.
Laimai pašai grāmatas vienmēr bijušas mīļas. “Man patīk būt starp grāmatām, patīk pirkt grāmatas – reizēm tā aizraujos grāmatnīcā, ka tirgus jau slēgts, un neko citu vairs nevaru nopirkt...”
Bibliotēka un diskusiju klubs
Viena no bibliobusa misijām ir arī ļaut cilvēkiem satikties, aprunāties – kā gājis pēdējā mēneša laikā. Šajā reizē, kad busā sanāk vismaz trīs lasītāji, sarunas raisās gan ap laikapstākļiem un to, kas pavasarī nosalis un kas tomēr ne, gan ap vēlēšanām – par ko katrs nobalsojis un kāds ir rezultāts. Kopumā atzinums tāds, ka “nu, žēl, ka x netika, bet citādi labi sanācis”.
Ārēs busā iekāpj Biruta Simanovska. Ieraugot tīros grīdas paklājus, savas iešļūcenes viņa atstāj pie sliekšņa un gar plauktiem staigā vilnas zeķēs. “Visu laiku lija, jūs atvedāt sauli,” viņa atzinīgi nosaka. Biruta atnesusi izlasīto Grūtupa fenomenu un grasās ņemt grāmatas trim savas ģimenes lasītājiem. Pēc brīža viņa bilst: “Es te visu laiku babelēju, bet tā jau pensionāram ir – kad aiziet uz veikalu vai aptieku, vai kad atbrauc bibliotēka, tad var izrunāties...”
Vēl viens lasītājs – Aivars Sīmanis – atzīst: “Jūs par agru esat atbraukušas, neesmu visu izlasījis. Nezināju, ka tas Finnejs tik nopietns...”
Pensionārs Kārlis Aploks atnesis Armanda Pučes grāmatu par Herbertu Cukuru un tagad grib lasīt Paulu Koelju Nelabais un senjorita Prima. Laimas iebildumus, ka hronoloģiski būtu jālasa cits Koelju romāns, viņš neņem vērā.
Anita Mazika, par kuru Laima saka: “Viņa mums tomātus nes, vīnogas nes, vinčuku nes!”, atzīst, ka atliek arvien mazāk laika lasīšanai, jo savu prasa dārza darbi. Anita apvaicājas: “Vai to franču filmu par Makronu neskatījāties? Ļoti interesanti.” Sarunas turpinās, un, kad pienāk dienas beigas, Laima saskaita, ka pavisam šodien grāmatu busā bijuši 23 grobiņnieki.
Lasītākās grāmatas: bibliobusa Top 7
Kristīna Harmela. Aizmirstības kanēļa smarža
Anna Skaidrīte Gailīte. Sintijas stāsts
Arnolds Auziņš. Kā toreiz Virdžīnijā
Liliana Fišingere. Nešķiramie
Šarlote Linka. Maldi
Ēriks Hānbergs. Labie gariņi uz sliekšņa, uz taciņas, uz ceļa un pēkšņumos
Kristīna Doda. Skandāliste
Izdots Latvijā
Pērn Latvijā izdota 2191 grāmata un brošūra
Pagājušajā gadā Latvijā izdota 2191 grāmata un brošūra, liecina Nacionālās bibliotēkas apkopotā statistika. Kopumā 2016. gadā ir uzskaitīti 497 grāmatu un brošūru izdevēji, no kuriem 312 izdevēji jeb 63% izdevuši tikai vienu grāmatu.
Līdera pozīciju ar 20% no kopējā izdevumu skaita ieņem Zvaigzne ABC, ar 6% seko Jumava un ar 3% Lauku Avīze, pa 2% – Egmont Latvija, Jāņa Rozes apgāds un Kontinents. Lielākā norādītā tirāža ir 40 000 eksemplāru, mazākā – tikai desmit. Pērn arī izdoti 362 žurnāli, 266 laikraksti, 298 attēlizdevumi, 372 kartogrāfiskie materiāli, 190 notis un citi izdevumi.
Citi šobrīd lasa
Grāmatas lasa 53 procenti
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju – 53% – pēdējā pusgada laikā izlasījuši vismaz vienu grāmatu, bet 41% nelasa nemaz, liecina decembrī veikta SKDS aptauja. 22% visbiežāk lasa mūsdienu ārzemju autoru darbus, 19% – mūsdienu latviešu autoru darbus, 16% – mūsdienu krievu autorus, 14% – akadēmisko un profesionālo literatūru, 13% – klasiskos krievu autorus, 12% – latviešu klasiķus, 12% – ārzemju klasiķus. Aptaujā bija iespējamas vairākas atbildes.
Lūgti norādīt, kādās valodās viņi parasti lasa grāmatas, 40% atzīmēja, ka latviešu valodā, 34% – krievu valodā, 8% – angliski, citas valodas atzīmēja 1% un mazāk respondentu.