“Kritušo tuviniekus lūdzu nesērot” - zemes īpašnieki biedē dabas aizstāvjus ar izrēķināšanos

ES nozīmes biotopu apsekošana notiek pēc vienotas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprinātas un Zemkopības ministrijas saskaņotas metodikas.

To DAP uzdevumā veic eksperti, kuri dabā apseko teritoriju, aizpilda speciālu anketu un kartē iezīmē precīzu konstatētā biotopa robežu.

Katram ekspertam apsekojuma laikā līdzi jābūt globālās pozicionēšanas sistēmai (GPS), kas fiksē arī eksperta pārvietošanās maršrutu, lai, šaubu gadījumā, būtu iespējams veikt kvalitātes pārbaudi. Apsekojamās teritorijas sadalītas pa kvadrātiem, un katru gadu paredzēts apsekot noteiktu kvadrātu skaitu.

Sola neizrādīt nekādu žēlastību

Visai asa vārdu apmaiņa saistībā ar dabas aizstāvju aktivitātēm notikusi arī sociālajos tīklos. 

Latvijas ornitologu biedrības vadītājs Viesturs Ķerus savā Twitter profilā dalījies ar kāda vīrieša ierakstu, kurš, reaģējot uz DAP plāniem, visai draudīgi paziņojis, ka nevienu savā sētā nelaidīs:

“Man patiesībā ir vienalga, ko viņi tur skaita. Uzliku savai zemei apkārt papildus zīmes “Privātīpašums”, tāpēc kritušo tuviniekus lūdzu nesērot,” reaģējot uz DAP plāniem apsekot Latvijas dabu, raksta kungs.

Pats Viesturs Ķerus uzrakstīto gan neuztver kā reālus draudus un policijā nevērsīsies. 

“Konkrētais gadījums bija komentārs pie saites uz vienu no rakstiem, kas vērsts pret dabas aizsardzību. Līdz ar to tā bija ļoti neapdomīga izrunāšanās, nevis nopietni draudi, taču, cik saprotu, šis nav vienīgais tāds gadījums,” pauž ornitologs.

Pa telefonu draud izrēķināties

Izrādās, ka DAP ar šādu attieksmi tik tiešām ir saskāries vairākkārt.

Kā telefonsarunā paskaidro DAP dabas skaitīšanas projekta vadītāja Irisa Mukāne, problēmas sākušās pēc tam, kad apsekojamo teritoriju privātīpašniekiem izsūtītas vēstules, kurās tie informēti par gaidāmajām pārbaudēm viņu īpašumos.

“Reakcijas bija dažādas – dažreiz cilvēki, piemēram, izteica vēlmi sveikt mūs ar ziediem, taču atsevišķos gadījumos pa tālruni tika dusmīgi paziņots, ka ar jebkādiem nelūgtiem viesiem izrēķināsies. Tad tika nomesta klausule. Pa telefonu cilvēki daudz atļaujas,” izstāsta projekta vadītāja.

DAP pārstāve piebilst, ka šādi klaji agresīvi zvanītāji nebūt neesot vairākums, taču konkrētu draudu gadījumā pārvalde noteikti vērsīsies Valsts policijā.

Valsts policija (VP), komentējot šo gadījumus, dara zināmu, ka situācijā, kurā kādai personai izteikti atklāti draudi, ar iesniegumu ir jāvēršas kādā no policijas iecirkņiem, klāt iesniegumam pievienojot arī vēstuļu sarakstes saturu.

Vērsties policijā esot pamatoti tad, ja persona pati uzskata, ka adresētais teksts vai mutiski pateiktais ir draudi.

VP izvērtēs situāciju un, gadījumā ja tas būs pamatoti, tiks uzsākts kriminālprocess, izskaidro policijas preses pārstāve Samanta Čapkovska.