Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Ainārs Šlesers. (Foto: LETA)

KNAB: Šlesera dotie padomi nebija pietiekami, lai atzītu slēptās īpašumtiesības uzņēmumos

112
2017. gada 4. jūlijā 21:44 2017. gada 4. jūlijā 21:44
  LETA
Tā dēvētās oligarhu lietas izmeklēšanā konstatētie bijušā politiķa Aināra Šlesera citām personām dotie padomi un norādījumi nebija pietiekami, lai atzītu slēptā jeb faktiskā īpašnieka esamību vairākos uzņēmumos, lēmumā par lietas izbeigšanu secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB daļu no oligarhu lietas izbeidza pagājušā gada decembrī, taču vēl tolaik Jaroslava Streļčenoka vadītais KNAB plašākus komentārus par izbeigšanas apstākļiem nesniedza. Nesen amatā ieceltais KNAB priekšnieks Jēkabs Straume vakar paziņoja, ka lēmums par lietas izbeigšanu tiks publiskots un šodien tas izdarīts. Lēmumā minētajām personām ir atstāti vien vārda un uzvārda iniciāļi, savukārt uzņēmumu nosaukumi ir aizkrāsoti pilnībā.

KNAB Izmeklēšanas nodaļas priekšnieces Ilzes Kivlenieces pagājušā gada 12.decembrī parakstītajā lēmumā teikts, ka no sākotnēji iegūtajām ziņām varēja secināt, ka, iespējams, bijušajam Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam kā valsts amatpersonai, kas ieņem atbildīgu stāvokli faktiski pieder kapitāldaļas vairākos uzņēmumos, kā arī akcijas Šveicē dibinātā uzņēmumā. Proti, sākot politiķa karjeru Šlesers pakāpeniski izstājies no sev piederošiem uzņēmumiem, taču kā uzskatīja KNAB viņš turpināja slēpti iesaistīties to uzņēmējdarbībā gan Latvijā reģistrētos, gan ārpus Latvijas reģistrētos uzņēmumos.

Turklāt, kriminālprocesā sākotnēji iegūto pierādījumu kopums deva pamatu pieņēmumam, ka Šlesers, visticamāk, būdams valsts amatpersona, kas ieņēma atbildīgu stāvokli, laika periodā no 2009.gada 2.jūlija līdz 2010.gada oktobrim izdarīja mantiska darījuma veicināšanu, kuram tas sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu ir aizliegts.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā neguva pierādījumus tam, ka Šlesers ir slēptais jeb faktiskais īpašnieks uzņēmumos un netika gūts tāds apstākļu kopums, kas liecinātu, ka viņš ir izmantojis juridiskā īpašnieka tiesības, tādēļ tika secināts, ka padomiem un norādījumiem nepiemīt saistošs raksturs un šādas darbības nav pietiekošas, lai atzītu slēptā jeb faktiskā īpašnieka esamību. Turklāt ar kriminālprocesa materiāliem netika konstatēts, ka Šlesers veicis pamatkapitāla apmaksu vai iegādājies daļas no iepriekšējā īpašnieka, vai piedalījies peļņas sadalē, teikts KNAB lēmumā.

Turpmākā kriminālprocesa gaitā nebija iespējams gūt pietiekošus papildu pierādījumus tam, lai atzītu par pierādītu, ka Šlesers kādā no uzņēmumiem bijis slēptais īpašnieks ar tādu ticamības pakāpi, lai kriminālprocesu nodotu kriminālvajāšanai, norādīja biroja lēmumā.

Pirmstiesas izmeklēšanā netika gūti pierādījumi arī tam, ka Šleseram bijis konkrēts motīvs konstatēto darījumu nedeklarēšanai. "Lai gan motīvs un nolūks nav Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma obligātas pazīmes, tomēr, ņemot vērā šī noziedzīgā nodarījuma specifiku, šāda motīva vai nolūka esamība ir svarīga pazīme tieša nodoma pierādīšanai," uzsvērts KNAB lēmumā.

KNAB savā lēmumā analizējis viesnīcā "Rīdzene" noklausītās sarunas, kurās Šlesers ar citām personām runā par biznesu. Šīs personas ir, piemēram, uzņēmējs Viesturs Koziols, Rīgas tirdzniecības ostas (RTO) vadītājs Ralfs Kļaviņš, toreizējais Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos - Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" (UVK) telpās un citos uzņēmumos.

Kratīšanas notika arī laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" izdevēja SIA "Mediju nams" telpās, kā arī toreizējā AS "Diena" kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā.

Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA "Mediju nams". Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.

Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku.

KNAB vēlāk šo kriminālprocesu nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, taču 2015.gada septembra sākumā prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums tika pieņemts arī attiecībā uz Šleseru.

Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera, iepriekš norādīja prokuratūra.

Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem - izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos - prokuratūrā tika pieņemts lēmums krimināllietu atdot KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo tobrīd nebija pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Toreiz pastāvēja aizdomas par to, ka Šlesers ir iesaistīts RTO.

Citi šobrīd lasa

Uzticīgi kalpots kronim. Šodien pēdējā gaitā izvada princi Filipu 13
FOTO: Priecājoties par saulaino laiku, rīdzinieki laižas kopīgā dejā pie Mākslas muzeja 4
Karaliene Elizabete II un citi tuvākie Vindzoras pilī atvadās no prinča Filipa
Pievienot komentāru

Больно смотреть: Елизавету II не узнать на похоронах своего мужа

Принц Уильям и принц Гарри воссоединились на похоронах принца Филиппа. Как прошла встреча братьев?