Nodokļa parāda dēļ atsavina vienīgo īpašumu. Tikmēr Arniku no Mežaparka tā apmērs dzen šausmās

Mežaparka iedzīvotāja Arnika Jansone stāsta: "Mēs šeit dzīvojam paaudžu paaudzēs. Šeit dzīvojuši vecāki, šeit dzīvojuši vecvecāki, šeit dzīvojam mēs." Viņas ģimene te mīt jau vairāk nekā 70 gadus un dzimtas īpašumu viņi pamest nevēlas, taču nekustamā īpašuma nodoklis pēdējo desmit gadu laikā kļuvis par būtisku slogu budžetam - tā nomaksai jāatdod atvien lielāka daļa no ģimenes ienākumiem, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma". 

Nodokļa segšanai savulaik gan ņemts "ātrais" kredīts, gan atliktas svarīgas operācijas veselības uzlabošanai, taču šis ir pirmais gads, kad ģimene nodokli laikā nespēja samaksāt, tāpēc saņēma brīdinājumu par naudas piedziņu piespiedu kārtā. 

"Cik ilgi var atlikt, ja man plānota operācija, kura maksā 2200 eiro, un mums tādas ir divas vajadzīgas," retoriski vaicā Arnika. 

Pirms desmit gadiem nodoklis par Arnikas un vīra kopīpašumu bija 306,10 eiro gadā, taču šogad abiem kopā jāmaksā 2614,65 eiro. "Lēciens sākās 2010. gadā, kad sāka tirgot uzturēšanās atļaujas," saka Arnika.

Ar lūgumu risināt pieaugošo nodokļu slogu vienīgajam mājoklim Arnika vērsusies pie vairākām iestādēm, tostarp Saeimas deputātiem. No tiem atbildēja tikai daži. Mežaparka iedzīvotāja ir sašutusi par "antikonstitucionālajiem izteikumiem" - "ja nevar samaksāt, jāiet prom". Viņa saka, ka dzīvo šeit gadu gadiem un iet prom negrib. 

Būtisks parāds ir 12 000 rīdzinieku 

"Panorāma" vēstī, ka iedzīvotāji galvaspilsētas pašvaldībai par nekustamā īpašuma nodokli ir parādā 14 miljonus eiro un parāds pēdējos gados vairs nepieaug, pat mazliet samazinās, taču kopumā parādsaistības pret pilsētas administrāciju ir 60 000 rīdzinieku, no kuriem 12 000 tas ir būtisks. Pērn 3000 saņēma paziņojumu no tiesu izpildītājiem. 

Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis saka, ka īpašums atsavināts tikai tiem, kam bijuši citi parādi. Nekustamā īpašuma nodokļa parāda dēļ nevienam rīdziniekam īpašums neesot atņemts. 

Jūrmalā notiek vienīgā īpašuma atsavināšanas process

Izrādās, Jūrmalas pilsētā ir gadījums, kad pašvaldība ir vienīgais kreditors. Mājsaimniecībai nav citu parādu, viņa nekustamā īpašuma nodokļa parāds ir zem tūkstoš eiro un pašlaik notiek viņu vienīgā īpašuma atsavināšanas process. 

Jūrmalas pilsētas domes Nodokļu nodaļas vadītāja vietniece Edīte Silova skaidro: "Ņemot vērā, ka tik ilgstoši nevarēja piedzīt šo parādu vai nu no naudas līdzekļiem, vai citiem ienākumiem, diemžēl šis gadījums nonācis līdz izsolei. Ja cilvēks nesamaksā labprātīgi un arī nevienojas ar pašvaldību, neizrāda šādu iniciatīvu, tad mēs attiecīgi pieņemam lēmumu par piedziņu un nododam tiesu izpildītājam."

Šobrīd iedzīvotāji Jūrmalai par nekustamo īpašumu parādā 3,7 miljonus eiro. Jūrmalas domei ir aktīvas 2800 parāda piedziņas lietas. Lielākajā daļā no tām Jūrmalas pašvaldība ir viens no vairākiem kreditoriem.

Domes mājaslapā publicēts garš saraksts ar nerezidentiem un, pēc viņu uzvārdiem spriežot, arī Krievijas estrādes zvaigznēm, kas palikuši parādā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu. Domē gan skaidro, ka saraksta publicēšana ir pienākums un būšana tajā vēl nenozīmē, ka parāds joprojām nav samaksāts. Lielākā daļa nerezidentu šo naudu samaksā, jo no nodokļa nomaksas atkarīga uzturēšanās atļaujas pagarināšana. 

Silova stāsta: "Mūsu pieredze liecina, ka pēc brīdinājuma saņemšanas aptuveni 80% paši samaksā, savukārt pēc tam, kad mēs jau pieņemam lēmumu un nododam zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei, nu aptuveni 50% no lēmumiem tiek arī izpildīti."

Atšķirībā no Jūrmalas, Rīgā - nekādu atlaižu 

Atšķirībā no Jūrmalas, kur deklarētajiem Eiropas Savienības pilsoņiem tiek piemērota 70% nekustamā īpašuma nodokļa atlaide, Rīgā apkaimēs ar lielāko zemes kadastrālo vērtību šādu atlaižu nav.

Lai gan vairākās apkaimēs šis nodoklis, līdzīgi kā Jūrmalā, pieauga tieši uzturēšanās atļauju darījumu dēļ. Nerezidentu darījumi būtiski uzaudzēja kadastrālās vērtības vietējiem iedzīvotājiem, ziņo "Panorāma". 

Amatpersonas problēmas risināšanā lielu sparu neizrāda

Rīgā vairākas amatpersonas ir norādījušas - ja nespēj samaksāt, īpašumu var pārdot, taču tam nepiekrīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Zīmīgi, ka vairāku partiju pirmsvēlēšanu solījums nekustamā īpašuma nodokli skatīt kopējā nodokļu reformas kontekstā izkūpēja gaisā. 

Tieslietu ministrijā interviju raidījumam atteica, sakot, ka nodokļu atlaižu un īpašumu konfiscēšanas jautājumi ir pašvaldību ziņā, savukārt Finanšu ministrijā saka - šis ir patēriņa nodoklis un tam samazinājums nav plānots. 

"Jo ilgāk velk, jo lielākas problēmas būs, tā kā mūsu aicinājums kolēģiem gan Finanšu, gan Tieslietu ministrijās ir pēc iespējas ātrāk sēsties pie galda un runāt par kopīgiem variantiem," izteicās Gerhards. 

Vienīgais risinājums, kas panākts pašlaik, ir kadastrālo vērtību iesaldēšana lielākajai daļai īpašumu grupu, taču tas nerisina nodokļa apmēru tām apkaimēm, kurām tas pārsniedz vairākus tūkstošus vienai mājsaimniecībai.