Izstāde “PRADO 12 raksturi” būs skatāma vēl tikai vienu mēnesi
Izstādi PRADO 12 RAKSTURI, kas no marta aplūkojama Mākslas muzejā “Rīgas Birža”, varēs aplūkot vēl tikai vienu mēnesi. Rīdziniekiem un Rīgas viesiem izstādē ir iespēja skatīt Paolo Veronēzes (1528-1588), Antonisa van Deika (1599–1641), Pītera Paula Rubensa (1577-1640), Bartolomē Estebana Muriljo (1617-1682), Fransisko de Gojas (1746–1828) u.c. autoru veidotos sieviešu portretus. PRADO kolekcijas izstāde ir mecenātu Borisa un Ināras Teterevu īpašais dāvinājums Latvijas valsts simtgadei, un tā ideju ir izlolojis Boriss Teterevs.
“Priecājamies par apmeklētāju atsaucību un izteikti pozitīvo gaisotni, kas kopš izstādes atklāšanas valda mūsu izstāžu zālēs. Teju divos mēnešos izstādi ir apmeklējuši ap 60 000 interesentu. Publika ir ļoti zinoša un ieinteresēta. Daudzi izmanto iespēju iznomāt planšetes, lai virtuālajā katalogā apgūtu apjomīgo papildus informāciju par autoriem un personāžiem. Viesu grāmatā redzam, kas izstādi apmeklējuši dažāda vecuma mākslas mīlotāji no Latvijas, Vācijas, Skandināvijas valstīm, Krievijas un Baltijas valstīm”, stāsta Mākslas muzeja Rīgas Birža vadītāja un izstādes koncepcijas autore Daiga Upeniece.
16. - 19. gadsimta meistardarbu izstāde PRADO 12 RAKSTURI koncentrēti atsedz kolekcijas vēsturi un raksturu, kurā nenoliedzami dominē krāsās un formās izteiksmīgā spāņu māksla, ko bagātina franču, itāļu un flāmu kultūras telpas klātbūtne. Vienlaicīgi šie divpadsmit tēli atklājas ļoti sievišķīgā formā, jo izstādi veido 12 sieviešu portreti vai žanra gleznas ar reliģisku un alegorisku raksturu, kas parāda šīs tēmas plašo traktējuma iespēju, portretējamo personu sociālo stāvokli vai sievieti kā simbolu varai, elegancei, skaistumam, mātišķumam, dievbijībai vai vieglprātībai. Šie pretmeti vai līdzības izvijas cauri gadsimtiem, kas katrs nāk ar citu skaistuma ideālu, modi un izpratni par dzīves baudīšanas attiecībām pret tikumību.
Spānijas lielākais muzejs PRADO, kurš 2019. gadā svinēs jau savu 200. jubileju, ir viena no Eiropas bagātākajām un slavenākajām mākslas krātuvēm, kas radusies uz karaļnama kolekciju bāzes. Sākotnēji, pēc karaļa Fernando VII iniciatīvas, PRADO tika veidots kā nacionālās mākslas muzejs, bet laika gaitā spāņu mākslas kolekcijas tika papildinātas ar dažādiem izciliem citu Rietumeiropas skolu darbiem.
