Mērnieku laiki turpinās: Piebalgā un Amatā kaujas par Gaujas sākumpunktu

Īsi pirms Jāņiem gan piebaldzēni, gan Amatas novada ļaudis atkal no jauna uzsākuši Gaujas iztekas meklējumus, cenšoties savstarpēji viens otru pārspēt upes sākuma meklēšanā un „īstās iztekas” iezīmēšanā. Līdz dūru vicināšanai gan vēl nav aizgājis (un cerams, ka arī nenonāks), bet dabas ekspedīcijas un Gaujas sākumpunkta pieminekļu uzstādīšana notiek gan vienā, gan otrā pusē.

Meliorācijas grāvis nevar pārrakstīt Gaujas vēsturi!

Jaunpiebalgas novada izdevums „Avīze Piebaldzēniem” savā jaunākajā numurā raksta: „Vecpiebalgas entuziasti spēra apņēmīgu soli, atjaunojot vēsturisko Gaujas iztekas zīmi Alauksta krastā. Tā bija reakcija uz Amatas novada tūrisma aktivitātēm, kur Gaujas izteka tiek reklamēta kā ievērojams tūrisma objekts.

Jaunpiebalgā jau trešo gadu darbojas „Gaujas fonds”, kura ietvaros vietējie novadpētnieki no jauna pievērsušies Gaujas augšteces kultūrvides izpētei. (..) Pēdējais neapzināts bija palicis novada rietumu stūris, kur Gaujā no labās puses ietek virkne pieteku, starp tām kā lielākās ir atzīmējamas Tuleja, Gailīšupīte un Luksupīte. Pats vērtīgākais guvums šai darbā izrādījās ziņas par Gaujas izteku Incēnu kalnos, kur ir augstākās vietas Piebalgā un Cēsu rajonā Bākas kalns ar augstumu 265,4 metri un Pliena kalns attiecīgi ar 268,5 metriem. No šīs augstienes savā laikā dabūjusi vācisko nosaukumu arī Veļķu muiža „Hohenberg”, kuras vieta meklējama kalnu pakājē - Jaunpiebalgas lielceļa labajā pusē. Un, lūk, šai rietumu - austrumu virzienā ejošajā kalnu grēdā sākumu rod vairāki nelieli strautiņu Gaujiņa (piebaldzēnu izloksnē Gaujīna), Vējupīte (Dziļais grāvis), Zīļupīte (vecās kartēs arī Stencele), Pinciņa (izloksnē Pinkīna), Skujupīte un labi zināmā Balga (Piebaldzīna, Pilsupīte, Griškupīte). Mazā Gaujiņa gan 18.-19.gadsimta kartēs, gan senākajos rakstos tiek uzrādīta kā Gaujas sākums.

Mūsdienu mutvārdu atmiņas par Gaujiņas (Gaujīna) sākumu visnotaļ saskan ar Matīsa Kaudzītes un Kārļa Skalbes rakstīto par Gaujas sākumu Incēnos. Izrādās, mazā Gaujīna bija un ir vietējiem labi zināma ūdenstece uz Vecpiebalgas-Greiveru lielceļa blakus Alauksta estrādei. Pēc vietējās tradīcijas Gauja sākas Incēnu māju ūdens ņemšanas vietā – senā avotā (tagad dīķis pie „Lejas Incēniem”)”.

Tālāk „Avīze Piebaldzēniem” sīki un plaši pārnovada – Amatas iedzīvotājiem izskaidro, ka viņiem nav nekādu tiesību uz Gaujas izteku: „No Sumaisīša ezera upīte šķērso Greiveru lielceļu, aiztekot uz Alauksta Kakta galu, un plūst cauri ezeram (tās straumi varējuši ezera vidū pat redzēt skaidrā laikā), kas ir otrais Gaujas atvars. Pēc tam, iztekot ārā no ezera, iet pāri Vecpiebalgas-Cēsu lielceļam, aiz kura ietecēja atkal Laidzes ezerā. Tagad tur ir meliorētas pļavas, kur Gaujiņa ietek otrajā, izbagarētajā Gaujas atzarā, kas caur Zobolu nāk no Skujenes puses. Šo zaru tad arī kopš padomju laikiem ir pieņēmuši par nozīmīgāko, bet vēsturiski un ģeogrāfiski nekādi nepamatoto Gaujas sākumu. Taču meliorācijas un upju bagarēšanas darbi (kas notika vēl pavisam nesen - padomju laikā) nevar izmainīt upes iztekas atrašanās vietu!

Nerodas šaubas par īstās Gaujas iztekas atrašanos Piebalgā, austrumos no Alauksta, kura tecējumu un iztekas vietas dabā vēl arvien iespējams atpazīt”.

Gaujas sākums atrasts Elkas kalnā

Piebaldzēnu pašlepnumam atbild Amatas novada iedzīvotāji, kuri šajās brīvdienās Skujenes pagastā rīkoja pārgājienu „Gaujas sākuma meklējumos”. Tā reklāmā, kas bija publicēta Amatas novada pašvaldības mājaslapā, melns uz balta rakstīts:

„Pārgājiena laikā kopā ar vietējiem iedzīvotājiem iepazīsim Gaujas iztekas gleznaino apkārtni, ciemosimies mistiskajā Māļu baznīcā un noskaidrosim kur ir tā vieta, kur Gauja sākas. Pārgājiena noslēgumā varēsim nofotografēties pie zīmes, kas liecina par Gaujas sākumu, ko pavisam nesen uzstādīja Vidzemes augstskolas Tūrisma virziena studenti ar pasniedzējiem Juri Smaļinski un Ivetu Druvaskalni”.

Šomēnes arī Amatas novadā atjaunoja klusuma pārgājienu „Klausies Gauju” tradīciju: „Pasākums notiks Amatas novada Skujenes pagasta Māļos, Elkas kalnā, kur sākas mazā Gauja. Kopā ar klusuma gidiem dosimies nelielā pārgājienā ap kalnu, kur vairākiem avotiem satekot rodas Gauja”.

Ģeogrāfi atkal sāk strīdu par Latvijas garāko upi

Šomēnes Vidzemes puses iedzīvotāji ne pa jokam iekarsuši cīņā par Gauju. Cēsu laikraksts „Druva” raksta: „Katrā novadā ir kas tāds, par ko īsti nav zināms, lai gan pastāv dažādi pieņēmumi un katram ir savi piekritēji. Tā ir arī ar Gauju. Kur tad īsti tā sākas.

"Par Gaujas izteku dažādi vīri strīdējušies no laika gala, bet vairums tomēr sliekušies domāt, ka sākums Latvijas garākajai upei meklējams Alauksta austrumu galā, kur iztek Gaujiņa, kas vēlāk, tekot caur Lodes–Taurenes ezeru virteni, iegūst ūdeņus tālākam tecējumam. Tomēr ir gana oponentu, kuri uzskata, ka Gauja iztek no Elkas kalna, kas atrodas Amatas novadā.

Iztekas strīdā nekādi jaunumi sen nebija manīti, līdz Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes studenti Elkas kalna pļavas vidū neuzstādīja zīmi „Šeit sākas Gauja”, savu rīcību motivējot ar to, ka Gaujiņa it kā esot aizaugusi un vairs nekalpojot kā Gaujas izteka, tādēļ tagad par oficiālo upes sākumu uzskatāms Elkas kalns,” stāsta piebaldzēns Didzis Sedlenieks un uzreiz atgādina, ka piebaldzēniem šāds traktējums nav bijis pieņemams.

Viņš skaidro, ka 1847.gadā tika izveidots Alauksta–Tauna–Ineša kanāls un Alaukstā ūdens līmenis pazeminājies par pusotru metru. „Gaujiņa kļuva maza, un kādā brīdī kāds secināja, ka Gaujas izteka ir zudusi. Ja Gaujiņas nav, tad paliek Elkas kalns,” saka Didzis. (..)

Vecpiebalgas tūrisma informācijas punkta vadītājs Andris Koks atzīst, ka par to, kur sākas Gauja, strīdi bijuši vienmēr. „Kad kāds prasa, stāstu par Elkas kalnu. Tur iekārtota atpūtas vieta, ērti piekļūt. Tas tūristiem ir svarīgi. Varbūt no Alauksta ezera puses norāde, ka te sākas Gauja, varētu ieinteresēt un piesaistīt,” pārdomās dalās tūrisma speciālists”.

Gaujas sākums miglā tīts

Tīmekļa vietnē Upes.lv apkopota visplašākā informācijas par Latvijas upēm un tajā teikts: „Agrāk pieņēma, ka Gauja sākas no Alauksta ezera, bet, tā kā senā izteka Gaujiņa Alauksta ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ esot aizaugusi, tad par Gaujas sākumu mūsdienās pieņem Ežupīti jeb Ārnīti, kas sākas Elkas kalna pakājē Amatas novada Skujenes pagastā, netālu no Māļiem. Pēc iztecēšanas cauri Zobola ezeram tā tiek saukta arī par Mierupīti (kļūda) un Staņaudu upīti. Nosusinātā Laidza ezera vietā Ārnīte satek ar Gaujiņu, šī vieta arī dažkārt tiek uzskatīta par Gaujas sākumu; no bijušā Laidza Gauja tek ar šādu nosaukumu. Tālāk tā tek caur Lodes-Taurenes ezeru virkni un uzņem tos ūdeņus, kā arī ūdeņus no pirmās lielākās pietekas Pīslas”.