Dimitera rakstītais atbilst Krievijas interesēm, secina Drošības policija
Drošības policija izvērtējusi Kaspara Dimitera rakstīto, ka viņš lūdz Dievu, lai Krievijas karaspēks pēc iespējas ātrāk no Latvijas padzen NATO apsargātos sātanistus (Valsts prezidentu un latviešu „vadošo inteliģenci”). Dimitera „lūgšana” tiek nosodīta, bet pret „lūdzēju” kriminālprocesu neierosinās.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka dziesminieks un karojošais kristietis Kaspars Dimiters, nosodot Latvijas vēlmi pievienoties Stambulas konvencijai, to nodēvējis par „platformu nākotnes valsts sātanisma manifestam” un viņš lūdz Dievu, lai Krievijas karaspēks pēc iespējas ātrāk no Melngalvju nama padzītu Latvijas prezidentu.
„Sātanisti ir visi, kas šo konvenciju atbalsta. Arī vadošā LV inteliģence, kas turas satori.lv perversā starojuma laukā. Vējonis ir Lemberga auglis. Lembergs gadiem tēloja Sorosa kritiķi. Vējonī ventiņu mērs sevi pierāda kā Latvijas Sorosu.
Lūdzu Dievu, lai Krievijas karaspēks pēc iespējas ātrāk šos NATO apsargātos sātanistus no Latvijas padzen – kamēr mūsu bērni un mazbērni ar varu vēl netiek piespiesti izvēlēties kļūt par dzimumkropļiem,” rakstīja Dimiters.
Dimitera izteikumi izraisīja plašu sabiedrības nosodījumu, aicinot Dimitera izteikumus izvērtēt Drošības policijai vai psihiatriem. Kasjauns.lv vaicāja Drošības policijai, vai tā ir izvērtējusi Dimitera ierakstu savā blogā un vai tajā nav saskatāms apdraudējums Latvijas valstij, aicinājums mūsu valstī ievest svešas valsts armiju un likvidēt tās neatkarību. Drošības policijas preses sekretāre Līga Pētersone Kasjauns.lv atbildēja:
„Drošības policija ir iepazinusies ar Kaspara Dimitera 11. maijā publicēto rakstu vietnē www.nebruks.lv. Dienesta vērtējumā minētais raksts ir provokatīvs un tendenciozs, kā arī atbilst Krievijas ģeopolitiskajām interesēm šķelt Latvijas sabiedrību. Vienlaikus Latvijas Republikas Satversmes 99. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Savukārt Satversmes 100. pants ikvienam garantē tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus, un aizliedz cenzūru. Minētās Satversmē garantētās tiesības nav absolūtas, tomēr publicētais raksts konkrētajā gadījumā ir vērtējams no ētiskā, nevis krimināltiesību viedokļa. Informējam, ka atbilstoši krimināltiesību teorijai, ja personas izvēlētie līdzekļi ir absolūti nederīgi mērķa sasniegšanai, tad persona nav saucama pie kriminālatbildības. Ņemot vērā minēto, Drošības policijas vērtējumā personas izteikumi nav vērtējami kriminālprocesuālā kārtībā”.
