Būveksperts norāda, ka Zolitūdes traģēdijā skrūves ietekmējušas sabrukšanu

Šodien uz sēdi Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā bija aicināts eksperts Kaspars Kurtišs, kurš ir sertificēts ēku būvkonstrukciju projektētājs un kopā ar ekspertu grupu veica tehnisko ekspertīzi, kuras laikā viņi atbildēja uz vairākiem jautājumiem, tostarp, vai būvobjekta otrajai kārtai bija negatīva ietekme uz pirmās kārtas stabilitāti.

Eksperts pauda, ka viens no galvenajiem secinājumiem atzinumā bija tāds, ka, izbūvējot objekta otro kārtu, iespējams, tika pārtraukta nejauši izveidojusies kopdarbība starp betona pārsegumu un metāla konstrukcijām, tas varēja būt par iemeslu konstrukciju sabrukšanai.

Liecinieks arī norādīja, ka pārslodzes konkrētajam mezglam kopnēs bija jau uzreiz pēc realizācijas. Attiecīgi jautāts, vai jumta nogruvums varēja notikt kādā brīdī pirms un arī pēc labiekārtošanas darbu veikšanas, eksperts atbildēja apstiprinoši, norādot, ka tā varētu būt.

Tāpat uz jautājumu, vai tas, ka kopne būtu pārslogota uzreiz pēc tās realizācijas, eksperts atbildēja, ka viņš nav kompetents atbildēt uz šo jautājumu. Tāpat lietas dalībnieki vēlējās zināt, kādi konstrukcijās izmantotie faktori varēja ietekmēt to sabrukšanas laiku, Kurtišam minot, ka konkrētajā mezglā izmantotās skrūves, jo to stiprība un klase atšķīrās no normatīvos ietvertajiem parametriem.

Liecinieks piebilda, ka tehniski tieši skrūves ir vienīgais noteiktais faktors, jo par citām ietekmēm nevarot 100% apgalvot. Eksperts arī skaidroja, ka tika konstatētas atsevišķu elementu pārslodzes kopnē, bet tās nav saistītas ar šo elementu sabrukumu.

Attiecībā uz skrūvēm kopnēs Kurtišs arī norādīja, ka atsevišķas skrūves bija pārslogotas, bet dažas - mazāk noslogotas, līdz ar to radās nevienmērīgs slodžu sadalījums uz tām.

Tāpat ekspertīzē kā viens no jautājumiem bija iekļauts, norādīt, kādas bija kļūdas un atkāpes no būvnormatīvu prasībām tehniskajā projektā. Kurtišs liecināja, ka tādas tika konstatētas, piemēram, atsevišķās vietās virsbetona slāņa biezums nedaudz pārsniedza projektā norādīto, bet šis pārsniegums iekļāvās drošības koeficientā, līdz ar to uz ietekmi uz kopējo konstrukciju tas neatstāja.

Ekspertam aizstāvji arī jautāja, vai 2011.gadā uz lielveikala jumta notikušais ugunsgrēks varēja ietekmēt tā nestspēju, Kurtišam atbildot, ka notikušais ugunsgrēks nekādā veidā to nevarēja ietekmēt.

Uzaicinātais liecinieks arī stāstīja, ka ekspertīzes grupas darbs sākās ar materiālu apkopošanu, pieejamo dokumentu, rasējumu reģistru, kur tika reģistrēta visa pieejamā informācija, kas bija parakstīta. Tāpat saskaņā ar rasējumiem, to pēdējo revīziju versijām tika atlasīti dokumenti - arhitektūras daļa, būvkonstrukciju daļa, metāla kopņu konstrukciju rasējumi, kas tika izstrādāti detalizācijas stadijā.

Sēdes laikā advokātam Dmitrijam Skačkovam bija iebildums pret to, ka tiesa noraidīja vairākus viņa jautājumus, ko Skačkovs lūdza ieprotokolēt. Tiesa norādīja, ka gadījumā, ja aizstāvis tā turpinās rīkoties, tad tiesai būs jāvēršas Zvērinātu advokātu padomē.

Nākamā sēde notiks 20.jūnijā. Tiesa ir paredzējusi, ka līdz 21.jūnijam katrā no sēdēm tiek aicināts pa vienam ekspertam. Pēc jūnija lietas izskatīšanā tiks pasludināts pārtraukums līdz 28.augustam.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā, kuru skata Pārdaugavas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.