Muļķības: jaunie slepenības noteikumi neliegs fotografēt un filmēt valdības namu
Valdība pieņēmusi noteikumus, kuri precizē kādā veidā, izvērtējot pastāvošos riskus, nodrošināt kritiskās infrastruktūras objektu uzraudzību, respektīvi, kā aizliegt to fotografēšanu un filmēšanu. Tā kā šādi objekti ir arī Ministru kabineta ēka, tilti un stacijas, tad radās bažas, ka turpmāk tos aizliegs fotografēt.
Kritiskās infrastruktūras objekti ir ne tikai armijas bāzes un hidroelektrostacijas, bet arī valdības un pašvaldības ēkas, tilti un dzelzceļa stacijas, arī Rīgas pils un TV tornis. Daudzi jūnija sākumā - pirms noteikumi vēl nebija stājušies spēkā - steidza fotografēt Ministra kabineta ēku un citas svarīgas celtnes, domājot, ka nākotnē tās varētu kļūt par unikālu foto dārgumu.
Tomēr runas, ka tiks aizliegts fotografēt veselu virkni objektu, ir muļķības. Jāteic, ka šādi noteikumi par kritiskās infrastruktūras objektiem un to fotografēšanu vai filmēšanu jau pastāv gadiem ilgi. Tagad tie vien mazliet precizēti.
Noteikumi vien precizē, kā šos objektus nepieciešamības gadījumā varēs aizliegt dokumentēt, un tie visdrīzāk attieksies tikai uz ārkārtas gadījumiem, piemēram, stihisku nelaimju vai kara gadījumā. Tāpat arī tā ir piesardzība pret spiegiem un iespējamiem teroristiem. Drošības policija uzsvēra, ka neviens pat nedomā aizliegt fotografēt, piemēram, valdības namu.
Portāls Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Drošības policija iepriekš skaidroja, ka „Latvijas tiesību sistēmā nav noteikti konkrēti fotografēšanas aizliegumi. Vienlaikus pastāv ierobežojumi informācijas iegūšanai, kas tieši saistīti ar iegūstamās informācijas raksturu, to skaitā informācijas par nacionālajai drošībai nozīmīgiem objektiem. Piemēram, informāciju, kas satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju atļauts fiksēt un pavairot tikai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Jāņem vērā, ka fotografēšana ir tikai viens no informācijas vākšanas veidiem”.
Bet ko tad nedrīkst fotografēt, vai par ko nedrīkst vākt informāciju parastais mirstīgais uzzināt nevar. Var vienīgi nojaust, jo tā dēvēto kritiskās infrastruktūras objektu saraksts ir noslepenots. Kas ir kritiskās infrastruktūras objekti, var tikai spriest pēc informācijas druskām, kas nopludināti publiskajā telpā – piemēram, tādi ir robežpārejas punkti, Rīgas autoosta vai Ķeguma HES.
Jaunie noteikumi varbūt tieši otrādi šai informācijai noņems slepenības plīvuru, jo turpmāk „bez saskaņošanas ar attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS",” portālu Kasjauns.lv informēja Iekšlietu ministrijas preses sekretāre Gunta Skrebele.
Publiski pieejamos dokumentos nav nekādu sarakstu par īpaši svarīgiem slepeniem objektiem. Vien Nacionālās drošības likumā minēts, ka tie ir objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas svarīgu sabiedrības funkciju darbības, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu valsts funkciju īstenošanu.
Šajā gadījumā vien jāsaka – kas nav aizliegts, ir atļauts. Tātad, ja jūs publiskajā telpā fotografējat kādu objektu un pie tā nav piestiprināta zīme, ka to nedrīkst fotografēt, vai jums virsū neskrien policists ar prasību pārtraukt fotografēšanu, droši bildējiet!
