Par zemes nomu Jānim jāmaksā 3000 eiro. Iespējams, vecticībnieki shēmo, kā atņemt īpašumus

Vienoties par mazāku maksu neizdodas, un māju ar šādu apgrūtinājumu neviens nepērk. Un zemes īpašnieki šajā gadījumā nav nekādi bandīti, bet ļoti dievbijīgi cilvēki – Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes vadība.

Māja ar problēmām

Pirms dažiem gadiem rīdzinieks Jānis Murāns šķīra laulību, abi ar sievu nolēma pārdot ģimenes māju un naudu sadalīt. Vēlāk, 2015. gada rudenī, Murāns sev nopirka privātmāju Purvciemā, netālu no "Minskas", klusā un zaļā nostūrī, Varžu ielā 1A.

Māja nebija pieslēgta pilsētas ūdensvadam un kanalizācijai. “Es pēc profesijas esmu inženieris un domāju pats visu pakāpeniski sakārtot,” stāsta Murāns. Māja kādu laiku nebija apdzīvota, telpām vajadzīgs remonts, taču arī tas Jāni nebiedēja. Pagalmā bija samesti atkritumu kalni, taču strādīgam latvietim sakopt apkārtni nav problēma.

Bija vēl viens apgrūtinājums – zeme nepiederēja mājas īpašniekiem. Zemes gabalu 1098 kvadrātmetru platībā bija atguvuši pirmskara laika īpašnieku tiesību pārņēmēji, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudze.

Ļoti bagāta draudze

Šī draudze ir lielākā zemes īpašniece Latvijā starp juridiskajām personām, tai pieder apmēram 85 hektāri zemes Purvciemā, rajonā starp Zemitāna tiltu un Deglava tiltu, no dzelzceļa apmēram līdz "Minskai". Uz vecticībnieku zemes atrodas apmēram 60 daudzdzīvokļu namu un vairāki desmiti privātmāju. Ļoti daudzi dzīvokļu īpašnieki spiesti maksāt šai draudzei zemes nomu.

Vecticībnieki savu zemi negrib nevienam pārdot. Ja zeme nepieciešama sabiedrības vajadzībām, arī tad draudze to nepārdod Rīgas domei, bet gan iemaina pret līdzvērtīgiem zemes gabaliem. Piemēram, 2007. gadā pret citu zemi iemainīti 12 zemes gabali vai to daļas posmā no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai, kas bija nepieciešams Austrumu maģistrāles izbūvei.

Draudzē bijuši strīdi mantas dēļ. 2003. gada 30. augustā laikraksts "Diena" rakstīja, ka draudze sašķēlusies trijās nometnēs. Toreiz pilnsapulce aizdomās par neveselīgām mahinācijām atcēla iepriekšējo vadību un par priekšsēdētāju iecēla Nikolaju Antonovu, par vietnieku – Vasiliju Kolosovu, par nekustamo īpašumu pārzini – Aleksandru Lotko. Patlaban Lotko ir Grebenščikova draudzes padomes priekšsēdētājs.

Jūs esat ticīgs, mēs vienosimies!

Pirms iegādāties māju, Murāns vairākas reizes gāja uz Grebenščikova draudzi, lai vienotos par zemes nomas apmēru. Aleksandrs Lotko viņu nepieņēma, visus jautājumus uzticēja risināt saimnieciskajai daļai. Tur paskaidroja, ka zemes nomas līgumu varēs noslēgt tikai pēc tam, kad māja būs nopirkta un pirkums ierakstīts zemesgrāmatā.

Saimnieciskajā daļā jautāja: “Vai jūs esat ticīgs cilvēks?” Jānis ir kristietis. “Nu tad jau mēs vienosimies!” viņš saņēma vēlīgu atbildi. Apsolīja, ka piešķirs atlaidi un nomas maksa nebūs lielāka par 3% no kadastrālās vērtības, kuru precīzi gan saimnieciskajā daļā toreiz nevarēja nosaukt.

Piemājas teritorija izskatījās drausmīgi, nebija ne vārtu, ne žoga, pagalms un dārzs bija pārvērsti par izgāztuvi. Taču draudzē Murānam apgalvoja, ka viņš droši var sakopt zemes gabalu, jo visas šīs izmaksas ieskaitīs nomas maksā. Draudzē viņam apsolīja arī izsniegt zemes gabala robežu plānu un citus dokumentus, ko pieprasīja Rīgas ūdens, lai varētu atjaunot ūdens un kanalizācijas pievadus.

Savā mājā nav dzīvojis nevienu dienu

2015. gada septembra beigās Murāns nopirka māju un pērn ķērās pie sakopšanas. Viņš pasūtīja vairākus astoņu kubikmetru tilpuma atkritumu konteinerus (katrs maksāja 100 eiro), pieaicināja strādniekus, veda atkritumus arī ar autobusu. Atkritumu izvešana prasīja divarpus mēnešus un izmaksāja 1500 eiro.

Tad zeme bija sakopta tiktāl, ka varēja pļaut zāli. Jaunais saimnieks uz māju pārveda savu bibliotēku un citas mantas, taču ēkā joprojām nevarēja dzīvot, jo nebija ūdens un kanalizācijas. Tās nav arī patlaban, tāpēc Jānis spiests dzīvot citur, kas rada papildu izdevumus. Savā mājā viņš nav dzīvojis nevienu dienu, zemi ir sakopis, taču nav izmantojis.

Ūdensvadu un kanalizāciju nevar pievilkt, jo draudze neizsniedz zemes robežu plānu. Murāns vērsās Būvvaldē, lai apsvērtu iespēju sadalīt zemesgabalu divos mazākos, taču saņēma atbildi, ka tas nav iespējams, jo te nevar izveidot divus apbūves gabalus, katru ar minimālo platību 600 kvadrātmetru. Un jautājumu par zemes sadali lemj zemes īpašnieks, nevis ēkas īpašnieks, bet draudzei ir izdevīga pašreizējā situācija.

Samaksājis vairāk nekā 3000 eiro

Tikai 2016. gada marta beigās draudze Murānam nosauca zemes nomas maksa summu. Tā bija nesamaksājami liela. “Jutos piekrāpts. Ja es būtu zinājis, ka zemes nomas maksa būs tik liela, nekad nebūtu pircis šo māju,” viņš nožēlo.

Visi ietaupījumi bija izlietoti mājas iegādei, bet Murāna pensija ir tikai 300 eiro mēnesī. Viņš nolēma īpašumu pārdot, ar draudzes saimniecisko daļu vienojās, ka zemes sakopšanas izdevumus iekļaus nomas maksā un nav jēgas pašlaik slēgt zemes nomas līgumu, jo māja tiek izlikta pārdošanai.

Šā iemesla dēļ zemes nomas līgumu pērn nenoslēdza. 23. decembrī Murāns no draudzes saņēma vēstuli, kurā teikts: “Sakarā ar to, ka Jūs, mājas īpašnieks Varžu ielā 1A, neesat noslēdzis zemes nomas līgumu ar RGVD, tad nekāda rēķina par 2016. gadu nebūs (nav pamata).” Vēstuli parakstījušas draudzes nekustamā īpašuma menedžere Valentīna Oļševska un draudzes namu pārvaldniece M. Kudiņa.

Taču jau 12. janvārī viņš no draudzes saņēma pretenziju par parāda samaksu. Tajā apgalvots, ka 2016. gada 1. jūlijā Murāns ar draudzi noslēdzis nomas līgumu par zemes gabalu Varžu ielā 1A, kaut patiesībā nekāds līgums neeksistē.

Draudzes padomes priekšsēdētājs Lotko pieprasīja Murānam samaksāt parādu 1814,70 eiro apmērā, ko veido nomas maksa 3% apmērā no kadastrālās vērtības, un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā.

Murāns šo summu samaksāja, turklāt jau agrāk, 2015. gada oktobrī, viņš draudzei bija samaksājis arī iepriekšējās mājas īpašnieces parādu – 1457,28 eiro. Līdz ar to Grebenščikova draudze no Murāna jau ir saņēmusi 3271,98 eiro.

Māju uz dārgās zemes neviens nepērk

Vēl 2000. gadā šā zemes gabala kadastrālā vērtība bija apmēram 4000 eiro. Tagad šā piemājas zemes gabala 1098 kvadrātmetru platībā kadastrālā vērtība ir 50 000 eiro! Neskatoties uz to, ka iela nav asfaltēta, nav pilsētas apgaismojuma, zemesgabalam nav ūdensvada un kanalizācijas, kadastrālā vērtība ir palielināta vairāk nekā 12 reizes!

Murāns pieaicināja mākleri, regulāri lika sludinājumus internetā par mājas pārdošanu, cenu pakāpeniski pazemināja, līdz tā sasniedza divistabu dzīvokļa vērtību.

Interese bija milzīga, daudzi bija gatavi māju pirkt, bet pēc sarunām ar Grebenščikova draudzes pārstāvjiem visi pircēji nozuda.

Ar kādu kundzi Murāns bija pat noslēdzis rokasnaudas līgumu, taču, uzzinot šokējošo zemes nomas summu, pircēja līgumu lauza un Murāns atdeva saņemto naudu.

Cits pircējs veselu pusgadu vēlējās nopirkt šo māju un vairākas reizes bija Grebenščikova draudzē uz sarunām par pieņemamu zemes nomas lielumu. Šā gada februāra beigās, kad pircējs jau bija vienojies ar banku par kredīta saņemšanu, viņš pirms pirkuma līguma parakstīšanas vēlreiz aizgāja pie Lotko.

Un tad Lotko negaidīti pacēla nomas maksu līdz 6% no kadastrālās vērtības. Kopā ar PVN tie ir 3630 eiro gadā – saprotams, ka pircējs atteicās.

Pārdot zemi draudze atsakās

Situāciju varētu atrisināt, ja draudze piekristu pārdot zemesgabalu arī par tagadējo milzīgo kadastrālo vērtību, 50 000 eiro. Arī tad kopējā pirkuma summa par divstāvu māju Purvciemā un zemi būtu pircējiem pieņemama.

Taču draudze zemes pārdošanai nepiekrīt. Kāpēc nokaut vistu, kas dēj zelta olas? Likums nosaka – ja nevar vienoties, nomas maksa ir 6%, un no 50 000 eiro tie ir 3000 eiro gadā. Desmit gados vecticībnieku draudze būs saņēmusi 60% no zemes kadastrālās vērtības, 20 gadu laikā – jau 120 procentu. Tiesas ceļā Murāns neko nevar panākt, jo likums ir vecticībnieku pusē.
Draudzes nekustamā īpašuma menedžere Valentīna Oļševska vienmēr laipni atbild, ka viņa jautājumus par maksas lielumu nerisina, lai raksta iesniegumu padomes priekšsēdētājam Lotko.

Murāns ir rakstījis gan Lotko, gan visiem trim draudzes mācītājiem jeb garīgajiem tēviem – Trifonam Kustikovam, Mihailam Aleksandrovam un Feodoram Behčanovam, gan uz Daugavpili, Latvijas vecticībnieku draudžu Centrālās padomes priekšsēdētājam Aleksandram Žilko.

Sarunā ar Murānu Žilko piekritis, ka Grebenščkova draudzes vadība nerīkojas kristīgi un cilvēcīgi, taču viņš diemžēl rīdzinieku lēmumus nevar ietekmēt. Visi Murāna iesniegumi un lūgumi samazināt zemes nomas maksu, lai māju būtu iespējams pārdot, palikuši bez rezultātiem.

Izmet pa durvīm kā noziedznieku

Murāns reizes septiņas ir braucis uz Grebenščikova draudzi, lai pierakstītos uz pieņemšanu pie Lotko, bet saņēmis atbildi, ka priekšsēdētājs apmeklētājus nepieņem, viņam nav pieņemamā laika. Vienu reizi Murāns atnāca darba dienas sākumā un nolēma sagaidīt Lotko. Tad Lotko izsauca apsardzi, lai Murānu izmestu laukā.

“Es kā lūdzējs pacietīgi gaidīju pieņemšanu. Man ir 74 gadi, esmu pensionārs, 2. grupas invalīds, man ir ievietots sirds stimulators. Un mani kā noziedznieku izmet ārā pa durvīm! Vai tā ir kristīga attieksme pret cilvēku?” izmisumā jautā Murāns.
Vērojot notiekošo, Murāns domā, ka vecticībnieku draudzei ir sava taktika – pagaidīt, kamēr viņam izveidosies parāds par zemes nomu, un tad par parādu atņemt māju.

“Deviņdesmitajos gados es no bandītiem neesmu jutis tik brutālu attieksmi, kādu tagad saņemu no svētajiem tēviem,” secina Murāns.

Līvānos 17 eiro, bet Rīgā tūkstoši

Agrāk maksimālā zemes nomas maksas likme bija 5% no kadastrālās vērtības. Tad zemes īpašnieki vērsās Satversmes tiesā. Pēc tam likumdevējs noteica 6% griestus. Likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās tika veikti kārtējie grozījumi. Tagad 12. panta pirmās daļas otrajā punktā attiecībā uz likumīgi uzceltām ēkām un būvēm rakstīts, ka zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja nevar vienoties, nomas maksa nosakāma 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Tāda pati norma ir arī likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju attiecībā uz daudzdzīvokļu mājām.
Diemžēl likumdevēji nekādi nespēj saprast, ka jāmaksā ir nevis procenti, bet gan eiro, un naudas izteiksmē zemes noma atšķiras tūkstošiem reižu.

Piemēram, Līvānos kāds ģimenes mājas īpašnieks zemes komisijai laikus iesniedza pieteikumu par zemes izpirkšanu par sertifikātiem, taču pieteikums nez kur pazuda. Zemi atguva mantiniece. Tagad mājas īpašnieks par 900 kvadrātmetru platības piemājas zemes gabalu viņai maksā zemes nomu pēc maksimālās 6% likmes, un gadā tie ir tikai 17 eiro. Šādā situācijā mājas iemītniekiem problēmu nav.

Deputāti spēlējas ar procentiem

Vai Saeimas deputāti domā rīkoties? Aprīlī Saeimas mājokļu jautājumu apakškomisijas sēdē deputāti pieņēma priekšlikumu par zemes nomas maksas pakāpenisku samazināšanu, lai 2018. gadā tā būtu 5% no kadastrālās vērtības, 2019. gadā – 4%, 2020. gadā – 3% no kadastrālās vērtības. Līdz galīgam lēmumam vēl tālu, jo šis priekšlikums jāizskata Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, un pēc tam par to jānobalso Saeimai.

Un kas notiks, ja parlaments pieņems šādu lēmumu? Līvāniešus un citu mazpilsētu iedzīvotājus pašreizējā maksa neuztrauc. Tikmēr Murānam un pārējiem nelaimīgajiem Purvciema ģimenes māju īpašniekiem, kuru zeme atdota vecticībnieku draudzei, šie 3% tik un tā nozīmē 1500–2000 eiro gadā.

Kāpēc deputātiem neienāk prātā, ka ir jānosaka arī nomas maksas maksimālā likme naudas izteiksmē, eiro par kvadrātmetru? “Likums ir rakstīts tā, lai vieni pelnītu milzu naudu, bet citi kļūtu par bomžiem,” nopūšas Murāns.

Redzot, ka zemes noma ir ļoti ienesīga, lielu daļu privātās zemes ir nopirkuši pārpircēji, un tagad tikai apmēram 10% zemesgabalu atrodas pirmskara laika īpašnieku vai viņu mantinieku rokās. Valstī oficiāli ir izveidots parazitējošs slānis.

Valsts iestādes atrakstās

Murāns rakstījis iesniegumus daudzām valsts iestādēm un augstām amatpersonām. Rezultāta nekāda. Parlamenta sabiedrisko attiecību birojs Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces uzdevumā atbild jau zināmo, ka likumā noteikta 6% nomas likme, ja puses nevienojas citādāk.

Satversmes tiesa raksta, ka Murāna iesniegums neatbilst tās prasībām. Finanšu ministrija skaidro, ka nekustamā īpašuma nodoklis veidojas no triju komponenšu (nodokļa bāze, nodokļa likme un atvieglojumi un atbrīvojumi) savstarpējas mijiedarbības. Valsts prezidenta kanceleja iesaka vērsties pie tām amatpersonām, kuras nav atbildējušas uz Murāna iesniegumiem.

Valsts kanceleja informē, ka Ministru kabinets jau trešo gadu izstrādā Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma projektu.
Tieslietu ministrija aicina Murānu vienoties ar zemes īpašniekiem par dalītā īpašuma izbeigšanu. Doma laba, tikai vecticībnieku draudze tai nepiekrīt.

Ar plakātu rokās Murāns piketēja gan pie Ministru kabineta ēkas, gan pie Saeimas. Arī nekāda rezultāta, tikai nosalis. “Visi iet garām, neviens pat neapstājas un nepajautā, kas par problēmu,” stāsta sarūgtinātais pensionārs. Vai tāda izskatās mūsdienu demokrātija – vari runāt, ko gribi, bet neviens tevī neklausās?