Apķēpāta māja? Policisti tramda "māksliniekus" un saudzē cietušos
Namīpašniekiem problēmas sagādā grafiti meistari vai lielākoties parasti ķēpātāji, kuri ar krāsu baloniņiem uz sienām uzpūš dažādus ķeburus. Par šo mākslas darbu nenotīrīšanu īpašniekam var piemērot vairākus simtu eiro lielu sodu.
Par laimi, šādu sodu policija nepiemēro, jo ne jau saimnieks ir vainīgs. Piemēram, Liepājā budžetā paredzēta nauda, lai ķēpājumus aizkrāsotu. Turpretī grafiti māksliniekam jārēķinās, ka pieķeršanas gadījumā viņam nāksies pašam pārkrāsot apķēpāto sienu. Tādi gadījumi ir bijuši.
Vispirms pārrunas
Rīgas Pašvaldības policijas preses sekretārs Toms Sadovskis stāsta: “Teorētiski ēkas īpašnieku var saukt pie atbildības par to, ka fasāde nav kārtībā, taču praksē policija noteikti pret šādiem īpašniekiem nevērsīsies bargi, jo visbiežāk situācijas būs radusies ne viņu vainas dēļ. Normatīvo aktu mērķis ir drīzāk nevis sodīt, bet gan panākt, lai būve tiek savesta kārtībā. Līdzīgi ir ar nesakoptām teritorijām – reizēm to īpašnieki nav vainojami, ka tur sveši cilvēki sākuši mest atkritumus, tomēr viņi par savu teritoriju ir atbildīgi, tāpēc teritorija ir jākopj.”
Tomēr vienlaikus noteikumos paredzēta iespēja piemērot sodu, ja redzama ļaunprātība. Saskaņā ar Rīgas domes 2015. gada 28. aprīļa Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajiem noteikumiem par šādu pārkāpumu iespējami šādi sodi: fiziskajām personām – līdz 350 eiro, juridiskajām personām – līdz 1400 eiro.
Tas nenozīmē, ka policija uzreiz steigsies sodīt. Ja tiks saņemtas sūdzības, drīzāk sākumā tiks veiktas preventīvas pārrunas, un visbiežāk ar īpašnieku tiks panākta vienošanās, kādā termiņā viņš būvi savedīs kārtībā.
Iespējama pat kriminālatbildība
Precīzas statistikas par visiem grafiti gadījumiem Rīgas pašvaldības policijai nav, jo šo pārkāpuma veidu atkarībā no apstākļiem var kvalificēt dažādi.
“Pagājušajā gadā Rīgas pašvaldības policija sākusi 20 administratīvā pārkāpuma lietvedības par pārkāpumu, ka nedrīkst ar uzrakstiem, zīmējumiem vai citādā veidā bojāt dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, saimnieciskās celtnes, žogus, citas būves un arhitektoniskos elementus,” informē Sadovskis.
Papildus būtu jāpieskaita tie gadījumi, kuros sākti kriminālprocesi par mantas tīšu bojāšanu (tas tiek darīts, ja ir cietušā pieteikums Valsts policijā). Tāpat jāpieskaita gadījumi, kad ķēpātājs sabojājis kultūras pieminekli, kapakmeni vai piemiņas objektu, par ko paredzēta kriminālatbildība.
Citos gadījumos par šādu ķēpājumu iespējams arī sākt administratīvo lietvedību par sīko huligānismu vai kriminālprocesu par huligānismu, ja uzraksta teksts vai attēls būtu “ar attiecīgu saturu”. Analizējot pašu pārkāpēju portretu, Rīgas kārtībnieku pieredze liecina, ka lielākoties tie ir nepilngadīgie vai gados jauni cilvēki.
Sodīt īpašnieku nav prioritāte
Liepājā domes saistošie noteikumi Nr. 34 Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu nosaka, ka būvju īpašniekiem vai viņu pilnvarotajām personām jānodrošina būves (tostarp žoga) sakopts izskats.
“Pašvaldības policija var sodīt ēkas īpašnieku par nesakopto ēkas fasādi, taču tā nav mūsu prioritāte. Parasti vispirms aicinām īpašniekus sakopt savus īpašumus. Ja pēc aicinājumiem īpašums netiek sakopts, tad var sastādīt protokolu,” saka Liepājas Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars Vārpiņš.
Ja ēkas īpašnieks ir konstatējis, ka viņam kāds sabojājis fasādi (arī ar grafiti), tad cietušajam jāvēršas Valsts policijā ar iesniegumu, jo ir pārkāpts Krimināllikuma 185. pants Mantas tīša iznīcināšana un bojāšana.
“Esam ķēpātājus nogādājuši Valsts policijā lietas apstākļu tālākai noskaidrošanai,” piebilst Vārpiņš. Par būves patvaļīgu apzīmēšanu pašvaldības policisti Vēju pilsētā pērn aizturēja 17 personas.
Aizkrāso uz pilsētas rēķina
Pērn Liepājas pašvaldības policija organizēja informatīvo kampaņu, lai ķēpājumus samazinātu, un pašvaldība sāka īstenot vairākus pasākumus, lai ķēpājumus novērstu, pirmām kārtām, attīrot savā pārziņā esošos īpašumus. Lai palīdzētu iedzīvotājiem sakopt savus īpašumus, kuriem tas nav pa spēkam finansiālu vai citu apsvērumu dēļ, Liepājas pašvaldība vandālisma seku novēršanai 2016. gadā atvēlēja 20 000 eiro nepieciešamo materiālu (krāsas, smilšu strūklas vai ķīmiskās tīrīšanas pakalpojuma) iegādei. Šādu atbalsta programmu plānots organizēt arī šogad.
Jelgavā ķēpātāji iecienījuši tiltus
Jelgavas Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Reksce pastāsta par vienu konkrētu gadījumu: “10. janvāra vakarā pēc pulksten 22 pilsētas videonovērošanas kamerās Raiņa parkā pašvaldības policijas videonovērošanas darbinieki pamanīja aizdomīgu jaunieti, kurš apzīmēja transformatora ēku.”
Divdesmit četrus gadus vecais mākslinieks pieķerts pie rokas – ar krāsas baloniņu. Viņš kārtībniekiem paskaidroja, ka apzīmēt ēku sienas ir viņa hobijs. Jauneklis atzina, ka ir apzīmējis vairākus objektus un ēkas pilsētā, tāpēc ikviens, kura īpašums cietis šādā veidā, aicināts ar iesniegumu vērsties Valsts policijā.
Pēdējā laikā gadās pieķert pa kādam pusaudzim, kurš apzīmē Lielupes tilta sienas un Mītavas tilta balstus. To pamanot videonovērošanas kamerās, pašvaldības policijas Patruļpolicijas nodaļas inspektori dodas uz notikuma vietu. Par izdarīto informē vecākus, kuri pārrunu laikā sola novērst pārkāpumus pašu spēkiem.
Pašu mākslinieku var sodīt arī administratīvi – ar naudas sodu līdz 142,29 eiro. Ēkas īpašniekus nesoda, bet aicina sakārtot īpašumu, piemēram, mudinot aizkrāsot ķēpājumus.
