“Splendid Palace” pavasara sezonas kulminācija - Mocarta operas tiešraide no Milānas

Ar operu, kuras darbība risinās Turcijā, šeiha pilī, Mocarts uzspridzināja 18. gadsimta operas iesīkstējušo estētiku… Vai La Scala iestudējums spēs pārsteigt mūsu publiku?

Pie diriģenta pults Mocarta operā būs leģendārais Zubins Meta, kurš pirms diviem gadiem ar Izraēlas filharmonijas orķestri, kuru Mestro vada gandrīz 50 gadus(!), viesojies arī Latvijā, muzicējot Dzintaru koncertzālē. Zubins Meta savas ilgstošās un ļoti veiksmīgās karjeras laikā ir bijis galvenais diriģents Losandželosas filharmonijas orķestrim, Ņujorkas filharmonijas orķestrim, sadarbojies ar Metropolitēna operu Ņujorkā, kā arī ar Bavārijas Valsts operu Minhenē un citiem vadošajiem operteātriem Eiropā.

Operu “Bēgšana no seraja” Volfgangs Amadejs Mocarts sacerēja 25 gadu vecumā. Viņš bija pametis tēva mājas, pārcēlies uz Vīni un iecerējis uzsākt karjeru teātrī ar komisku operu, kas jau pats par sevi ir diezgan neparasti operai kā akadēmiskam un muzikāli dramatiskam sacerējumam. Kaut arī Mocarts pret darbu izturējās ar jauneklīgu degsmi un lielu atbildību, apzinoties Vīnes muzikālās publikas izsmalcināto gaumi, tomēr jauniestudējums toreiz draudēja izcelt muzikālu skandālu arī tāpēc, ka serajs šeiha pilī ir daļa, kurā dzīvo sievietes…

Kaut arī uztverta pretrunīgi, šī opera nostiprināja jaunā komponista reputāciju Austrijā. Salīdzinoši ar tā laika operu, Mocarta tēli bija vitāli un spilgti, apvienojot liriku ar bufonādi. Operas ”Bēgšana no seraja” pirmizrādei 1782. gadā sekoja panākumi visā Eiropā.

Bet mūzikas vēsturē ir zināms arī fakts, ka tolaik pie varas esošais imperators Jozefs II, ir izteicis dzēlīgu piezīmi mūzikas sakarā: "Pārāk skaisti mūsu ausīm un šausmīgi daudz nošu, mīļo Mocart!". Komponists atbildējis: "Tieši tik, cik nepieciešams, Jūsu Augstība!”.

Opera “Bēgšana no seraja” visos laikos prasījusi virtuozitāti no galvenajiem izpildītājiem. Galvenās partijas iecerētas spilgtam koloratūrsoprānam un basam ar plašu, daudzkrāsainu balss amplitūdu, bet viens no iesaistītajiem personāžiem ir runājama loma.

Iestudējums veltīts Džordžo Strēlera 20 gadu piemiņas gadadienai un Lučiano Damiani 10 gadu piemiņas gadadienai.

Neaizmirstamā siluetu spēle, ar kuru režisors Džordžo Strēlers interpretēja Mocarta komisko operas šarmu, tika veidota Zalcburgas festivālam, kur “Bēgšana no seraja” tika iestudēta 1965. gadā un tās diriģents arī toreiz bija Zubins Meta. 20 gadus pēc lieliskā režisora nāves, kurš no 1951. gada uzveda zināmas un leģendāras operas La Scala operteātrī, tostarp, Makbets, Simons Bokanegra, Falstafs, Figaro kāzas un Dons Žuans, La Scala vēlējās no jauna nosvinēt vienu no šiem iestudējumiem.

Diriģents: Zubins Meta (Zubin Mehta)
Inscenējums: Džordžo Strēlers (Giorgio Strehler). Atjaunojis - Mattia Testi (Mattia Testi)
Dekorācijas un kostīmi: Lučiano Damiani (Luciano Damiani)
Dekorāciju atjaunotāja: Karla Keravolo (Carla Ceravolo)
Kostīmu atjaunotāja: Sibilla Ulsamera (Sybille Ulsamer)
Gaisma: Marko Filibeks (Marco Filibeck)

Lomās:
Konstance – Lenneke Reitena (Lenneke Ruiten)
Blondhena – Sabine Devieilhe (Sabine Devieilhe)
Belmonts – Mauro Peters (Mauro Peter)
Pedrillo – Maksimilians Šmits (Maximilian Schmitt)
Osmins – Tobiass Kērers (Tobias Kehrer)
Selims – Korneliuss Obonja (Cornelius Obonya)

Aptuvenais operas garums: 3 stundas (ar starpbrīdi).

Operas “Bēgšana no seraja” tiešraide no Milānas operteātra La Scala uz kinoteātra “Splendid Palace” Lielā ekrāna vienīgajā seansā 19. jūnijā plkst. 21:00.

Biļetes meklējiet kinoteātra “Splendid Palace” kasē, kā arī www.splendidpalace.lv.