Par drošību atbildīgā Pētersone-Godmane jau 2 mēnešus nezina valsts noslēpumus, taču viņa strādā
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārei Ilzei Pētersonei-Godmanei, amatpersonai, kuras pienākumos ir rūpēties par mūsu valsts drošību, jau teju divus mēnešus nav pielaides valsts noslēpumam. Tomēr neviens aptaujātais nespēja sakarīgi paskaidrot, kā viņa spēj pildīt savus darba pienākumus.
Situācija ir visnotaļ dīvaina, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra tiešos darba pienākumos arī ietilpst „bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju, dot tiešus rīkojumus katram ministrijas ierēdnim un darbiniekam un tās pakļautībā esošo iestāžu vadītājiem, izdot rīkojumus ministrijas kompetencē esošajos jautājumos” un tamlīdzīgi. Loģiski, ka, lai sekmīgi veiktu šos pienākumus, vadītājam ir jābūt pielaidei valsts noslēpumam.
Tomēr Satversmes aizsardzības birojs (SAB) jau aprīļa sākumā paziņoja, ka Pētersonei-Godmanei, kura par Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri strādā kopš 2009. gada ir liegta pielaide strādāt ar valsts noslēpumu. Pēc neoficiālas informācijas tam par iemeslu ir viņas pārāk ciešā draudzība ar gāzes importētāju kompānijas „Itera Latvija” prezidentu, kādreizējo čekistu Juri Savicki.
Kā atbildīgās personas vērtā konkrēto situāciju? Visi atbildīgie jautājumus aicināja uzdot SABam, bet SAB situāciju sīkāk nekomentēja. Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa teic, ka situāciju nekomentēšot – tas neesot viņas kompetences jautājums. Valsts kanceleja Komunikācijas departamenta vadītājas vietniece Ilze Pavlova arī atbildēja: „Šie jautājumi ir Satversmes aizsardzības biroja kompetencē”.
Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja Gunta Skrebele uz jautājumu, kā valsts sekretāre var pildīt savus darba pienākumus bez pielaides valsts noslēpumam, skaidroja: „Valsts sekretāre pilda savus pienākumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un pašlaik nestrādā tikai ar tiem jautājumiem, kas saistīti ar pieeju valsts noslēpumu saturošai informācijai”.
SAB pārstāve Iveta Maura teica: „Informējam, ka attiecībā uz Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Pētersoni-Godmani pārbaudes procedūra atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā izteiktajām atziņām vēl nav noslēgusies. Jautājumā par amatpersonas darba organizāciju un darba pienākumiem komentārus var sniegt iestāde, kurā persona ir nodarbināta”.
Jāpiebilst, ka pielaide valsts noslēpumam, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai. Tā tas bija arī iepriekšējās tieslietu ministres Baibas Brokas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa gadījumos.
Speciālās pielaides atļaujas klasificētai informācijai izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Tās iedala trijās kategorijās: pielaidi sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai – ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai – ar trešās kategorijas speciālo atļauju. Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB, bet otrās un trešās kategorijas atļaujas izsniedz Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.
Pērn SAB izsniedza 512 speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu, bet 24 gadījumos tās atteica.
