Lesbiešu ģimenes un kristiešu fotogrāfes sāga: kura pusē tad ir taisnība?

Atsakot fotosesiju, Šūlmeistere ir pārkāpusi gan Eiropas Savienības, gan Latvijas likumdošanu. Runām par likuma pārkāpšanu nebūtu pamata, ja sievietes savā starpā par morāli-ētiskiem jautājumiem būtu diskutējušas kā privātpersonas, bet šajā gadījumā jau jārunā par diskriminācijas aizlieguma likuma pārkāpšana. Fotogrāfe fotosesiju atteica kā privātuzņēmēja un to izdarīja nepieņemamā formā. Viņa drīkstēja atteikt fotosesiju, aizbildinoties, piemēram, ar laika trūkumu, atvaļinājumu, tehniskām problēmām, bet ne tādēļ, ka klientes ir savādāk seksuāli orientētas.

"Sēžu mājās un raudu"

Lesbietes savu sarūgtinājumu pauda mikroblogošanas vietnē „Twitter”: „Fotogrāfs atteica ģimenes fotosesiju, jo esam divas mammas. Nu vienreiz sēžu un raudu”.

Savukārt pati fotogrāfe „Facebook” uz to atbildēja: „Pateicoties šim ierakstam twiterī, vēlos publiski atbildēt, ja jau mans vārds tiek apspriests pēc privātas sarakstes un man tiek celta neslava bez jebkādiem paskaidrojumiem no autores puses ar vienu vien teikumu: „fotogrāfs atteica fotosesiju, jo esam divas mammas”. Jā, es atteicu. Ļoti pieklājīgi. Vēlos paskaidrot, ka manī nav nekāda naida pret cilvēkiem, kuri ir izvēlējušies šādu dzīves ceļu. Bet es esmu pareizticīga kristiete un apliecinu tradicionālu pasaules un ģimenes uzskatu saskaņā ar tām vērtībām, kuras pauž mana baznīca un Svētie Raksti. Un pati pēc tiem cenšos dzīvot. Tieši tamdēļ es vienmēr cenšos darīt tikai to, kas saskan ar to, kam pati ticu un ko atbalstu. Un tagad vesels bars klaigājošu cilvēku mani apvaino par to. Tātad sanāk, ka man nav tiesības uz saviem uzskatiem un vērtībām. Autore norāda, ka viņa sēž un raud. Es arī sēžu un raudu, jo sveši nezināmi cilvēki pateicoties viņai sāk nākt manā „Facebook” lapā un apdāvina mani laipni ar vienu zvaigznīti, tādā veidā graujot manu sirdsdarbu un iztikas avotu. Viņiem pat prātā neienāk, cik daudz pūļu un mīlestības šajā darbā ieliktas. Bet ja man ir jāpastāv par to, kam es ticu, tad es izvēlos to”.

Tagad abas puses savus ierakstus sociālajā tīklā ir dzēsušas un „tēmu slēgušas”. Viņas šo lietu arī nevēlējās komentēt Kasjauns.lv. Tomēr šo tēmu jau vairākas dienas aktīvi komentē citi – vieni aizstāv Šūlmeisteri, bet citi viņu nosoda.

„Tas ir likuma pārkāpums”

Juriste Inese Ejugbo savā blogā rakstīja: „Šķiet, ka nevienam nav šaubu, ka fotogrāfe L.Š. sniedz savus profesionālos pakalpojumus patērētājiem, rīkojoties pēc patērētāja (klienta) lūguma un norādījumiem un par šiem pakalpojumiem saņem atlīdzību. Pakalpojuma un produkta radīšana ir tiešā veidā saistīta ar klienta izteikto lūgumu veidot noteikta veida fotosesiju un tās rezultātā par samaksu saņemt profesionālas fotogrāfijas.

Ja atteikumi ir „es tajā dienā & laikā nestrādāju, jo man ir cits darba laiks/grafiks ir aizņemts ar citiem klientiem, utt.” vai „mana specializācija nav ģimenes fotogrāfijas, jo es specializējos tikai ainavu/auto/arhitektūras/dzīvnieku/u.c. fotografēšanā, tādēļ nevaru jums palīdzēt”, atteikumi ir pilnīgi pamatoti. Būtiskākais ir, ka šādu atteikumu varētu saņemt jebkurš, neskatoties uz viņa rasi, etnisko piederību, reliģisko pārliecību vai seksuālo orientāciju. Ja lesbiešu pārim atsaka, jo „nav laika”, bet tūdaļ pēc tam piezvana heteroseksuāls pāris un vēlas tos pašus pakalpojumus tajā pašā dienā & laikā un tad pēkšņi „ir laiks”, tad arī tas var liecināt par diskrimināciju.

Konkrētajā gadījumā atteikums tieši un nepārprotami bija saistīts ar personu seksuālo orientāciju, līdz ar to tas nepārprotami uzskatāms par diskrimināciju. Atteikt pakalpojumu sniegšanu, pamatojot to ar personas piederību noteiktai grupai, īpaši, ja tā ir iekļauta aizsargājamo kritēriju katalogā, ir nepārprotams likuma pārkāpums un šāda darbība ir aizliegta ar likumu”.

Apvainotās lesbietes var prasīt morālo gandarījumu

Latvijas Tiesībsarga biroja konsultante komunikācijas un starptautisko attiecību jautājumos Madlēna Vahere Kasjauns.lv paskaidroja:

„Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pants noteic diskriminācijas aizliegumu, pamatojoties uz dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, kā arī saskaņā ar citiem diskriminācijas aizlieguma pamatiem. Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 14. pants paredz diskriminācijas aizliegumu neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, ticības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, valstiskās vai sociālās izcelsmes, piederības kādai nacionālajai minoritātei, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai jebkura cita stāvokļa.

Latvijas Satversmes 91. pants noteic, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. 91. panta otrais pants neuzskaita aizliegto kritēriju katalogu, jo likumdevējs atstāja „to noteikšanu interpretācijas praksei”. Līdz ar to, ņemot vērā lietderīgu un taisnīgu mērķi, kā arī Latvijai saistošos starptautiskos aktus, var secināt, ka arī seksuālā orientācija ir viens no aizliegtajiem kritērijiem. Personas, kas pieder pie citas seksuālās orientācijas, ir viena no vēsturiski izstumtajām sabiedrības grupām, un tikai pēdējo dažu desmitu gadu laikā „diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ tiek uzskatīta par nepieņemamu”. Līdz ar to Satversmes 91. pants ir attiecināms uz konkrēto gadījumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka „diskriminācija (pamatojoties uz aizliegto kritēriju) ir konstatējama, ja atšķirīgai attieksmei nav objektīva un saprātīga pamatojuma, tas ir, ja tai nav leģitīma mērķa un tā nav proporcionāla starp veicamajām darbībām un sasniedzamo mērķi”.

Atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam pakalpojuma sniedzējs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam (..). Līdz ar to arī konkrēto gadījumu var attiecināt uz pakalpojuma sniegšanu un attiecīgi uz pieeju precēm un pakalpojumiem. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.1 panta pirmā daļa noteic, ka, piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ.

Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums tiek pārkāpts, persona savas tiesības var aizstāvēt Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā, kā arī vēršoties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Cita starp norādāms, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 3.1 panta piektā daļa paredz, ja strīda gadījumā patērētājs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts”.

Jāpiebilst, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikts: „Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, patērētājam ir tiesības prasīt līguma izpildi, kā arī zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata”.

Tātad, Šūlmeisterei tiesas darbi draudēs, ja pret viņu tiesā vērsīsies lesbietes, kurām viņa atteica fotosesiju.