“Rīgas satiksmes” jaunie trolejbusi brauks ar ūdeņradi
Runā Rīga
2017. gada 15. maijs, 19:09

“Rīgas satiksmes” jaunie trolejbusi brauks ar ūdeņradi

Kasjauns.lv

“Rīgas satiksme”, kas ir starptautiskā projekta “H2Nodes” koordinators Latvijā, 15. maijā svinīgi atklāja topošās ūdeņraža uzpildes stacijas pamatus Rīgā. Plānots, ka šādi arī mūsu valstī tiks ieviesta modernā un dabai draudzīgā degviela. Pēc stacijas atklāšanas izmēģinājuma kārtā ar ūdeņraža degvielu tiks darbināti 10 jauni “Rīgas satiksmes” trolejbusi.

Ūdeņraža uzpildes stacijas būvniecība Vienības gatvē 6 norisinās starptautiskā projekta “H2Nodes” ietvaros, un tā būs pieejama gan sabiedriskā transporta uzpildei, gan publiskai lietošanai.

“Rīgas satiksmē” pastāsta, ka ūdeņraža elektriskie autobusi ar vienu uzpildi, kura aizņem ap 7-10 minūtes, varēs veikt 300-400 km, trolejbusi bez kontakttīkla ar vienu uzpildi varēs veikt līdz 200 km, savukārt vieglie pasažieru ūdeņraža elektriskie transportlīdzekļi varēs nobraukt aptuveni 600 km, un to uzpilde aizņems ap 3-5 minūtes. 

"Rīgas satiksme" atklāj topošās ūdeņraža uzpildes stacijas pamatus

gallery icon

Sabiedriskais transports kļūs dabai draudzīgāks

Projekts “H2Nodes”, kura īstenošanu Latvijā koordinē “Rīgas satiksme”, tiek īstenots ne tikai Rīgā, bet arī Pērnavā un Nīderlandes pilsētā Arnhemā.

Projekta ietvaros “Rīgas satiksmei” tiks piegādāti arī 10 trolejbusi, kam rezerves vilces jauda tiks nodrošināta, oksidējot ūdeņradi kurināmā elementā.

Pāreja uz ūdeņradi kā alternatīvo degvielu un enerģijas nesēju transportlīdzekļos nodrošina efektīvāku primāro energoresursu izmantošanu un veicina bezizmešu transporta ieviešanu.

Paredzamās projekta izmaksas varētu sasniegt ap 16,1 miljonu eiro, no kuriem 50% līdzfinansēs Eiropas Savienība.

Gan ražos, gan uzpildīs ūdeņraža degvielu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks atklāj, ka topošajā stacijā gan ražos, gan uzglabās un uzpildīs ūdeņraža degvielu, veicot pilnu ciklu.

“Šis ir nozīmīgs solis tuvāk dabai draudzīgam transportam ne vien Latvijas, bet arī visas Austrumeiropas mērogā,” piebilda RD pārstāvis. Šī esot vienīgā no alternatīvajām degvielām, kura ļauj ātri uzpildīt transportlīdzekli un ir ražota Eiropas Savienībā.

Stacijas būvēšana un tajā integrēto tehnoloģiju ieviešana gan nebūtu iespējamas bez vietējo zinātnieku darba. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis apgalvo, ka ir lepns par Latvijas Ūdeņraža asociācijas izcilajiem zinātniekiem Aivaru Starikovu un Jāni Fricsonu, kurus Eiropas Savienības komisija atzinusi par ekspertiem ūdeņraža transporta ieviešanā Austrumeiropā.

Ūdeņraža degviela ir droša alternatīva

Runājot par ūdeņraža degvielas ietekmi uz apkārtējo vidi un drošību pilsētā, Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs skaidro, ka transportlīdzekļi, kuri tiek darbināti ar šāda veida degvielu, nerada papildus drošības risku un ir nesalīdzināmi draudzīgāki dabai, izplūdes gāzu vietā, izdalot vien ūdens tvaiku.

Šāda veida transportlīdzekļu lietošana un ražošana Eiropā arī esot pakļauta ļoti stingriem vērtēšanas kritērijiem.