Ģimenes bizness Kultūrkapitāla fondā: tēvs dēlam pasūta pētījumu, lai izpētītu, ka tēvam jāfinansē dēls

Tādējādi izveidojusies absurda situācija: Edgars Vērpe Latvijas Radošo savienību padomei, kurā strādā arī viņa dēls Kārlis Vērpe, pasūta pētījumu par kultūras periodiku, kurā norādīts, ka valstij VKKF personā vajag turpināt finansēt kultūras periodiku. Te jāpiebilst, ka jau līdz šim VKKF atbalstījis kultūras žurnālu Satori.lv un citus izdevumus, kuru autors ir Kārlis Vērpe. Vienkāršoti runājot, Kārlis Vērpe pētījumā „Kultūras periodikas finansējums Latvijā” norāda - tēti, tas ir labi, ka tu man devi naudu, turpini to darīt arī turpmāk! Sanāk tāds savdabīgs ģimenes biznesa plānošanas modelis.

Dēls tēta vadītai iestādei prasa lielāku finansējumu: labums abiem

Pētījumu „Kultūras periodikas finansējums Latvijā” Latvijas Radošo savienību padomes vārdā veica Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs, tulkotājs un kritiķis Haralds Matulis kopā ar filozofu un publicistu Kārli Vērpi. Abi kopā par to saņēma vairāk nekā 2500 eiro. Pētījums ir uz trīsdesmit četrām A4 formāta lapaspusēm, no kurām teksts ir labi uz 30 lappusēm. Tādējādi iznāk, ka par vienu lappusi tā autoriem samaksāti 85 eiro. Vienlaikus jāuzsver, ka pētījums neizceļas ar dziļi akadēmisku saturu. Tajā pārsvarā ir esošās situācijas raksturojums un rekomendācijas arī turpmāk VKKF finansēt kultūras periodiku. Lūk, daži citāti no pētījuma:

* „Finansējuma pakāpenisks palielinājums kultūras medijiem iespējams vienīgi pie VKKF finansējuma pieauguma”.
 
* „Valsts finansējums Latvijā veido galveno kultūras periodikas budžeta daļu. Tikai daži kultūras mediji uzrāda nozīmīgu privāto līdzfinansējumu, taču pat tie nevarētu iznākt bez valsts atbalsta. Līdz ar to valsts finansējums šobrīd un pārskatāmā nākotnē ir vienīgais modelis, kas var nodrošināt kultūras publicistikas pastāvēšanu Latvijā”.

* „Pētījuma ietvaros iezīmējās divi praktiski īstenojami soļi, kam kopumā ir atbalsts rakstošo autoru un kultūras mediju vidū: * labās prakses apstiprināšana attiecībā uz autoru atlīdzībām; * VKKF mērķprogramma „Pētnieciskā kultūras žurnālistika””.

* „Ierosinām izveidot atsevišķu VKKF mērķprogrammu pētnieciskajā kultūras žurnālistikā ar finansējumu 60 000 eiro”.

„Paviršs vispārzināmu patiesību virknējums”

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele („Vienotība”) veikto pētījumu vērtē ļoti kritiski:

„Pētījums „Kultūras periodikas finansējums Latvijā” šķiet paviršs vispārzināmu patiesību virknējums. Lai novērtētu, vai tas sasniedzis mērķi, būtu jāiepazīstas ar pasūtītāja izvirzītajiem uzdevumiem, ko tas vēlējies saņemt no pētījuma, kā pamatota pētījuma nepieciešamība. Nepretendējot uz pēdējo patiesību, tomēr šķiet, ka pētījumā ietvertās rekomendācijas varētu izsecināt arī pēc vienas divu stundas garas diskusijas ar kultūras izdevumu pārstāvjiem.

Pētījuma lietderības izvērtējums būtu jāveic pasūtītājam. Viens gan skaidrs: tā kā šis pētījums nav no eksakto zinātņu jomas, varētu būt sarežģīti nomērīt tā lietderību vai mazvērtīgumu. To var vērtēt tikai pret uzdevumiem, ko pasūtītājs ir vai nav definējis, pētījumu pasūtot”.

Valsts naudas sile

Publicists Lato Lapsa portālam Kasjauns.lv pauda: „Formāli jau likums droši vien ir ievērots, proti, VKKF direktors Edgars Vērpe nav pats personiski piedalījies lēmuma pieņemšanā par VKKF naudas piešķiršanu viņa dēlam. Taču pēc būtības, kā to arī uzskatāmi demonstrēja nesenais skandalozais konkurss par „valsts atbalsta” piešķiršanu medijiem, VKKF jau sen ir pārvērties par valsts naudas sili, pie kuras tiek pielaisti tikai savējie - no direktoru dēliem līdz VKKF ekspertu mīļākajām un mīļākajiem”.

Savukārt domnīcas „Providus” pētnieks Valts Kalniņš savā vērtējumā bija piesardzīgāks: „Tur būtu jāskatās, konkrēti kas un kā pieņem lēmumus. Es saprotu paustās bažas, bet no likuma viedokļa galvenais ir pati lēmumu pieņemšana. Ja kāda cilvēka radinieks kļūst par valsts institūcijas vadītāju, nevar būt tāds princips, ka šī institūcija tad attiecībā uz šo cilvēku vairs nevarēs lēmumus pieņemt, tai skaitā ļoti nozīmīgus. Tur būtu rūpīgāk jāskatās, vai Vērpe pats ir vai nav iesaistīts to lēmumu ieņemšanā, kas skar viņa radinieka intereses, un vispār cik caurskatāms un labi noregulēts tas process VKKF ir”.

Kultūrkapitāla fonds aizstāv Vērpes

VKKF sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Vērdiņa portālam Kasjauns.lv pauda gan Kultūras ministrijas, gan VKKF viedokli par visnotaļ diskutablo pētījumu par kultūras medijiem:

„VKKF pērn piešķīra 19 870 eiro lielu finansējumu Latvijas Radošo savienību padomei (LRSP) projekta „Latvijas Radošo Savienību padomes kultūrpolitikas īstenošana un kultūras nozares pārstāvniecība” īstenošanai. Pētījums „Kultūras periodikas finansējums Latvijā” ir daļa no finansētā projekta. Saskaņā ar projekta atskaiti Kārlis Vērpe par šo pētījumu ir saņēmis 1057,95 eiro (ieskaitot nodokļus), savukārt Haralds Matulis - 1500 eiro (ieskaitot nodokļus). Projekta „Latvijas Radošo Savienību padomes kultūrpolitikas īstenošana un kultūras nozares pārstāvniecība” ietvaros tika finansēts ne tikai minētais pētījums, bet arī citas aktivitātes, kā, piemēram - darbs pie radošās personas likuma, pētījums par radošo personu atalgojumu, nodrošināta LRSP pārstāvniecība starptautiskās radošās organizācijās un citas (nevienā citā no aktivitātēm Kārlis Vērpe nav iesaistīts). Jāņem vērā, ka arī izteiktais secinājums, ka VKKF pasūtījis pētījumu, kura rezultāts ir tāds, ka VKKF ir jāpiešķir finansējums pētījuma veicējiem, nav korekts, jo šis pētījums nebija VKKF administrācijas, ko vada Edgars Vērpe, pasūtījums, bet gan mērķprogrammas „Starpdisciplināru profesionālu nevaldības kultūras organizāciju atbalsts” konkursā VKKF padomes finansēta projekta daļa. Lēmumu par finansējuma piešķiršanu VKKF konkursos nepieņem VKKF direktors Edgars Vērpe, bet gan VKKF padome saskaņā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda likumu un Ministru kabineta noteikumiem „Valsts Kultūrkapitāla fonda nolikums””.

VKKF padomes priekšsēdētāja Sigita Kušnere Kasjauns.lv pastāstīja: „Viens no problēmjautājumiem, kam pētījumā pievērsta lielākā uzmanība, ir nevienmērīgais, tomēr lielākoties zemais atalgojums kultūrperiodikas žurnālistiem. Pēc iepazīšanās ar pētījumu, VKKF konkursa nolikumā tika veiktas izmaiņas, paredzot, ka turpmāk ir iespēja pretendēt uz radošo stipendiju kultūrpētnieciskās žurnālistikas darbu izstrādē.
Ir notikušas vairākas tikšanās ar kultūrperiodikas izdevumu redaktoriem, skaidrojot situāciju kultūržurnālistikā un meklējot labākos risinājumus, lai nodrošinātu gan veselīgu konkurenci starp dažādiem nozares kultūras izdevumiem, gan arī radītu nozares ekspertiem dziļāku izpratni par kultūrperiodikas specifiku un atšķirību no cita veida projektiem.

Pētījums bija materiāls, kas noder pārdomātu uzlabojumu veikšanai, kultūrperiodikas situācijas apzināšanai, bet tam nebija saistošs raksturs - tas nekādā ziņā neuzlika par pienākumu nozaru ekspertiem vai padomei pieņemt kādus lēmumus, kas būtu labvēlīgi kādu konkrētu projektu iesniedzējiem”.

Te jāpiebilst, ka jau līdz šim VKKF ir piešķīris finansējumu medijiem, kuros strādā fonda direktora dēls Kārlis Vērpe kā izdevuma „Satori.lv” autors. Piemēram, nule vairāku mediju pārstāvju kritizētajā VKKF finansējuma sadalē kultūras medijiem 31 000 eiro ieguva biedrība „Ascendum” interneta žurnāla „Satori.lv” autoru dienasgrāmatu veidošanai. Tāpat iepriekšējos gados VKKF ir piešķīris ievērojamas summas (vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā) izdevumiem, kuru autors bijis Kārlis Vērpe, piemēram, bilžu žurnālam „Foto Kvartāls”.