Zolitūdes traģēdijā cietis glābējs zem gruvešiem pavadījis teju 6 stundas

Liecinieks norādīja, ka viņa pieteiktā kompensācija ir 100 000 eiro. Iepriekš viņš saņēma vairāku tūkstošu eiro kompensāciju no citām organizācijām, kā arī no savas darbavietas - Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta (VUGD). Uz izsaukumu viņš devās aptuveni 18.30, kur strādāja aptuveni stundu. Otrā nogruvuma laikā viņš cieta un pavadīja zem gruvešiem aptuveni sešas stundas.

Gūto traumu dēļ viņš vairs nevar veikt glābēja pienākumus, norādīja liecinieks. Vīrietim uz gadu bija noteikta trešās grupas invaliditāte.

No vēl viena cietušā tika pieteikta 50 000 eiro materiālā kaitējuma un 10 000 eiro morālā kaitējuma kompensācija. Arī viņš bija VUGD glābējs, kur traģēdijas dienā strādāja lielveikalā. Glābējs nogruvuma rezultātā guva abu plaušu kontūziju, sirds kontūziju, iekšējo orgānu bojājumus.

Vēl viens liecinieks šodien stāstīja, ka viņa pieteiktā materiālā kompensācija ir 106 eiro, bet morālā kompensācija - 25 000 eiro. Vīrietis traģēdijas dienā veikalā "Maxima Latvija" bija ar sievu. Kad abi devās uz kasi, viņš ieraudzīja, ka krīt lampas, un pēc tam viņš vairs neko neatceras, jo zaudēja samaņu. Kad pamodās, jau viss bija tumšs un jumts nogruvis, kā arī tecējis ūdens - vīrietis bijis iespiests starp blokiem vai ko citu. Kādi trīs vīrieši, kas nebija glābēji, viņu izraka ārā no nogruvuma un atbrīvoja. Vīrietis pēc tam tika hospitalizēts.

Vīrietis ir no Ventspils, bet Rīgā bija ieradies ciemos pie meitas, tāpēc veikalā bijis ļoti reti. Viņš atminas, ka veikalā ieradās apmēram 20 minūtes līdz pusstundu pirms nogruvuma. Vīrietis jumta nogruvuma rezultātā guva vairākas traumas, tostarp galvas traumu, sešu ribu lūzumus, mugurkaula traumas. Cietušajam ir noteikta invaliditāte.

Signalizāciju, atrodoties veikalā, liecinieks nedzirdēja, tāpat nekas neliecināja, ka virs veikala notiek būvdarbi. Pēc viņa teiktā pirmstiesas izmeklēšanas liecībās, nogruvums notika pēkšņi.

Kā ziņots, 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzina 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā sākotnēji bija 155 miljoni eiro, bet tagad ir palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzina.

"Maxima Latvija" kā cietusī juridiskā persona Zolitūdes traģēdijas krimināllietā pieteikusi mantiskā kaitējuma kompensāciju 1 688 276 eiro apmērā - tika sabojātas pārtikas un saimniecības preces vairāk nekā 702 000 eiro apmērā, veikala aprīkojums vairāk nekā 900 000 eiro apmērā un skaidra nauda 1284 eiro (902 lati) apmērā.