“Lielais dzintars” turpina iepazīstināt ar izciliem un neparastiem solo instrumentālistiem

Bijis leģendārā Berlīnes Filharmonijas diriģenta Serdžio Čellibidarkeha protežē un vēlāk skolojies pie Hopkinsa Smita Šveicē, Karamazovs karjeru sāka kā ģitārists, strauji progresējot, un jau tīņa vecumā uzstājoties kā solists. Bosnijā dzimušais Karamazovs savu sapni par mūziķa karjeru sāka piepildīt Vācijā, taču, saprotot, cik nežēlīga ir cīņa par izdzīvošanu klasiskās mūzikas vidē, Karamazovs gluži melodrāmai līdzīgā stāstā aizbēga no iesāktās dzīves un pievienojās ceļojošajam cirkam. Tieši tur 90.gadu vidū viņu pamanīja Stings, kurš mūziķi uzaicināja spēlēt savas sievas dzimšanas dienā, taču uzaicinājumu Edins noraidīja, sakot, ka ir profesionāls mūziķis un nespēlē šādos pasākumos. Mūziķu ceļi krustojās vairāk kā desmit gadus vēlāk, un šoreiz tikšanās vainagojās ar sadarbību, kopā ierakstot albumu “Songs from the Labyrinth”.

“Karamazovs vienmēr bijis lielisks mākslinieks – tehniski izcils, muzikāli tēlains un nekad nav baidījies riskēt. Taču, kad viņi kopā ar Stingu ierakstīja angļu renesanses mūzikas meistara Džona Doulenda dziesmu albumu, viņš praktiski vienas nakts laikā ieguva superzvaigznes statusu, kas nebūt nav pierasta lieta lautistam,” rakstījis izdevuma Gramophone mūzikas kritiķis Viljams Jomans.

Kā intervijās atzinuši abi izcilie mūziķi, apceļojot kopā neskaitāmas valstis, viņi kļuvuši tuvi kā ģimenes locekļi. Brīdī, kad Edinam un viņa sievai pieteicies pirmdzimtais, Stings pat jokojot ieteicis, ka dēls būtu jāsauc par Stingu Karamazovu. Edins nekautrējoties arī sevi nodēvējis par otru populārāko lautistu pasaulē, vēlāk atzīstot, ka vispopulārākais esot viņa draugs Stings, taču neaizmirstot ironiski piebilst, ka tam neesot nekāda sakara ar talantu.

Īpaši Liepājas koncertam veidotajā programmā uz lautas tiks atskaņota Johana Sebastiana Baha mūzika, bet amerikāņu minimālista Stīva Reiha skaņdarbi tiks izpildīti elektriskās ģitāras skanējumā.

Lautu savulaik dēvēja par instrumentu karalieni, taču ap 18. gadsimtu šis stīgu strinkšķināmais instruments, kura maigais tembrs tuvs arfas, klavesīna, mandolīnas un it sevišķi ģitāras skanējumam, pamazām sāka zaudēt savu vadošo stāvokli, uz kuru pretendēja gan ģitāra, gan citi stīgu instrumenti.

Karamazovs joprojām aizrautīgi eksperimentē ar lautas spēles un skanējuma iespējām gan renesanses un baroka mūzikas repertuārā, gan mūsdienu skaņumākslā, tostarp atskaņojot laikmetīgo mūziku un nereti ļaujoties arī improvizācijas burvībai. Viņš uzstājies daudzviet pasaulē, arī tādās nozīmīgās koncertzālēs kā Amsterdamas Concertgebouw, Londonas Vigmoras zāle, Berlīnes filharmonija, Vīnes koncertnams un citās. Atceroties mūzikas karjeras sākumposmu, Karamazovs vēl aizvien reizumis nekautrējas nekautrējas sniegt arī brīva formāta performances uz ielām.

Edina Karamazova solokoncerts ir viens no sērijas “Pasaule Lielajā dzintarā” notikumiem. Koncerts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Liepājas domes atbalstu. Biļetes no 7 eiro nopērkamas visās Biļešu paradīzes kasēs, interneta vietnē www.bilesuparadize.lv, kā arī koncertzāles “Lielais dzintars” informācijas centrā. Plašāka informācija par norisēm koncertzālē: www.lielaisdzintars.lv.