Pēc vairāku gadu pieauguma dzimstība Latvijā atkal krītas; demogrāfam ir skaidrojums
Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā piedzimuši 4948 bērni, kas ir par 365 jeb 6,9% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfiskie rādītāji.
"Kopš 2011.gada dzīvi dzimušo skaits Latvijā katru gadu nedaudz pieaug, taču 2016.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izteikts pieaugums vairs nav vērojams, un arī 2017.gada pirmajos trijos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits - 4948 bērni - ir par 365 mazuļiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā," norādīja statistikas pārvaldē.
Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī pieaudzis mirušo skaits. 2017.gada pirmajos trijos mēnešos Latvijā reģistrēts 8031 mirušais, kas ir par 183 jeb 2,3% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.
Tādējādi šogad pirmajos trijos mēnešos iedzīvotāju skaits, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, samazinājies par 3083 cilvēkiem, kamēr attiecīgajā periodā 2016.gadā samazinājums bija par 2535 cilvēkiem. Dabiskais pieaugums Latvijā saglabājas negatīvs kopš 1991.gada.
Kopumā 2017.gada 1.aprīlī, pēc provizoriskiem datiem, Latvijā bija 1,946 miljoni iedzīvotāju.
Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka pēc piecus gadus ilga stabila laulību skaita kāpuma 2016.gadā to skaits samazinājās, un arī šā gada pirmajos trijos mēnešos pieaugums ir neliels - reģistrētas 1656 laulības, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir par 30 laulībām vairāk.
Potenciālo māmiņu skaita samazināšanās ietekmē jaundzimušo bērnu skaitu, teica demogrāfs Ilmārs Mežs.
Pēc viņa paustā, nevar sagaidīt, ka jaundzimušo skaits paliks nemainīgs, ja strauji samazinās potenciālo māmiņu skaits. Tomēr, lai saprastu, vai jaundzimušo skaita samazināšanās ir stabila tendence, vispirms jāsagaida nākamo ceturkšņu dati.
Mežs norādīja, ka piecus gadus kopš Latvijā bijis jaundzimušo skaita pieaugums, tas notika uz sarūkošo potenciālo māmiņu skaita, jo statistika rāda, ka sieviešu skaits auglīgā vecumā no 20-35 gadiem sarūkot vēl straujāk nekā jaundzimušo skaits.
Turklāt pat, ja jaundzimušo skaits sarūk nedaudz, tas atbilstot vecumu struktūrai, jo šajā laikā potenciālo vecāku pulkā ienāk tie jaunieši, kas dzimuši deviņdesmitajos gados - viņu skaits deviņdesmito gadu vidū bija divas reizes mazāks nekā jaundzimušo skaits astoņdesmito gadu otrā pusē, norādīja Mežs.
Viņš sacīja, ka, lai palielinātos jaundzimušo skaits, nepieciešama nopietnāka un stabilāka valsts atbalsta politika, lai ģimenes, kas izvēlas laist pasaulē bērnus, nenonāktu nabadzībā, un viņiem tiktu sniegts nepieciešamais atbalsts. "Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, diemžēl neesmu dzirdējis par Rīgas domes pretendentu vai līdzšinējās administrācijas interesi izdarīt galveno, ko vēlas tūkstošiem Rīgas vecāku, - izbeigt bērnudārzu rindas," piebilda Mežs.
Viņš piebilda, ka vienmēr jau gribas, lai vairāk dzimtu, lai mazāk mirtu un vairāk precētos, bet Latvijas gadījumā šāda stagnācija varētu pat būt vērtējama pozitīvi.
