Ušakovs: "Izglītības kvalitāti skolās nevar vērtēt tikai pēc trīs eksāmenu rezultātiem"

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsver: „Ministrijas veiktais pētījums, vērtējot skolas tikai pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem un izmantojot sagrozītus datus, ir absolūti neprofesionāls. Pētījumā eksāmenu rezultāti ir apskatīti par vienu periodu, bet bērnu skaits - par citu. Rezultātā desmitiem Rīgas skolu rezultāti ir pazemināti. Ministrija jau divām skolām ir atvainojusies par nekorektajiem rezultātiem, bet atvainošanos gaida arī desmiti citu skolu. Jāapzinās, ka daļa no tām ir vienīgās skolas apkaimēs un tās veic arī sociālu funkciju.”

Salīdzinot datus par 41 vidusskolu, kurai centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ir līdz 60 %, jāsecina, ka IZM sniegtie dati ar VSIC statistiku sakrīt tikai par 12 izglītības iestādēm, bet 29 izglītības iestādēm tie ir daudz labāki nekā apgalvo ministrija. IZM ir norādījusi, ka 41 vidusskolā obligāto eksāmenu rezultātu indekss ir zemāks par 50%. Taču pēc VSIC datiem tikai 30 izglītības iestādēs tas ir zemāks par 50%, bet 11 skolās tas ir augstāks par 50%. Rīgā ir tikai divas skolas, kurās vidusskolu centralizēto eksāmenu indekss bija mazāks par 30%, lai gan IZM apgalvo, ka tādas bijušas septiņas skolas. Kopumā Rīgā, ieskaitot arī ģimnāzijas, vidējās izglītības programmas piedāvā 89 skolas, un lielākajā daļā centralizēto eksāmenu indekss pārsniedz 60%.

„Balstoties uz šā ministrijas pētījuma, tika saražotas „alternatīvas ziņas”, kas apvainoja gan skolu pedagogus, gan bērnus, gan vecākus. Tagad ir radusies vēl viena ažiotāža, ka mēs samazināsim skolēnu skaitu valsts ģimnāzijās. Tās ir absolūtas muļķības. Neviena klase ģimnāzijās netiks likvidēta. Tikai šobrīd nevar atvērt jaunas klases. Lai uzlabotu mācību vidi un radītu labākus apstākļus, mēs ģimnāziju infrastruktūrā ieguldīsim 4,2 miljonus Eiropas Savienības naudas. Mēs esam tikušies ar visiem ģimnāziju direktoriem un par to runājuši, tāpēc šī ažiotāža ir nepamatota,” stāsta priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane norāda: „Mums ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu no ministrijas puses. Visu laiku tiek piedāvātas reformas, bet tās ir absolūti nesaskaņotas, tās nav nopietni izstrādātas un izdiskutētas, bet tikai izmestas kā ēsma publiskajā telpā. Es gribu uzsvērt, ka no 2009. gada mēs esam ļoti nopietni strādājuši pie skolu tīklu pilnveides plāna – Rīgā no 144 skolām ir palikušas 115. Darbs tiks turpināts, taču daudzos jautājumos ir jābūt skaidri zināmai valsts politikai, piemēram, ministrija ir paziņojusi, ka ģimnāzijas būs tikai no 10. klases, ka bērni skolas gaitas sāks no sešu gadu vecuma, ka mainīsies higiēnas prasības un citas lietas, bet nekas nav pateikts līdz galam. Šis pētījums arī ir veikts, nevis domājot par reformām, bet par likvidāciju.”

IZM savā pētījumā ir vērtējusi 2015./2016. mācību gada (šie skolēni beidza skolu 2016. gada jūnijā) centralizēto eksāmenu rezultātus, attiecinot tos pret 2016. gada 1. septembra 12. klašu skolēnu skaitu (šie skolēni vēl tikai beigs vidusskolu tikai šā gada jūnijā).