Zemes rente arī mirušajiem: daudziem Latvijā jāmaksā "kapu nodoklis"
Nekustamā īpašuma nodoklis nav vienīgais nodoklis, kas nomāc Latvijas iedzīvotājus. Izrādās, ka jāmaksā arī kapu nodoklis, un tā lielums ir atkarīgs no tā, kur kapsēta atrodas un kas to apsaimnieko. Vienviet tas nav jāmaksā, citviet tā ir vienreizēja cena par kapavietas iegādi vai arī ikgadēja nomas maksa.
Šo maksu par kapavietu formāli nevar dēvēt par nodokli, bet gan par kapu apsaimniekošanas un uzturēšanas maksu. Tā kā Latvijā nav likumu, kas regulētu naudas iekasēšanu par kapavietu, katra pašvaldība rīkojas pēc saviem ieskatiem, vēsta LTV raidījums „4. studija”.
Rūjienietis Jānis pauda savu sašutumu par to, ka viņam katru gadu ir jāmaksā kapu nodoklis, tomēr turpat kaimiņos Valkas novadā nav jāmaksā nekas: „Kamēr kapi piederēja baznīcai, tikmēr nebija nodoklis, tagad dome pārņēma, visiem liek maksāt nodokli. Jo lielāka platība, jo vairāk jāmaksā. Seši eiro - tas ir par vienu kapa vietu gadā, bet sievai ir vairāki piederīgie, kas guļ. Es par to brīnos. Pats esmu no Ērģemes puses un mums nekas nav jāmaksā. Tikai vienreizēji jāmaksā, kad grib apbedīt”.
Ne tikai Rūjienā, bet arī citviet Latvijā ir jāmaksā par kapavietas zemi. “Tas nav nodoklis, tas ir nomas maksājums par kapavietu gadā. Un Jūrmalā tā ir noteikta ar Jūrmalas domes saistošajiem noteikumiem. Maksa par vienu kvadrātmetru zemes ir viens eiro gadā,” saka uzņēmuma “Jūrmalas kapi” direktors Guntars Lasis.
Savukārt Rīgas domes saistošie noteikumi neparedz ikgadēju nomas maksu. Par kapa vietu ir jāmaksā tikai tad, kad tā tiek iegādāta – no 141 līdz 99 eiro gadā atklātajos kapos (Jaunciemā un Bolderājā).
Kapsētu apsaimniekotāji stāsta, ka visa iekasētā nauda tiek iztērēta kapu labiekārtošanai.
Sīkāk par tā dēvēto kapsētu nodokli skatieties LTV raidījuma “4.studija” sižetā.
