Skandāls luterāņu baznīcā: sieviešu ordinācijas jautājums pilnīgi sašķēlis Latvijas luterāņus

Tuvākās pāris nedēļas latviešu luterāņiem būs izšķirošas. Rīgā notiks divas sinodes. Vienā, 31. maijā, Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) jeb tā dēvētā trimdas baznīcā dibinās savu Latvijas apgabalu, bet otrā, 3. un 4. jūnijā, Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) jeb tā dēvētā Vanaga baznīca paredzējusi ne tikai de facto, bet arī de iure aizliegt sieviešu ordināciju.  

Divas savstarpēji nesamierināmas latviešu luterāņu baznīcas

Kasjauns.lv jau vairākkārtīgi rakstījis, ka latviešu luterāņu starpā valda nesamierināmas pretrunas sieviešu ordinācijas jautājumā. LELB, kuru jau vairāk kā 20 gadus vada arhibīskaps Jānis Vanags, ir kategoriski pret sieviešu ordināciju un šo gadu laikā arī neviena sieviete LELB nav kļuvusi par mācītāju, kaut arī formāli baznīcas satversme to pieļauj. Šo divu desmitgažu laikā Vanags izaudzinājis sev lojālu mācītāju paaudzi, kas arī ir pret sieviešu ordināciju, kuru paredzēts jūnija sākumā oficiāli noteikt arī baznīcas satversmē. Tajā tikšot ierakstīts, ka uz garīdznieka amatu varēs pretendēt tikai un vienīgi vīriešu kārtas pārstāvji. Pašlaik Latvijā vēl ir palikušas tikai pāris mācītājas, kuras pagājušajā gadsimtā ordinēja Vanaga priekšgājēji – Jānis Matulis un Kārlis Gailītis.

Savukārt LELBĀL jeb trimdas baznīca uzskata, ka sieviešu ordinācija nav pretrunā Svētajiem Rakstiem un tā par vienu no savas Rīgas draudzes mācītājiem pirms pāris gadiem ordinēja sievieti – Ievu Puriņu. LELB, par to atriebjoties, LELBĀL draudzi izdzina no Rīgas vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas un nu tā savus dievkalpojumus notur metodistu dievnamā. No svara ir arī fakts, ka LELBĀL vada sieviete – arhibīskape, Amerikas latviete Lauma Zušēvica.

Pasaules luterāņu vidē šķēpi par sieviešu ordinācijas jautājumu lauzti gadu desmitiem. Šobrīd Pasaules luterāņu federācija (PLF) ir nonākusi pie secinājuma, ka sieviešu kļūšana par mācītājām nav nekāds pārkāpums un Dieva baušļu ignorēšana, tieši otrādi. Tomēr LELB to spītīgi neatzīst un ir viena no nedaudzajām PLF baznīcām, kurās ietilpst vien septiņi procenti luterāņu, kura neatzīst sieviešu ordināciju.

Reliģiskā pamiera pārkāpšana

Sieviešu ordinācijas jautājums jau daudzus gadus šķēlis latviešu luterāņus un LELB un LELBĀL vienotība praktiski bija nostiprināta tikai uz papīra, kas daudzas reizes arī visai nekorekti pārkāpta.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas abas baznīcas vienojās, ka LELB pārraudzīs draudzes Latvijā, bet LELBĀL diasporā un nākotnē pat varēšot runāt par abu baznīcu apvienošanos. Tomēr pēc Vanaga ievēlēšanas par LELB arhibīskapu aiza abu baznīcu starpā kļuva aizvien dziļāka. Vispirms Vanaga baznīca ielavījās trimdas baznīcas teritorijā, un tam sekoja pretuzbrukums. Abām baznīcām tagad ir draudzes gan Latvijā, gan ārpus tās. LELB noorganizēja savu misiju Īrijā, bet nesen tur savu draudzi dibināja arī LELBĀL. Tāpat arī Krievijas latviešu luterāņi ir dažādās baznīcās – Maskavā ir LELB draudze, bet Sanktpēterburgā LELBĀL draudze. Trimdas baznīcai ir arī divas draudzes Rīgā (vienu no tām vada no LELB padzītais teoloģijas doktors Juris Cālītis), kā arī kopienas Aizputē un tās apkārtnē. LELBĀL kalpo arī vairāki bijušie LELB garīdznieki, kuri nu iestājas par sieviešu ordināciju. Latvijā teoloģisko izglītību ieguvušās dāmas dodas kalpot uz trimdas baznīcu.

Trimdas baznīca nostiprina pozīcijas Latvijā

Tagad, 31. maijā, Rīgas Anglikāņu baznīcā iesāksies un Latvijas Universitātē turpināsies LELBĀL Latvijas apgabala dibināšanas sinode. Tas nozīmē, ka turpmāk Latvijā vēl vairāk pastiprināsies abu luterāņu baznīcu pretstāve un kāda LELB draudze varētu pāriet trimdas baznīcas pakļautībā. Par jaunā LELBĀL apgabala prāvestu varētu kļūt bijušais Torņakalna Lutera un Ikšķiles mācītājs, vēlāk vairāku ASV latviešu luterāņu draudžu gans Kārlis Žols.

Trimdas baznīcas Rīgas apgabalam varētu pievienoties arī vairākas Latvijas draudzes. Piemēram, Liepājas Krusta draudzes mācītājs Mārtiņš Urdze Kasjauns.lv ir atzinis, ka gadījumā, ja LELB neatzīs sieviešu ordināciju, viņš kļūs par „sievieti”. Par sieviešu ordināciju publiski iestājas arī Latvijas lielākās luterāņu draudzes – Torņakalna Lutera draudzes – mācītāji Linards Rozentāls un Kaspars Simanovičs. Tas nozīmē, ka Latvijas „prominentākā” luterāņu draudze gaidāmo sinožu sakarā latviešu luterāņu kopienai varētu sagādāt kādu „pamatīgu pārsteigumu”.

Piemēram, Simanovičs norāda, ka „nav nevienas Svēto Rakstu vietas, kura tiešā veidā atļauta vai aizliegta sieviešu ordinācija, tas ir interpretācijas jautājums”.

LELBĀL pretenzijas

Pretendents uz LELBĀL Latvijas apgabala vadītāja amatu Kārlis Žols Kasjauns.lv norādīja: „Luteriskā baznīca citur pasaulē ir atšķirīga. Šo, nedaudz citādāko luteriskās baznīcas dimensiju, Latvijā vēlas ienest LELBĀL. Šobrīd Latvijā to pārstāv četras draudzes un deviņi Latvijā kalpojoši garīdznieki. Vēsturiski LELBĀL ir veidojusies no Otrā pasaules kara laikā Latviju atstājušajiem Latvijas draudžu locekļiem (arhibīskapa un lielas daļas prāvestu un citu garīdznieku), kas pēc kara Rietumu pasaulē varēja brīvi īstenot savu reliģisko pārliecību - kā leģitīms, tiesisks turpinājums Latvijas luteriskajai baznīcai, kas okupāciju rezultātā tika faktiski iznīcināta. LELBĀL sevi uzskata par vismaz tikpat patiesu mantinieci tai LELB, kas pastāvēja līdz Otrajam pasaules karam, kā tā atlikusī LELB daļa, kura neizbēgami nonāca PSRS varas iestāžu kontroles sfērā”.

Savukārt LELBĀL mācītājs Rinalds Gulbis Kasjauns.lv kārtējo reizi norādīja uz lielāko atšķirību abu baznīcu starpā: „LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga prakse daudzu gadu garumā ir liecinājusi par vēlmi pilnībā atstumt sievietes no kalpošanas garīdznieku amatos”.

LELB pretenzijas

Tikmēr LELB pārstāvji nelabprāt publiski izsakās par sieviešu ordinācijas jautājumu, norādot, ka tas ir baznīcas iekšējais jautājums un laicīgajai presei par to nebūtu jāspriež. Arhibīskaps Vanags izvairās šo jautājumu publiski komentēt un pārsvarā LELB nostāju uztic komentēt LELB Liepājas diecēzes bīskapam Pāvilam Brūveram.

Ierosinājums baznīcas Satversmē noteikt, ka ordināciju var lūgt tikai vīriešu kārtai piederīgais, tapis, lai to nostiprinātu kā  baznīcas pozīciju, ja mainās arhibīskapi, „lai šī pieeja paliktu tāda”, LTV raidījumam „Kultūršoks” skaidroja Brūvers. „Vairums mūsu mācītāju uzskata, ka tas ir saskaņā ar Svētajiem Rakstiem,” viņš sacīja. Brūvers uzskata, ka sieviešu ordinācija nav cilvēktiesību jautājums, bet aicinājuma jautājums. „Es būtu priecīgs, ja varētu ļaut viņas ordinēt, ja tā nebūtu Svētajos Rakstos rakstīts.  Un sievietes, kas pieņem Svētos Rakstus, arī nelaužas šajā amatā,” piebilda Brūvers.

Prognozes liecina, ka balsojums par sieviešu ordinācijas aizliegumu būs pārliecinošs, tā varētu nobalsot pat 75 procenti sinodāļu.