Maģistra studijas: izglītība ar pievienoto vērtību vai laika izšķiešana?
Augstākās izglītības ieguve pēc vidusskolas absolvēšanas daudziem ir liels izaicinājums, un bieži vien pēc 3 vai 4 gadiem, kas pavadīti universitātē, lielākā daļa pamatstudiju absolventu labprāt dodas darba dzīvē un izglītības ieguvei pieliek punktu. To spilgti apliecina statistikas dati par studējošo skaitu augstākās izglītības iestādēs. Kopumā Eiropā iepriekšējos gados aptuveni 61% studējošo studēja pamatstudijās, 28 % maģistra studijās, bet 4% doktora studijās. Kā liecina Eurostat statistika, Latvijā maģistrantu pat ir mazāk kā viena piektā daļa no visiem augstākās izglītības studentiem, tādējādi nesasniedzot Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni.
Kādi tad ir galvenie iemesli, kāpēc tik liela daļa pamatstudiju absolventi izglītības ieguvi tālāk neturpina? Protams, izšķirošais ir finanšu faktors un vēlme ātrāk sākt darba gaitas, taču nereti šo izvēli nosaka nevis šāds objektīvs pamatojums, bet gan mīti, kas apvij maģistra studijas – ka nav jēgas studēt tālāk, jo neko jaunu iegūt nevarēs, ka studijas ir lieks laika un naudas patēriņš un ka darba devējam jau nav svarīgas darbinieka teorētiskās zināšanas, ko var iegūt maģistrantūrā, bet gan praktiskās iemaņas.
Taču ir arī studenti, kas maģistra studijas aplūko kā izglītību ar pievienoto vērtību un iespēju augt gan profesionāli, gan kā personībai, līdz ar to palielinot savu konkurētspēju citu kolēģu vidū un pretendējot uz augstāku karjeras izaugsmi.
Viens no viņiem ir Ernests Kronbergs, kurš šobrīd ir mehānisko konstrukciju inženieris uzņēmumā „TS Rīga”. Viņš savulaik absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pamatstudiju programmu „Mašīnu projektēšana un ražošana” un, kā pats apgalvo, Jelgava viņam bija vieta, kur iepazīt Latvijas labākos topošos inženierus un izcilus pasniedzējus un no kuras tālāk veiksmīgi startēt darba tirgū.
„Bakalaura studijas bija pamats manām turpmākajām darba un dzīves gaitām, kas uz 7 mēnešiem Erasmus+ prakses ietvaros mani aizveda uz Franciju un uzņēmumu „Saelen”. Atrodoties tur, secināju, ka LLU sniegtās zināšanas ir atbilstošas Eiropas tirgum un jutos kā savējais starp ārzemju inženieriem. Tehniskajos jautājumos pat varēju dot padomus. Gadu pēc bakalaura iegūšanas, kad jau biju sācis strādāt savā pašreizējā darbavietā Latvijā, tomēr sapratu lielāko atšķirību starp sevi un Francijas kolēģiem: viņi spēja būt gan labi inženieri, gan labi vadītāji, taču man šīs otrās kompetences trūka. Tā jau atkal atgriezos LLU, bet nu jau Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes maģistra programmā „Uzņēmējdarbības vadība”,” stāsta E.Kronbergs.
Šobrīd E. Kronbergs jau ir jaunais maģistrs un atzīst, ka savu izvēli ne mirkli nenožēlo, jo, pateicoties gan pasniedzējiem, gan kursabiedriem, saņēmis no studijām daudz vairāk nekā cerējis, kas viņam ļaus kļūt par labāku vadītāju.
Citas motivācijas vadīta LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes maģistra studiju programmā „Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija” aizvadītajā rudenī iestājās Ieva Stokmane – diplomēta vēsturniece, jo viņai maģistra grāds ir viena no pieturām ceļā uz doktora grādu un darbu zinātnē.
„Tuvākās nākotnes ieceres saistu ar doktorantūru, tādēļ maģistra studijas bija pašsaprotams solis. Sadzīvisku iemeslu dēļ biju spiesta mainīt studiju jomu, bet socioloģijas studijas bija apzināts un pārdomāts solis. Kā vēsture, tā arī socioloģija dod ļoti analītisku un kritisku pieeju skatījumā uz lietām un liek cilvēkam domāt, uzzināt un izvērtēt, kas man ļoti patika. Turklāt iegūtais grāds socioloģijā man būs noderīgs dažādās jomās, arī stājoties vēstures doktorantūrā. Šobrīd esmu sapratusi, ka studijas socioloģijā ir interesantas un aizraujošas, jo mani interesē zināšanas, ko varu iegūt, ne tikai diploms,” par savu studiju pieredzi spriež I. Stokmane.
Vēlme iegūt augstāku kvalifikāciju savā profesionālajā jomā vadīja Elīnu Baranovsku, kura jau šajā vasarā gatavojas absolvēt LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes maģistra programmu „Informācijas tehnoloģijas”. Elīna skaidro, ka iestājusies maģistrantūrā tūlīt pēc bakalaura iegūšanas, lai gan jau bija sākusi darba gaitas savā profesionālajā jomā. Jaunā informācijas tehnoloģiju inženiere apzinājusies, ka pauzes ieturēšana varētu apgrūtināt atgriešanos universitātē, tādēļ tūlīt turpinājusi maģistra studijas. Viņas izvēli noteica vēlme iegūt padziļinātas zināšanas IT un maģistra grādu, līdz ar to studiju programmas izvēle bijusi automātiska, turpinot jau bakalaura studijās iesākto ceļu.
Šādi un līdzīgi stāsti saistīti ar teju ikvienu, kurš pieņem izaicinājumu, pārvar aizspriedumus, izaicina sevi un ne tikai sāk maģistra studijas, bet tās arī pabeidz, dziļāk izprotot jomu, kuru studējis un kurā plāno turpināt karjeru. Saņemot izlaidumā maģistra diplomu vai iegūstot paaugstinājumus darbā, katrs absolvents pats var izvērtēt, vai iegūtajai izglītībai ir pievienotā vērtība vai tā izpaliks.
LLU – izglītība ar pievienoto vērtību!
Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti.
