Basketbolistes meita šamaņa varā

Pirms Evijas dzimšanas viņas mamma — leģendārā Latvijas basketboliste, trīskārtējā pasaules čempione Skaidrīte Smildziņa–Budovska — 1964. gadā pasaules čempionātā basketbolā Peru ne tikai atzīta par pasaulē labāko centra spēlētāju, bet arī kronēta par pasaules skaistāko basketbolisti. Kad par šo faktu pastāstīts Evijai, viņa nokļūšanu mītiem apburtajā zemē pieskaitīja saviem kvēlākajiem sapņiem. Nu beidzot tie īstenojušies — plastikas ķirurģe Evija Rodke nesen atgriezās no Peru, kur baudīja daudzveidīgas dabas, kultūras un sabiedrības tuvumu. No tuksnešiem, kas gadu tūkstošiem nav redzējuši lietu, cauri oāzēm, Amazones lietusmežiem, džungļiem, garām okeānam, vulkāniem un līdz pat kalnu grēdām — aptuveni ar tādu maršrutu divās nedēļās jātiek galā tiem, kas izvēlas iepazīt Peru.

Šamanis izvēlas latvieti

Lai arī Evija radusi ceļot ar ģimeni — vīru, fitnesa treneri Helmutu Rodki, un trim bērniem —, šoreiz viņa bērnus atstājusi mājās. Darba dēļ arī vīrs bijis spiests palikt Latvijā, tāpēc Evija maksimāli izmantojusi laiku, lai vienatnē (ja par tādu var saukt ceļošanu tūrisma aģentūras organizētā kompānijā) baudītu Peru no agra rīta līdz vēlam vakaram.

„Nevaru iedomāties otru valsti, kurā būtu viss iespējamais dabas krāšņums!” priecājas Evija. Viņu tik ļoti sajūsminājis redzētais, ka ceļabiedri secinājuši: Evija kādā no iepriekšējām dzīvēm bijusi uz vienu roku ar inkiem un mitusi kādā Maču Pikču labirintā. Jo kā gan citādi latviešu dāmu būtu ievērojis kāds šamanis un vienu aiz rokas izvedis visu priekšā, nosēdinājis un sācis, viņasprāt, burties. „Viņš kaut ko zīmēja ap roku, ķermeni, manu seju un visu laiku ko nesaprotamu skaitīja. No viņa strāvoja tik liela labestība, ka es nespēju pretoties. Visticamāk, ka šādā veidā saņēmu svētību. Nezinu, kāpēc viņš ievēroja tieši mani, bet jutos pagodināta,” atceras Evija, piebilstot, ka šamaņa draudzīgums pagaisis brīdī, kad pienākusi vācu sieviešu grupiņa — viņš uz to nolūkojies uzkrītoši naidīgi...

„Atzāģē” vīramāti

Kad pilnībā izbaudīta daba, pienākusi kārta apskatīt indiāņus un Titikakas ezeru, kas ir augstākais kuģojamais ezers pasaulē (3800 metru virs jūras līmeņa). Tajā mīt pasaulē slavenās uros cilts indiāņi — vārda tiešā nozīmē viņi savu dzīvi jau tūkstošiem gadu pavada uz pašu pītām niedru salām. Uzpin apmēram divu metru biezu salu mūsu pilsētas apbūves gabala lielumā, iebrauc ezerā, izmet enkuru un dzīvo cepuri kuldami. Tik vien tā darba, kā pūstošo niedru vietā pīt citas. Uz vienas salas indiāņiem uzcelta skola, uz citas — pašvaldība, bet uz nākamās — māja. Evija smej, ka, šādi dzīvojot, viegli atrisināt paaudžu ķīviņus — ja nav iespējams sadzīvot, piemēram, ar vīramāti, tiek ņemts rokās zāģis, un sala pārdalīta uz pusēm... Un tā tas patiešām tiekot darīts!

Titikakas ezers slavens arī ar Takilas salu, kas atrodas UNESCO aizsardzībā. Uz tās mītošie ļaudis ceļotājiem atklāj absolūti citu dzīves modeli, nekā ierasts redzēt. „Viņi saimnieko apdomīgi un nedara neko lieku. Piemēram, ja ģimenē ir septiņi cilvēki, tad viņi noķer septiņas zivis. Ļoti svarīga viņiem ir ģimenes institūcija, jo viens cilvēks nav nekas. Ja vīrs iet zvejot, tad sieva šuj tīklus. Viens nekad nevar kļūt par autoritāti, kas ietilpst salas gudro pulkā, un viens nevar pilnvērtīgi veikt darbu. Apmēram 3000 salas iedzīvotājus vada 24 autoritātes — tikai precēti pāri. Viņiem nav likumu, bet visas problēmas tiek risinātas sarunās, kas notiek svētdienās. Salas cilvēku svarīgākie baušļi ir trīs: mīlestība, prāts un darīšana,” nu zina Evija.

Viņa tur pārliecinājusies, ka nostāsti par mazajiem un krāšņajiem vīreļiem, kas pa salu staigā ar adīkli rokās, atbilst realitātei — indiāņi izcako neticami krāšņus tērpus sievām un meitām. Uz salas pieņemts, ka sievietes darina tērpus vīriem un dēliem, bet vīrieši — daiļajam dzimumam. „Cik viņu sievietes ir skaistas! Bet ar tērpu daļām un krāsām tiek pateikts viss — vai cilvēks ir precējies, cik viņam gadu, kā viņš attiecīgajā dienā jūtas. Piemēram, ja vīrietis meklē draudzeni, viņš nēsā cepuri, kuras bumbulis noliekts uz labo pusi. Ja sieviete jūtas priecīga, viņa pie tērpa piestiprina pušķi rozā krāsā, ja bēdīga — oranžā. Un tad paziņām ir visas tiesības uz ielas nākt klāt un bēdīgo sievieti sažēlot. Ja pāris Takilas salā domā precēties, viņiem kopā jānodzīvo ne mazāk un ne vairāk par trim gadiem. Ja esi šo noteikto pārbaudes laiku izturējis, tad obligāti jāizvēlas — iet katram uz savu pusi un meklēt kādu citu, ar ko sadzīvot, vai precēties,” pieredzēto atstāsta plastikas ķirurģe.

Prezidenti un putnu mēsli...

Diemžēl iepazīt Peru galvaspilsētu Limu Latvijas ceļotājiem liedzis pasaules 21 ekonomiski ietekmīgākās valsts vadītāju saiets. Viņu ierašanās dēļ krietni ieilgusi tūristu atgriešanās mājup, nemaz nerunājot par pilsētas apskati — ielas bijušas nobloķētas līdzīgi kā pie mums Latvijā, kad piedzīvojām NATO samitu.

Interesanti arī, ka decembra vidū pēc piecu mēnešu gatavošanās Limā tika ieņemta kontrabandistu narkotiku noliktava un atrastas gandrīz trīs tonnas kokaīna, paslēptas 400 maisos jūras putnu mēslu. Bet salu, kurā iegūst pasaulē dārgāko organisko mēslojumu jeb guano, fotogrāfijās iemūžināja arī Evija. „No pelikāniem un citiem jūras putniem nākušie mēsli uzkrājas Peru un Čīles piekrastes salās, un savulaik guano dēļ kā par vērtīgāko preci pasaulē karojušas Bolīvija, Peru un Čīle. Savulaik mēslojums pat saukts arī par balto zeltu,” zina stāstīt Evija, piebilstot, ka tagad tā dēvē kokaīnu un Peru ir pasaulē otra lielākā kokaīna ražotāja aiz Kolumbijas.