Atceļ atteikumu pieņemt prasību par viena dzimuma personu attiecību reģistrēšanu

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atteica pieņemt pieteikumu, jo līdzpieteicējām nav no tiesību normām izrietošas subjektīvās tiesības prasīt reģistrēt laulību starp viena dzimuma personām. AT Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu atcēla.

Kā paskaidroja AT preses sekretāre Baiba Kataja, kopumā AT ar blakus sūdzībām par Administratīvās rajona tiesas lēmumiem bija četras lietas.

AT piekrita Administratīvās rajona tiesas tiesneša secinājumam, ka patlaban normatīvajos aktos nav paredzētas tiesības noslēgt laulību viena dzimuma personu starpā, līdz ar to līdzpieteicējām nav subjektīvo publisko tiesību prasīt laulības reģistrāciju.

Tomēr AT tālāk secināja, ka, ja personu mērķis nav tieši un vienīgi laulības reģistrācija, bet personas vēlas panākt viņu kā viendzimuma personu ģimenes attiecību atzīšanu, reģistrāciju un aizsardzību, pieteikuma priekšmets lietā ir jāinterpretē plašāk. Proti, šāds pieteikuma priekšmets ir par administratīvā akta izdošanu par viena dzimuma divu personu ģimenes attiecību juridisku reģistrēšanu.

Savukārt, vērtējot šādu personu prasījuma plašāko interpretāciju, ir noskaidrojams, vai liegums reģistrēt šādas partnerattiecības nepārkāpj Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Tādēļ pieteikuma pieņemšanas stadijā nav iespējams konstatēt, vai konkrētajā gadījumā nav aizskartas līdzpieteicēju tiesības un tiesiskās intereses, un līdz ar to atzīt, ka personām nav subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu.

Tikai skatot lietu pēc būtības un vērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus, tostarp apsverot iespēju vērsties Satversmes tiesā, tiesa var konstatēt tiesību aizskārumu esību vai neesību, rezumēja AT.

Lietā par partnerattiecību reģistrēšanu tika pievienotas tiesnešu Jautrītes Briedes un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas. Tiesneši nepievienojās vairākuma viedoklim par to, ka pieteikums pieņemams, jo pieteikuma pieņemšanas stadijā neesot iespējams konstatēt, vai konkrētajā gadījumā nav aizskartas līdzpieteicēju tiesības un tiesiskās intereses, un līdz ar to atzīt, ka līdzpieteicējām nav subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu.

Tiesneši skaidroja, ka sabiedrībā ģimenei var būt dažādas izpausmes formas: divu pretēja dzimuma personu laulība, divu pretēja dzimuma personu faktiska kopdzīve, divu viena dzimuma personu faktiska kopdzīve, vairāk nekā divu personu pretēja vai viena dzimuma personu faktiska kopdzīve un citi. Tādējādi vispirms likumdevējam šādu ģimeņu tiesību apjoms ir jāregulē pozitīvā formā. Latvijas tiesību sistēmā divu viena dzimuma personu attiecību tiesiska atzīšana reģistrācijas veidā ir atkarīga no tiesībpolitiskas izšķiršanās, kura no likumdevēja puses līdz šim ir bijusi skaidri noraidoša.

Izskatāmajā lietā bija jāatzīst, ka līdzpieteicējām nav subjektīvo tiesību prasīt savu attiecību - laulības, partnerības - juridisku reģistrāciju, un publiskas personas atteikums to darīt neveido subjektīvo tiesību aizskārumu, jo nedz Satversmes 96.pants, nedz 110.pants, uz kuru atsaucas AT šajā lietā, neparedz valsts pozitīvu pienākumu paredzēt viena dzimuma personu laulības vai partnerattiecību juridiskas reģistrēšanas iespēju. Arī no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras neizriet tūlītējs un vispārīgs valsts pozitīvs pienākums paredzēt viena dzimuma personu laulības vai partnerattiecību juridiskas reģistrēšanas iespēju.

Vienlaikus tiesneši saskatīja nepieciešamību valstij noregulēt šādu personu tiesiskās attiecības, jo regulējuma neesamība rada vairākas praktiskas ar tiesībām uz ģimenes dzīvi saistītas problēmas, bet, viņuprāt, līdzšinējā tiesībpolitiskā izšķiršanās tiesai ir jārespektē, jo tiesa ir pakļauta likumam un tiesībām.