Rīga, 6.marts, LETA. Latvijā nacionālās valūtas devalvācija nav nepieciešama, jo no tās zaudējumu būtu vairāk nekā ieguvumu, turklāt īslaicīgu, secināts laikraksta "Dienas Bizness" analīzē.
"Par lata devalvāciju kā līdzekli ekonomikas veselības uzlabošanai runāja gan laikā, kad Latvijas ekonomika strauji auga, līdzi nesot augstu inflāciju un milzīgu tekošā konta deficītu, gan tagad, kad ekonomika krīt, cenu izmaiņām uzrādot mīnusus un tekošā konta deficītam tuvojoties pieņemamām robežām. Šīs runas pastiprina fakts, ka valūtu devalvāciju realizējušas citas valstis, piemēram, Krievija, Polija," norāda laikraksts.
Lata devalvācijas tēma aktīvi Latvijā apspriesta pēdējos pāris gados, pāris reizes uz baumu pamata cilvēki pat reāli rīkojās, mainot latus pret eiro, domājot tādējādi nezaudēt naudu. Šo procesu iespaidu jūt vēl tagad.
Kā skaidro laikraksts, devalvācija nozīmē lata vērtības samazinājumu pret kādu valūtu un šobrīd tiek minēts eiro, arī tāpēc, ka lats piesaistīts eiro. Lata vērtības samazinājums pret eiro automātiski nenozīmētu patēriņa cenu kāpumu par devalvācijas procentu, taču devalvācija neizbēgami novestu pie inflācijas pieauguma, jo daudzu importēto preču, arī tādu, kuras Latvijā neražo, cena latos pieaugtu atbilstoši lata vērtības kritumam.
Latu devalvēt ar savu lēmumu var vienīgi Latvijas Banka (LB), kura laikrakstam vēlreiz apliecināja, ka "LB izvēlētā stratēģija - nacionālās valūtas kursa stabilitāte - ir nemainīga kopš 1994.gada februāra, un to nav plānots mainīt, līdz Latvija ieviesīs eiro".
Kā raksta "Dienas Bizness", līdz šim izskanējuši divi veidi, kā devalvēt latu. Viens - palielināt lata un eiro maiņas kursa svārstības, kas patlaban ir +/- 1% apjomā no piesaistes kursa - 0,702804 lati par eiro. Līdz šim minēts variants svārstību apgabalu palielināt līdz +/- 15% jeb kopumā 30% robežās.
Ja patlaban starpbanku tirgus kurss var atšķirties no centrālā kursa 0,7098 un 0,6958 lati par eiro, tad, ieviešot 15% svārstības, kurss varētu "staigāt" no 0,59738 līdz 0,8082 latiem par eiro.
Otrs paņēmiens būtu noteikt, ka vienu eiro var nopirkt par vienu latu, kas faktiski nozīmētu samazināt lata vērtību pret eiro, salīdzinot ar pašreizējo piesaistes kursu, par 42,3%. Šo drastisko paņēmienu vēl 2007.gadā minēja eksperts Alfs Vanags, runājot par devalvāciju kā veidu, kā palielināt Latvijas ārējo konkurētspēju, ko tolaik ietekmēja strauji pieaugošās cenas.
Patlaban no ekspertu teiktā izriet, ka par devalvāciju vispār varētu aizmirst, ja Latvijas uzņēmumos pieaugtu produktivitāte, kas pēc teorijas raksturo attiecību starp saražoto produktu un resursiem, kuri šim mērķim izmantoti. Eiropas Komisijas finanšu tirgus sektora vadītāja Tatjana Verjē laikrakstam iepriekš, runājot par ceļiem Latvijas izejai no krīzes, kā galveno minēja izmaksu samazinājumu, sākot ar algām. To varētu panākt ar lata devalvāciju vai lēmumu drastiski samazināt izmaksas. Tā kā algas šobrīd faktiski pat samazinās, lata devalvācijai vienkārši zūd jēga.
"Dienas Bizness" uzsver, ka iedzīvotāji pamatā algas saņem latos un arī to galvenie izdevumi ir latos, piemēram, komunālie pakalpojumi, pārtikas iegāde. Lata vērtības samazinājums ietekmētu tos, kuriem ir kredītsaistības eiro. Sevišķi, ja tas ir hipotekārais kredīts, kas ir liels un pamatā ņemts uz gadiem 20-40.
Piemēram, mājsaimniecība ik mēnesi līdz šim veica kredīta maksājumu 200 eiro (140 latus). Lai veiktu maksājumu, latus nākas samainīt uz eiro pēc bankas noteiktā tirgus kursa. Piemēram, "Swedbank" eiro pārdod par 0,7148 latiem.
Banku tirgus kursi pēdējā laikā atrodas pie LB noteiktā koridora augšējās robežas, kas saistīts ar latu trūkumu tirgū, ko savukārt daļēji izraisīja neuzticība latam. Šobrīd par 200 eiro mājsaimniecībai jāšķiras no 142,96 latiem. Pie 15% koridora un ja kurss atrastos pie augšējās robežas (0,8082 latiem par eiro), 200 eiro iegādei būtu jāšķiras no 161,6 latiem. Ja latu pielīdzina eiro vien pret vienu, tad jātērē 200 lati.
Tātad mēneša maksājums pieaugtu attiecīgi par 13% un gandrīz 40%. Savukārt izmaksu pieaugums nozīmētu kredītu nemaksātāju īpatsvara pieaugumu.
Kā raksta "Dienas Bizness", Latvijā ir aptuveni 150 000 mājsaimniecību, kas ņēmušas kredītu un lielākoties eiro valūtā, bet, ja ģimenē ir 2-3 cilvēki, tad maksājumu pieaugums skar teju 500 000 cilvēku. Tiesa, ja eiro kurss noslīd par 15%, 200 eiro iegādei būtu jātērē mazāk - ap 119 latiem.
Lata devalvācija ietekmētu arī iedzīvotāju uzkrājumus, kas šobrīd īpaši nozīmīgi, ja zaudēts darbs.
Kā norāda laikraksta eksperti, lata vērtības izmaiņu ietekmes izpētei uz eksportētājiem jāņem vērā, ka šajā ziņā ir daudz variācijas. Piemēram, uzņēmumiem daļa izdevumu resursu iegādei, algām ir latos, bet ieņēmumi no pārdotās produkciju - eiro. Lai no saņemtajiem eiro algās un nodokļos valstij varētu izmaksāt, piemēram, 200 000 latu, pie pašreizējā kursa jāsamaina 283 610 eiro. Ja kurss kāpj līdz 0,8082 latiem par eiro, tad latu iegādei jātērē 247 450 eiro. Uzņēmuma rīcībā paliek vairāk eiro, kurus var izmantot darbībā vai ir iespējas samazināt cenas, palielinot savu konkurētspēju.
Tomēr devalvācija neko būtisku nedos eksportētājiem, jo noieta tirgi ir "ciet". Ekonomists Andris Strazds atzīst, ka galvenā problēma ir pārdot produkciju par jebkādu cenu. Tādējādi labāk ir samazināt izmaksas, palielināt produktivitāti. Tāpat atklāts ir jautājums, cik daudz uzņēmumi pērk izejvielas eiro, bet cik - latos. Var sanākt, ka ieguvums faktiski nav nekāds, atzīst laikraksts.
"Ņemot vērā gaidāmo deflāciju eiro zonā un tālāku likmju pazeminājumu, kā arī sliktos eirozonas ekonomikas attīstības rādītājus, ļoti iespējams, ka eiro kurss pret pārējām reģiona valūtām kritīsies un tam līdzi attiecīgi arī lats, kam savukārt būs pozitīvs efekts," norāda Strazds.
Imports Latvijā vienmēr veidos nopietnus apjomus, jo ir ļoti daudzas lietas, ko Latvijā neražo. Valūtas izmaksu pieaugums par 40% viennozīmīgi atsauksies uz, piemēram, degvielas cenu, kas savukārt var radīt spirāles efektu, jo degvielas cenu kāpums ietekmē tos pašus eksporta, ražošanas uzņēmumus. Turklāt, rupji rēķinot, imports eiro vērtībā joprojām ir krietni lielāks nekā eksports eiro vērtībā, tātad Latvijā atgrieztos inflācija, turklāt bankrotējušu uzņēmumu, iespējams, būtu vēl vairāk.
Iepriekš devalvācija tika minēta kā viens no veidiem importa apjoma samazinājumam, lai mazinātu tekošā konta deficītu, tomēr tagad imports sarucis iekšējā pieprasījuma samazinājuma dēļ.
Problēmas iepriekšējos gados radīja bankās pieejamie milzīgie un lētie finanšu resursi: par kredītiem iedzīvotāji varēja nopirkt importa televizoru un auto. Šobrīd daudzas lietas "savās vietās" nostāda kredītu pieejamības samazināšanās, raksta "Dienas Bizness".
Pēdējā laikā parādījies vēl viens aspekts - 7,5 miljardu eiro valsts aizņēmums, kas saņemts eiro un kas eiro arī būs jāatdod.
