VM pagaidām neplāno ieviest akcīzes nodokli saldumiem un paaugstināt bezalkoholiskajiem dzērieniem
Rīga, 23.apr., LETA. Veselības ministrija (VM) pagaidām neplāno paaugstināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem un ieviest akcīzes nodokli saldumiem, taču jau nākamnedēļ plānotas pirmās pārrunas ar Sabiedrības veselības aģentūru (SVA) un citām organizācijām par akcīzes nodokļa iespējamību saldumiem nākotnē.
Šodien preses konferencē veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) teica, ka VM patlaban aktīvi strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar finansējuma samazināšanu nozarei. "Fiziski nodoties arī jautājumam par nodokļa paaugstināšanu pagaidām nevaru," sacīja Eglītis.
Tai pašā laikā ministrs atzīst, ka ideja par nodokļa paaugstināšanu nav peļama, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par veselīgu dzīvesveidu un pārtiku, taču šai gadījumā būtu nopietni jāizvērtē, kādiem mērķiem nodokļos iekasētie līdzekļi pēc tam tiek izmantoti.
Kā aģentūrai LETA skaidroja VM Preses centra vadītājs Oskars Šneiders, ideja par akcīzes nodokļa ieviešanu radās pēc SVA veiktā pētījuma par aptaukošanās problēmu pirmklasnieku vidū publicēšanas. Akcīzes nodoklis, visticamāk, nebūtu tik liels kā alkoholam vai tabakai, taču tā mērķis būtu mudināt skolēnus un sabiedrību izvēlēties veselīgu pārtiku.
AS "Aldaris", kas ražo arī bezalkoholiskos dzērienus un darbojas Latvijas Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijā, ir nepatīkami pārsteigta, ka šādas baumas izdzird no preses. "No VM neesam saņēmuši aicinājumu kopīgi ar sociālajiem partneriem - Latvijas Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociāciju, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju - apspriest šo jautājumu, sniegt savus argumentus, kas rada nopietnas bažas par lēmuma pieņemšanas caurspīdīgumu," aģentūrai LETA sacīja "Aldara" korporatīvo attiecību vadītāja Laura Krastiņa.
"Aldaris" atgādina, ka vēsturiski akcīzes nodoklis tika izveidots, lai ar to apliktu ekskluzīvas vai bīstamas preces.
Bezalkoholisko dzērienu industrijai šogad neklājas viegli. "Uzskatām, ka no valsts puses nozarei pēdējā gada laikā nav bijis praktiski nekāds atbalsts. Latvijas bezalkoholisko dzērienu ražotāji patlaban nostādīti daudzas reizes nekonkurētspējīgākā situācijā, salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem, jo ne Lietuvā, ne Igaunijā, ne arī lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu akcīzes nodoklis bezalkoholiskiem dzērieniem nav jāmaksā, kamēr Latvijas ražotājiem jāmaksā četri lati par 100 litriem dzēriena," skaidro Krastiņa.
Bezalkoholisko dzērienu, par kuriem maksājama akcīze, pārdošanas apjomi Latvijā 2009.gada janvārī un februārī, salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu, ir kritušies par aptuveni 35%. Tirgus kritumā daļēji vainojama arī nodokļu politika - pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa celšana.
Saldumu ražotāja AS "Laima" un dzērienu ražotāja AS "Gutta" valdes priekšsēdētājs Vadims Vlasovs uzskata, ka ideja par akcīzes nodokļa ieviešanu saldumiem ir "vienkārši šokējoša".
"Laikā, kad valstij būtu jādara viss, lai atbalstītu vietējos ražotājus, ministriju ierēdņi laikam sacenšas biznesam visnedraudzīgāko nodokļu likmju radīšanā. Avīzes, grāmatas, bezalkoholiskie dzērieni, tagad arī saldumi... Neatbildēts paliek jautājums - tā ir apzināta vai neapzināta valsts ekonomikas graušana," vaicā Vlasovs.
Ņemot vērā iespaidu, kādu uz Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumiem atstāj krīze, liekā svara problēma drīzumā atrisināsies pati no sevis. "Ministriju ierēdņi labāk varētu pievērst uzmanību SVA pētījumā uzrādītajam faktam, ka 12% skolēnu ir nepietiekama ķermeņa masa. Valstī ir bērni, kas reāli cieš badu," uzsver Vlasovs.
Saldumu ražotāju apkopotie statistikas dati rāda, ka šokolādes patēriņš 2008.gadā uz vienu Latvijas iedzīvotāju bija 3,81 kilograms gadā, Lietuvā - 4,96 kilogrami, Igaunijā - 5,53 kilogrami, vidēji Baltijā - 4,69 kilogrami.
Piemēram, 2006.gadā Eiropas Savienībā vidēji viens iedzīvotājs gadā apēda 5,23 kilogramus šokolādes. Vislielākie šokolādes ēdāji ir Šveicē, kur 2006.gadā šokolādes patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 10,05 kilogrami.
